Ko Te Kau Fai Faka Mafola ʼo Te Puleʼaga

Ko Te Kau Maletile ʼo Te Temi Nei ʼe Nātou Fakamoʼoni ʼi Suete

KO TE kupu faka Keleka ʼaē ʼe fakaliliu ʼaki te kupu “fakamoʼoni” ʼe ko martyr, ʼe liliu fakaʼuvea ʼaki te kupu “maletile,” ko tona faka ʼuhiga “ko he tahi ʼe fakamoʼoni ʼaki tona mate.” Tokolahi te kau Kilisitiano ʼo te ʼuluaki sēkulō neʼe nātou fakamoʼoni ʼo ʼuhiga mo Sehova he neʼe nātou mamate ʼuhi ko tanatou tui.

ʼO feiā mo te kau Fakamoʼoni ʼo te 20 sēkulō, neʼe ko te toko lauʼi afe neʼe nātou mamate ʼi te pule ʼa Itilele he neʼe mole nātou lagolago ki te ʼu meʼa faka politike pea mo te tauhi fakavale ki te fenua. ʼE toe foaki foki e te kau maletile ʼo te temi nei ia te fakamoʼoni mālohi. Neʼe hoko te meʼa feiā ʼi Suete ʼe mole heʼeki faʼa fualoa kiai.

ʼI te ʼaho fakamanatu ʼo te kua hili ʼo te Lua Tau Faka Malamanei, neʼe fakatuʼutuʼu e te puleʼaga ʼo Suete ke fai te gāue faka malamanei ʼo ʼuhiga mo te Holokoseta. Neʼe higoaʼi te fakatuʼutuʼu ʼaia ko te Hisitolia ʼo Te Maʼuli. Neʼe fakaafe te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ke nātou fakahā te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko kia nātou.

Pea ki te faʼahi ʼaia neʼe fai e te kau Fakamoʼoni te foʼi ʼata Les victimes oubliées de l’Holocauste. Neʼe fai te faʼahi ʼaia ʼi te Fale Fakatahi ʼa Te Kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi Strängnäs. Ko te kau Fakamoʼoni ʼaē neʼe hāo mai te Holokoseta, neʼe nātou fakamatalatala ʼi te ʼuluaki ʼaho ki te hahaʼi e toko 8 400 tupu te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko kia nātou! ʼI te fakaʼosi ʼo te taʼu 1999, neʼe fakahā te foʼi ʼata ʼaia ʼi te ʼu fale tukuʼaga meʼa ʼāfea e 100 tupu, pea mo te ʼu tānakiʼaga tohi maʼa te hahaʼi ʼi Suete, pea ko te toko 150 000 hahaʼi neʼe nātou sioʼi. ʼE kau ia nātou ʼaia ia te ʼu hahaʼi ʼe gāue ki te puleʼaga, pea neʼe nātou leleiʼia te ʼu meʼa ʼaē neʼe nātou sio kiai.

Neʼe mole he tahi age gāue ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi Suete neʼe feiā tona fakahā ki te hahaʼi pea mo nātou tali leleiʼi. Tokolahi te hahaʼi neʼe nātou fehuʼi fēnei: “He koʼe neʼe mole koutou fakamatala mai talu mai muʼa te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko kia koutou ʼi te Holokoseta?”

ʼI te ʼosi fakahā ʼo te foʼi ʼata ʼi tonatou ʼu fenua, neʼe fakahā e te tahi kokelekasio neʼe tuputupu te ʼu ako Tohi-Tapu ʼi te 30 ʼi te teau! Neʼe fakaafe e te Tēhina tona kaugā gāue ke sio ki te foʼi ʼata. Neʼe tali lelei e te tagata pea neʼe ʼalu age mo tona kaumeʼa fafine. ʼOsi ʼaia, pea neʼe ʼui e te tagata, neʼe mata faikehe ki tona kaumeʼa fafine ia tana sio ki te hahaʼi tui mālohi feiā, ʼe nātou tali ke matehi nātou ʼuhi pe he neʼe mole nātou fia sinie te pepa ʼe nātou fakafisi ai ki tanatou tui. Neʼe tupu ʼaki ai he ʼu fai palalau, pea neʼe kamata ai tana ako Tohi-Tapu.

Ohage pe ko tonatou ʼu kaugā gāue ʼo te ʼuluaki sēkulō, ko te kau maletile agatonu ʼo te 20 sēkulō, neʼe nātou faka mafola mālohi ʼe ko Sehova pe ko te ʼAtua moʼoni e tahi, pea ʼe tāu mo ia ke tou tui mālohi ki ai pea mo tou tauhi agatonu ki ai.—Apokalipesi 4:11.

[Haʼuʼaga ʼo te paki pasina 13]

Camp prisoner: Państwowe Muzeum Oświęcim-Brzezinka, courtesy of the USHMM Photo Archives