Tou Haga Kumi Muʼa ‘Tana Faitotonu’

‘Koia kotou haga kumi muʼa te puleʼaga pea mo tana faitotonu, pea ʼe hilifaki atu anai mo te ʼu meʼa fuli ʼaia kiā koutou.’—MAT. 6:33.

1, 2. ʼE feafeaʼi ia te faitotonu ʼa te ʼAtua, pea ʼe fakatafito kiteā?

KOIA, “ke kotou haga kumi muʼa te puleʼaga.” (Mat. 6:33) ʼE ʼiloʼi lelei e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼo te temi ʼaenī ia te fakatotonu ʼaia neʼe fai e Sesu Kilisito ʼi tana Akonaki ʼi te Moʼuga. ʼI te ʼu faʼahi fuli pē ʼo totatou maʼuli, ʼe tou faiga ke tou fakahā totatou ʼofa ʼaē ki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua pea mo tatatou fia lagolago agatonu ʼaē kiai. Kae ʼe tonu foki ke tou toe manatuʼi mo te lua faʼahi ʼaenī ʼo te fakatotonu: ‘Pea mo tana faitotonu.’ ʼE feafeaʼi ia te faitotonu ʼa te ʼAtua, pea koteā te fakaʼuhiga ʼo te ʼui ʼaē ke kita kumi muʼa ia te faitotonu ʼaia?

² ʼI tona ʼuhiga Tupuʼaga, ʼe ko Sehova ʼaē ʼe tonu ke ina fakatuʼu te ʼu lēkula ʼo ʼuhiga mo te meʼa ʼaē ʼe lelei pea mo te meʼa ʼaē ʼe kovi, te meʼa ʼaē ʼe totonu pea mo te meʼa ʼaē ʼe hala. (Fakh. 4:11) Kae ko te faitotonu ʼa te ʼAtua, ʼe mole ko he ʼu lao ia ʼe fefeka peʼe ko he lisi ʼe tohi ai he ʼu tuʼuga lēkula pea mo he ʼu fakatotonu. ʼE fakatafito ia ki te ʼuluagaaga ʼo Sehova, mo tona tahi ʼu kalitātē maʼuhiga ʼaē ko te ʼofa, mo tona poto pea mo tona mālohi. Koia, ko te faitotonu ʼa te ʼAtua, ʼe ʼi ai tona pikipikiga mo tona finegalo pea mo tana fakatuʼutuʼu. ʼE toe kau ai foki mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe ina loto ke fai e nātou ʼaē ʼe fia tauhi age kiā te ia.

3. (a) Koteā te fakaʼuhiga ʼo te ʼui ʼaē ke kita kumi muʼa ia te faitotonu ʼa te ʼAtua? (b) He koʼē ʼe tonu ke tou fakamaʼuhigaʼi ia te ʼu lēkula faitotonu ʼa Sehova?

³ Koteā te fakaʼuhiga ʼo hakita kumi muʼa ia te faitotonu ʼa te ʼAtua? Moʼo fakanounou tona tali, ko tona fakaʼuhiga ke kita fai ia te finegalo ʼo te ʼAtua ke fiafia ai ia tona loto. Ko te kumi muʼa ʼo tana faitotonu ʼe kau kiai takita faiga ʼaē ke kita maʼuliʼi tana ʼu pelesepeto pea mo tana ʼu lēkula haohaoa, kae mole ko tatatou ʼu pelesepeto mo lēkula ʼa kita totonu. (Lau ia Loma 12:2.) Ke tou maʼu te faʼahiga maʼuli ʼaia, ʼe tonu ke tou felōgoi lelei mo Sehova. ʼE mole ko tatatou mātataku ʼaē naʼa fakatūʼā tātou ʼaē ʼe tou fakalogo ai ki tana ʼu lao, kae ko tokita ʼofa ki te ʼAtua ʼaē ʼe ina uga ai ia tātou ke tou fakafiafia tona loto, ʼaki tatatou fakamaʼuhigaʼi tana ʼu lēkula kae mole tou fakatuʼu tātou hatatou ʼu lēkula totonu. ʼE tou fakamoʼoni ai ʼe ko te aga pē ʼaia ʼaē ʼe tonu ke tou mulimuli kiai ʼi totatou maʼuli. Ohagē ko Sesu Kilisito, te Hau ʼo te Puleʼaga ʼo te ʼAtua, ʼe tonu ke tou manako ki te faitotonu.—Hep. 1:8, 9.

4. He koʼē ʼe maʼuhiga ʼaupitō ke tou kumi ia te faitotonu ʼa te ʼAtua?

⁴ He koʼē ʼe maʼuhiga ʼaupitō ke tou kumi ia te faitotonu ʼa Sehova? Kotou tokagaʼi ia te faʼahi ʼaenī: Ko te ʼuluaki ʼahiʼahi ʼaē neʼe hoko ʼi Eteni, neʼe fai tāfito ke ʼiloʼi ai peʼe tali anai peʼe kailoa e Atama mo Eva, ke fakatuʼu e Sehova te ʼu lēkula. (Sen. 2:17; 3:5) ʼI tanā mole muliʼi ia te faʼahi ʼaia, neʼe tupu ai leva ia totatou maʼuli fakaʼofaʼofa pea mo tatatou mamate, ʼuhi ko tātou ʼe tou hihifo fuli mai iā nāua. (Loma 5:12) ʼI te tahi faʼahi, ʼe ʼui fēnei ʼi te Tohi-Tapu: “Ko ʼaē ʼe ina kumi fakamālotoloto te faitotonu pea mo te lotoʼofa ʼe ina maʼu anai te maʼuli, te faitotonu pea mo te kolōlia.” (Taag. 21:21) ʼEī, ko te kumi muʼa ʼo te faitotonu ʼa te ʼAtua, ʼe iku ki he ʼu felōgoi tokalelei mo Sehova ʼaē ʼe ina taki ia tātou ki te maʼuli.—Loma 3:23, 24.

Ko Te Manatu ʼAē ʼe Tou Faitotonu ʼe Ko He Aga ʼe Kovi

5. Koteā te aga ʼe kovi ʼe tonu ke tou tōkakaga kiai?

⁵ ʼI tana tohi ki te kau Kilisitiano ʼo Loma, neʼe valoki fakahagatonu e te ʼapositolo ko Paulo ia te aga ʼe kovi ʼe tonu ke tou tōkakaga fuli kiai, mo kapau ʼe tou loto ke fua lelei ia tatatou kumi muʼa ʼaē ʼo te faitotonu ʼa te ʼAtua. ʼI tana talanoa ʼo ʼuhiga mo te kau Sutea ʼo tona temi, neʼe ʼui fēnei e Paulo: “ ʼE au fakamoʼoni ʼo ʼuhiga mo nātou ʼe natou tauhi fakamālotoloto ki te ʼAtua, kae mole natou fai ʼaki te ʼatamai mālama totonu; heʼe ʼi tanatou mole ʼiloʼi te faitotonu ʼa te ʼAtua, kae natou faiga ke natou fakatuʼu tanatou faitotonu, neʼe mole natou fakalogo ki te faitotonu ʼa te ʼAtua.” (Loma 10:2, 3) Ohagē ko tona ʼui e Paulo, ko te hahaʼi tauhi ʼaia neʼe mole natou mahino ki te faitotonu ʼa te ʼAtua koteʼuhi neʼe natou tōkakaga fau ki tanatou ʼu faiga ʼaē ke natou fakatuʼu ia tanatou faitotonu fakatagata.a

6. Koteā te aga ʼe tonu ke tou tekeʼi, pea koteā tona tupuʼaga?

⁶ ʼE feala ke tou tō ki te hele ʼaia mo kapau ʼe tou tauhi ki te ʼAtua ʼaki he manatu fakataupiepie, ʼo tou fakatatau ia tātou ki ni ʼihi ake. Ko te aga ʼaia ʼe feala ai ke tou falala fau ki totatou poto fakatagata. Kae kapau ʼe tou fai fēia, pea ʼe galo moʼoni anai iā tātou ia te faitotonu ʼa Sehova. (Kal. 6:3, 4) ʼE tou fai ia te aga ʼaē ʼe lelei koteʼuhi ʼe tou ʼofa kiā Sehova. Ko te ʼu faiga fuli ʼaē ʼe tou fai moʼo fakahā ia tatatou faitotonu fakatagata, ʼe feala ke ʼalunoa ai ia tatatou ʼui ʼaē ʼe tou ʼoʼofa kiā te ia.—Lau ia Luka 16:15.

7. Neʼe fakahā feafeaʼi e Sesu ia te kovi ʼaē ʼo takita manatu ʼe kita faitotonu?

⁷ Neʼe tokagaʼi e Sesu ia te ʼaluʼaga ʼo nātou ʼaē “neʼe natou falala kiā nātou [totonu] pē, ʼo natou ʼui ʼe natou faitotonu pea mo natou [meʼa noaʼi] te tahi hahaʼi.” Neʼe ina fakaʼaogaʼi ia te lea fakatā ʼaenī moʼo fakahā ia te kovi ʼaē ʼo te manatu ʼe tou faitotonu pē tātou: “Ko tagata e toko lua neʼe nā hake ki te fale lotu ʼo faikole; ko te tahi neʼe ko te Faliseo, pea ko te tahi neʼe ko te tagata tānaki tukuhau. Neʼe tuʼu te Faliseo ʼi ʼoluga pea neʼe faikole ia ʼo [ʼui] fēnei ʼi tona loto: ‘Ê ʼAtua, ʼe au fakafetaʼi kiā te koe ʼi taku mole tatau mo te tahi ʼu tagata, ʼaē ʼe kaihaʼa, heʼe faitotonu, tono, peʼe ohagē ko te tagata tānaki tukuhau ʼaenī. ʼE au sēsuniō tuʼa lua ʼi te vāhaʼa, ʼe au foaki te vahe e tahi ʼi te hogofulu ʼo meʼa fuli ʼe au maʼu.’ Kae ko te tagata tānaki tukuhau, ʼi tana tuʼu mamaʼo, neʼe mole fia hiki ake ʼona mata ki te lagi, kae neʼe tuki fatafata ia ʼo ʼui māʼana: ‘Ê ʼAtua, ke ke manavaʼofa mai kiā te au, ʼaē ko he tagata agahala.’ ” Neʼe fakaʼosi e Sesu, ʼo ina ʼui fēnei: “Ko ia nei neʼe toe hifo ia ki tona ʼapi ʼo hā mai ia ʼe faitotonu age ʼi ʼaē; heʼe ko te tagata fuli pē ʼe ina hiki ia ia ki ʼoluga ʼe fakamālaloʼi anai ia, kae ko ʼaē ʼe ina fakamālaloʼi ia ia ʼe hiki anai ia ki ʼoluga.”—Luka 18:9-14.

Ko Te Fia “Faitotonu Fau” ʼe Ko He Tahi ʼAia Aga ʼe Kovi”

8, 9. ʼE feafeaʼi hakita liliu ʼo “faitotonu fau,” pea iku anai kifea takita aga ʼaia?

⁸ Ko te tahi aga ʼe kovi ʼe tonu ke tou tōkakaga kiai, ʼe fakamatala fēnei iā Tagata Tānaki 7:16: “ ʼAua naʼa ke fia faitotonu fau, peʼe ke fia poto fau. He koʼē koa ʼe ke fai anai he meʼa ke tupu ai hou fakaʼauha?” Pea ʼi te vaega 20, ʼe toe hoko atu e te tagata faitohi ʼo te Tohi-Tapu ʼaē neʼe takitaki e te ʼAtua, ʼo ina fakahā mai ia te tupuʼaga ʼaē ʼe tonu ai ke tou tekeʼi ia te taʼi manatu ʼaia. ʼE ina ʼui fēnei: “Heʼe mole he tagata agatonu ʼi te kele ʼe ina fai tuʼumaʼu te meʼa ʼaē ʼe lelei pea ʼe mole agahala.” Ko he tahi ʼe “faitotonu fau” ʼe ina loto ke tuʼu tana ʼu tonu ʼaē ʼo ʼuhiga mo te faitotonu pea ʼe ina valokiʼi ʼihi ʼaki pē tana ʼu manatu ʼa ia totonu. Kae ʼe mole mahino ia ʼi tana fai te aga ʼaia, ʼe ina fakamaʼuhigaʼi age ia tana ʼu manatu ʼi ʼaē ʼa te ʼAtua, ʼo ina fakaliliu aipē ia ia totonu ko he tahi ʼe heʼe agatonu kiā mata ʼo te ʼAtua.

⁹ Kapau ʼe tou “faitotonu fau” peʼe ohagē ko tona fakaliliu ʼi ʼihi Tohi-Tapu, kā “lahi ʼaupitō [ia tatatou] fia faitotonu” peʼe tou “faitotonu ʼo lahi fau,” ʼe feala ai hatatou lotolotolua ki te lava fakatokatoka e Sehova ia te ʼu fihifihia. Kae ʼe tonu ke tou manatuʼi, kapau ʼe tou lotolotolua ʼo ʼuhiga mo te faitotonu ʼaē ʼo te ʼu tonu ʼe fai e Sehova, pea ʼi tona fakahagatonu kua tou kamata fakamaʼuhigaʼi age tatatou ʼu lēkula faitotonu ʼi ʼaē ʼa Sehova. ʼE hagē pē ʼe tou fakamāuʼi ia Sehova ʼi he telepinale ʼaki pē tatatou ʼu lēkula ʼo ʼuhiga mo te meʼa ʼaē ʼe lelei pea mo te meʼa ʼaē ʼe kovi. Kae ko Sehova tokotahi pē ʼaē ʼe tonu ke ina fakatuʼu ia te ʼu lēkula faitotonu, kae mole ko tātou ia ʼaē ke tou fai ia te faʼahi ʼaia!—Loma 14:10.

10. Ohagē ko Sopo, koteā ʼaē ʼe feala ke tupu ai hatatou valokiʼi te ʼAtua?

¹⁰ ʼE lagi mole he tahi iā tātou ʼe ina fia valokiʼi anai te ʼAtua, kae ʼe feala pē ke tou fai ia te faʼahi ʼaia ʼuhi ko totatou ʼuhiga agahala. ʼE faigafua hatatou maʼu ia te taʼi aga ʼaia, mokā ʼe tou sio ki he meʼa ʼe hagē mai kiā tātou ʼe mole totonu peʼe kapau ʼe hoko kiā tātou totonu he fihifihia. Māʼiapē lā mo te tagata agatonu ko Sopo neʼe ina maʼu ia te vaivaiʼaga ʼaia. Neʼe ʼui ʼo ʼuhiga mo Sopo ʼi te kamata “neʼe mole hana lakahala pea ʼe totonu ia, ʼe manavasiʼi ki te ʼAtua pea mo fakatafa mai te kovi.” (Sopo 1:1) Kae ki muli age neʼe hoko leva kiā Sopo ia te ʼu malaʼia kehekehe, ʼaē neʼe hagē kiā ia neʼe heʼe faitotonu. ʼO tupu ai te ʼui ʼaē e Sopo “ ʼe faitotonu age tona nefesi ʼi te ʼAtua.” (Sopo 32:1, 2) Neʼe tonu leva kiā Sopo ke ina fetogi ia tana faʼahiga manatu. Koia ʼe mole tonu ai ke tou punamaʼuli mo kapau ʼi ʼihi temi, ʼe tou fēia mo tātou. Kapau ʼe hoko ia te faʼahi ʼaia, koteā ʼaē kā tokoni mai moʼo fakatonutonuʼi tatatou manatu?

ʼE Mole Tou ʼIloʼi Te ʼu Faʼahi Fuli ʼAē Neʼe Hoko

11, 12. (a) Kapau maʼa tātou neʼe hoko ia he heʼe faitotonu, koteā ʼaē ʼe tonu ke tou manatuʼi? (b) He koʼē ʼe feala ki he tahi mokā ina lau ia te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te kau gāue ʼi te gāueʼaga vite, ke ina ʼui ʼe mole faitotonu te pule ʼo te ʼapi?

¹¹ Ko te faʼahi ʼaē ʼe tonu ke tou ʼuluaki manatuʼi, ʼe mole tou ʼiloʼi te ʼu faʼahi fuli ʼaē neʼe hoko. Neʼe moʼoni ia te faʼahi ʼaia ʼo ʼuhiga mo Sopo. Neʼe mole ina ʼiloʼi ia te ʼu fakatahitahi ʼa te kau ʼāselo ʼo te ʼAtua ʼaē ʼi selō, ʼaē neʼe haga ai ia Satana ʼo tukugākoviʼi hala ia ia. (Sopo 1:7-12; 2:1-6) Neʼe mole ʼiloʼi e Sopo neʼe fihifihia ʼuhi pē ko Satana. Tahi ʼaē meʼa, ʼe mole tou ʼiloʼi papau pe neʼe ʼiloʼi e Sopo pe ko ai ia Satana. Koia, neʼe manatu hala ai ko te ʼAtua ʼaē neʼe ina fakatupu tona ʼu fihifihia. ʼEī, ʼe faigafua hakita manatu hala mokā ʼe mole tou ʼiloʼi ia meʼa fuli ʼaē neʼe hoko.

¹² Ohagē lā, kotou tokagaʼi ia te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te kau gāue ʼaē ʼi te gāueʼaga vite. (Lau ia Mateo 20:8-16.) ʼI te lea fakatātā ʼaia, ʼe fakamatala ai e Sesu ko te pule ʼo te ʼapi neʼe ina foaki fakatatau te totogi ki tana kau gāue fuli, kiā nātou ʼaē neʼe gāue ʼaho kātoa peʼe ko nātou ʼaē neʼe gāue ʼi te hola pē e tahi. Koteā takotou manatu kiai? ʼE matatonu koa te aga ʼaia? ʼE lagi ʼe kotou tokagaʼi tāfito ia te faʼahi ʼaē ʼo nātou ʼaē neʼe gāue ʼaho kātoa ʼi te laʼā. ʼE mahino ia neʼe tāu mo nātou ʼaia ke lahi age tonatou totogi! Kae kapau ʼe tou manatu fēia, pea ʼe feala pē ke tou ʼui ko te pule ʼo te ʼapi neʼe mole ʼofa ia pea neʼe mole faitotonu tana fakatuʼutuʼu. ʼO fēia mo tana tali ʼaē neʼe ina fai ki te meomeo ʼa te kau gāue, neʼe feala pē ke fakaʼuhiga ko ia ʼe ko he pule ʼe aga fefeka. Kae ʼe tou ʼiloʼi koa te ʼu faʼahi fuli ʼaē neʼe hoko?

13. Koteā te tahi age faʼahiga manatu ʼe feala ke tou maʼu ʼo ʼuhiga mo te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo te kau gāue ʼi te gāueʼaga vite?

¹³ Tou vakavakaʼi age muʼa ia te lea fakatātā ʼaia ʼaki he tahi age faʼahiga manatu. ʼE hā lelei mai ʼi te lea fakatātā, ko te tagata ʼo te ʼapi neʼe mahino kiā ia neʼe ʼaoga ke fafaga e te ʼu tagata fuli ʼaia tonatou fāmili. ʼI te temi ʼo Sesu, neʼe totogi te kau gāue ʼi te ʼu gāueʼaga ʼi te ʼaho kātoa ʼaē neʼe natou gāue ai. Neʼe falala tonatou ʼu fāmili ki te totogi ʼaia ʼi te ʼaho fuli pē. ʼAki takotou manatuʼi ia te faʼahi ʼaia, kotou fakakaukauʼi age muʼa ia te ʼaluʼaga ʼo te kau gāue ʼaē neʼe maʼu tauhala e te tagata ʼo te ʼapi, ʼo feala ai pē kiā nātou ʼaia hanatou gāue ʼi he hola pē e tahi. Lagi neʼe mole feala ʼaki pē te totogi ʼo he hola gāue e tahi ke natou taupau ia te maʼuli ʼaē ʼo tonatou ʼu fāmili; kae neʼe natou fia gāue pea neʼe natou fakatalitali lolotoga te ʼaho kātoa ke foaki age hanatou gāue. (Mat. 20:1-7) Neʼe mole ko hanatou hala mokā neʼe mole feala hanatou gāue ʼi te ʼaho kātoa. ʼE mole hā mai ʼi te fakamatala neʼe mole natou fia gāue. Kotou fakakaukauʼi age mo kanapau lā neʼe tonu ke kotou fakatalitali lolotoga he ʼaho kātoa, pea mo kotou ʼiloʼi ʼe falala ʼihi ki te falā ʼaē kā kotou maʼu ʼi te ʼaho ʼaia. ʼE mahino ia ʼe kotou fakafetaʼi ʼaupitō mokā kotou maʼu he gāue, pea ʼe lagi kotou punamaʼuli ʼaupitō anai ʼi te foaki atu ʼo he totogi ʼe feʼauga moʼo taupau te maʼuli ʼo tokotou fāmili!

14. Koteā te ako maʼuhiga ʼe tou tāʼofi mai te lea fakatātā ʼo te gāueʼaga vite?

¹⁴ Tou toe vakavakaʼi age mo te aga ʼa te pule ʼo te ʼapi. Neʼe mole he tahi ʼi te kau gāue neʼe ina fakakeheʼi ʼi tona totogi, koteʼuhi ʼi tana manatu, neʼe tonu ki te kau gāue fuli ke natou maʼu ia te totogi ʼaē ki te ʼu meʼa maʼuli ʼo nātou totonu pea mo ʼaē ʼo tonatou fāmili. Neʼe feala pē ki te pule ʼo te ʼapi ke ina fakagāueʼi he tokolahi, ke feala ai hana mole totogi fakalelei ia nātou. Kae neʼe mole fēia tana aga. Neʼe tahi maʼu e te kau gāue fuli ʼi tanatou liliu ʼaē ki ʼonatou ʼapi ia te falā feʼauga moʼo fafaga ʼaki ai tonatou fāmili. Kā tou tokagaʼi ia te ʼu puani kehekehe ʼaia, ʼe feala pē ke fetogi tatatou manatu ʼo ʼuhiga mo te aga ʼa te pule ʼo te ʼapi. Neʼe ko he tonu ia neʼe ina fai ʼaki te ʼofa kae neʼe mole pule fakafefeka ia. Koteā te ako ʼe tou lava tāʼofi mai ai? Kapau ʼe mole tou ʼiloʼi ia te ʼu faʼahi fuli, pea ʼe hala anai tatatou manatu ki te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko. Koia, ʼe fakahā lelei ʼi te lea fakatātā ʼaia ia te māʼoluga age ʼaē ʼo te faitotonu ʼa te ʼAtua, ʼaē ʼe mole fakatafito ia ki he ʼu lao fakatagata pea ʼe mole mulimuli ki te ʼui ʼaē ʼe tāu pē mo he tahi ke fakahoko age ki ai e te ʼAtua tana faitotonu.

Ko Tatatou Manatu ʼe Feala Ke Hala Peʼe Ke Mole Tou Mahino Kātoa

15. He koʼē ko tatatou manatu ʼo ʼuhiga mo te faitotonu ʼe feala ke hala peʼe ke mole kātoa?

¹⁵ Ko te lua faʼahi ʼaē ke tou manatuʼi mokā tou tau mo he ʼaluʼaga ʼe hagē ʼe heʼe faitotonu, ko tatatou manatu ʼe feala ke hala peʼe ke mole mahino kātoa ki te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko. ʼE feala ke hala tatatou manatu ʼuhi ko totatou ʼuhiga heʼe haohaoa, peʼe ʼuhi ko he ʼu manatu fakapalatahi, peʼe ko te faʼahiga maʼuli neʼe tou lahilahi ake ai. Pea ʼe mole tou mahino kātoa kiā meʼa fuli, heʼe mole feala ke tou ʼiloʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼi te loto ʼo te hahaʼi. Kae kiā Sehova ia pea mo Sesu, ʼe mahino kātoa ia nāua kiā meʼa fuli neʼe hoko.—Taag. 24:12; Mat. 9:4; Luka 5:22.

16, 17. He koʼē neʼe mole feala kiā Sehova ke ina fakaʼaogaʼi fakafefeka ia tana lao ʼo ʼuhiga mo te tono ʼi te temi ʼaē neʼe agahala ai Tavite mo Pati-Sepa?

¹⁶ Tou vakavakaʼi age muʼa ia te fakamatala ʼaē ʼo ʼuhiga mo te tono ʼa Tavite pea mo Pati-Sepa. (2 Sam. 11:2-5) ʼI te Lao ʼa Moisese, neʼe tonu ke tāmateʼi ia nāua. (Lev. 20:10; Teu. 22:22) Tatau aipē pe neʼe fakatūʼā ia nāua e Sehova, kae neʼe mole ina fakaʼaogaʼi fakafefeka tana lao. Neʼe ko he aga heʼe faitotonu koa ʼaia ʼa Sehova? Neʼe fakapalatahi koa ia ʼi tana mole matehi ʼaē ia Tavite pea mo ina meʼa noaʼi ia Tana ʼu lēkula faitotonu? Neʼe ko te manatu ʼaia neʼe maʼu e ʼihi ʼi tanatou lau te Tohi-Tapu.

¹⁷ Kae ko te lao ʼaia ʼo ʼuhiga mo te tono neʼe foaki e Sehova ki te kau tuʼi fakamāu agahala, ʼaē neʼe mole feala ke natou ʼiloʼi te loto ʼo te hahaʼi. Logolā tanatou mole mahino kātoa ki te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko, kae neʼe feala ʼaki te lao ʼaia ke natou mulimuli tuʼumaʼu pē ki he manatu e tahi ʼi tanatou ʼu faifakamāu. Kae kiā Sehova, ʼe sio ia ki te loto. (Sen. 18:25; 1 Fkma. 29:17) Koia ʼe mole tonu ai ke tou manatu ʼe fakaʼaogaʼi fakafefeka anai e Sehova ia he lao neʼe ina fai maʼa he kau tuʼi fakamāu heʼe haohaoa. Kanapau lā neʼe heʼe haohaoa ia Sehova, ʼe hagē anai ia ko he fakakinauʼi ʼo he tahi ʼe sio lelei ke ina ʼai he ʼu mata sioʼata neʼe fai maʼa nātou ʼaē ʼe mole sisio lelei. Neʼe sio ia Sehova ki te loto ʼo Tavite pea mo Pati-Sepa pea mo mahino ki tanā fakahemala moʼoni. ʼI tana tokagaʼi ia te faʼahi ʼaia, neʼe ina fai ai leva ia tana fakamāu ʼaē kiā nāua ʼaki te manavaʼofa pea mo te ʼofa.

Tou Haga Kumi Ia Te Faitotonu ʼa Sehova

18, 19. Koteā ʼaē kā tokoni mai ke mole tou valokiʼi ia Sehova ʼaki pē tatatou ʼu lēkula faitotonu fakatagata?

¹⁸ Koia kapau ʼi ʼihi temi ʼe tou sio ki he meʼa ʼe hagē kiā tātou ʼe mole faitotonu ia Sehova, lagi neʼe tou lau ʼi he fakamatala ʼi te Tohi-Tapu pe neʼe tou sio ʼi totatou maʼuli, ʼaua naʼa tou valokiʼi te ʼAtua ʼaki pē tatatou ʼu lēkula faitotonu fakatagata. Tou manatuʼi ʼe mole tou ʼiloʼi te ʼu faʼahi fuli ʼo te meʼa ʼaē neʼe hoko pea ko tatatou manatu ʼe feala ke hala peʼe mole kātoa tatatou mahino kiā meʼa fuli. ʼAua naʼa galo kiā tātou “ko te ʼita ʼo te tagata, ʼe mole ina fakahoko te faitotonu ʼa te ʼAtua.” (Sake 1:19, 20) Koia, ʼe mole ‘ ʼita anai totatou loto ʼi he temi kiā Sehova totonu.’—Taag. 19:3.

¹⁹ Ohagē ko Sesu, tou fakamoʼoni ʼe ko Sehova tokotahi pē ʼaē ʼe tonu ke ina fakatuʼu te ʼu lao ʼo ʼuhiga mo te meʼa ʼaē ʼe faitotonu pea mo lelei. (Mko. 10:17, 18) Tou faiga ke tou maʼu ia “te ʼatamai mālama totonu” ʼo tana ʼu lao. (Loma 10:2; 2 Tim. 3:7) ʼAki tatatou tali te ʼu faʼahi ʼaia pea mo fakaʼalutahi totatou maʼuli mo te finegalo ʼo Sehova, ʼe tou fakahā ai ʼe tou kumi muʼa ‘tana faitotonu.’—Mat. 6:33.

[Nota]

ʼE Kei Kotou Manatuʼi Koa?

• He koʼē ʼe maʼuhiga ke tou kumi ia te faitotonu ʼa Sehova?

• Koteā te ʼu aga e lua ʼaē ʼe kovi ʼe tonu ke tou tōkakaga kiai?

• ʼE feafeaʼi hatatou lava kumi muʼa ia te faitotonu ʼa te ʼAtua?

[Paki ʼo te pasina 20]

Koteā te ako ʼe tou lava tāʼofi mai te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te ʼu tagata e toko lua ʼaē neʼe faikole ʼi te fale lotu?

[Paki ʼo te pasina 21]

Neʼe heʼe faitotonu koa te totogi fakatatau ʼo nātou ʼaē neʼe gāue ʼi te 11 hola pea mo nātou ʼaē neʼe gāue ʼaho kātoa?