ʼE ʼAoga Tuʼumaʼu Anai Koa Ke ʼi Ai He Kau Solia?

ʼE LAHI ʼaupito te paʼaga ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi ki te ʼu foʼi tau, pea mo te ʼu malaʼia ʼaē neʼe nātou fakatupu ki te tagata. Koia neʼe feʼekeʼaki ai ʼihi hahaʼi, ‘ ʼE feala koa ki te malamanei ke ina maʼu te tokalelei, ke feala ai he mole toe fakaʼaogaʼi ʼo te kau solia?’ ʼE maʼuhiga ʼaupito te fehuʼi ʼaia, heʼe feala ki te tagata ke ina molehi te hahaʼi fuli ʼaki te ʼu mahafu tau ʼaē neʼe ina faʼu. ʼE feala moʼoni koa ke tou ʼamanaki ki he mālama ʼe mole toe ʼi ai anai he kau solia?

Neʼe lahi te ʼu meʼa neʼe hoko ʼe hā ʼaki ai, ka lelei te ʼu felogoi ʼa te ʼu puleʼaga, pea ʼe tupu ʼaki ai hanatou fefalalaʼaki, pea ʼe lahi te ʼu mahafu tau ʼaē ʼe maumauʼi. Ohage la, ʼuhi ko te vāhaʼa lelei ʼo Kanata pea mo Amelika, koia ʼe mole kei maʼua ai talu mai te sēkulō mo te vaelua tupu, ke puipui e tonā ʼu solia tonā ʼu tuʼakoi ʼaē ko kilometa e 5 000. Ko Norvège pea mo Suède neʼe nā fai te fuakava feiā, ʼo toe feiā pe mo te tahi ʼu fenua. ʼE feala koa ki he felogoi ʼa te ʼu puleʼaga fuli ke maʼu ai he malamanei ʼe mole ʼi ai anai hona kau solia? ʼUhi ko te ʼu meʼa fakalialia ʼaē neʼe hoko ʼi te ʼUluaki Tau Faka Malamanei, neʼe leleiʼia ʼaupito e te hahaʼi te manatu ʼaia.

ʼI te fakagata ʼo te tau ʼi te taʼu 1918, neʼe fakatuʼutuʼu e te fuakava ʼo Versailles ʼo ʼuhiga mo te tokalelei ke “teuteuʼi te faka tuʼakoi ʼo te faʼufaʼu ʼo te ʼu mahafu tau ʼa te ʼu puleʼaga fuli.” ʼI te ʼu taʼu ʼaē neʼe hoa kiai, neʼe mafola te manatu ʼaē ke fakatokatoka e te ʼu puleʼaga tonatou ʼu fihifihia fuli ʼo mole nātou fetauʼaki. Ko ʼihi hahaʼi ʼaē neʼe nātou tali te manatu ʼaia, neʼe nātou ʼui ko te tau ʼe ko te meʼa kovi tokotahi ʼaē ʼe feala ke hoko ki he puleʼaga, pea ʼe kovi age te ʼaluʼaga ʼaia ʼi te ʼaluʼaga ʼo he puleʼaga ʼe mole mālo ʼi he tau. Neʼe mole ʼio kiai te hahaʼi ʼaē neʼe nātou fakafihiʼi te manatu ʼaia ʼo nātou fakahā logope la neʼe mole fakafeagai e te kau Sutea ki tanatou ʼu fili lolotoga te ʼu sēkulō, kae neʼe hoko atu pe te ʼu faiga ʼaē ke matehi nātou. Neʼe mole feala ki te hahaʼi Afelika ke nātou fakafeagai kia nātou ʼaē neʼe nātou ʼave fakapōpula nātou ki te ʼu fenua Amelika, kae neʼe gaohi koviʼi aipe nātou lolotoga te ʼu sēkulō.

Kae ʼaki te hoko ʼo te Lua Tau Faka Malamanei, neʼe ʼio ai te hahaʼi ʼaē ʼe lagolago ki te tokalelei, ʼe tonu ke puipui te ʼu puleʼaga. Koia ʼi te fakatuʼu ʼo te Kautahi ʼo Te Atu Puleʼaga Fakatahi ʼi te ʼosi ʼo te tau ʼaia, neʼe lahi tāfito te faka maʼuhigaʼi ʼo te ʼu felogoi faka malamanei ʼi te fakasiʼisiʼi ʼo te faʼu ʼo te ʼu mahafu tau, moʼo tāʼofi te hoko ʼo te ʼu tau. Neʼe ʼamanaki e te ʼu puleʼaga ʼaē neʼe kau ki te kautahi ʼaia, ʼe uga anai e te faʼahi ʼaia ia te ʼu puleʼaga ke nātou līaki tanatou ʼu mahafu tau.

Neʼe hā leva te tahi fihifihia. Ko te meʼa ʼaē neʼe tau hoko, ka neʼe faiga e he puleʼaga ke ina puipui ia ia totonu, neʼe tupu ʼaki ai te tuʼania ʼo te ʼu puleʼaga ʼaē ʼi tona tafaʼaki. Neʼe iku te ʼaluʼaga ʼaia ki tanatou faiga ʼaē ke lahi age tanatou ʼu mahafu tau. Kae mole heʼeki faʼa fualoa, neʼe lelei age te ʼu felogoi ʼo te ʼu puleʼaga lalahi pea neʼe toe ʼāsili tanatou falala ʼaē, ʼe hifohifo anai te faʼu ʼo te ʼu mahafu tau. Kae talu mai ai, ʼaki te Tau ʼaē neʼe hoko ʼi te Golfe Persique pea mo te ʼu maveuveu ʼo te Iukoselavia ʼāfea, neʼe puli te ʼamanaki ʼaia ʼa te tokolahi. Kua hili kiai taʼu e nima neʼe ʼui fēnei e te kaupepa Time: “Logope la kua ʼosi te tau momoko (ko te fetokakoviʼaki ʼo te ʼu fenua komunisi ʼaē ʼe lagolago ki te Lusia ʼāfea pea mo Amelika pea mo te ʼu fenua ʼaē ʼe fakakaugā mo ia), ʼe mole heʼeki fīmālie te malamanei, kae kua toe ʼāsili age tona ʼaluʼaga fakamataku.”

ʼE Fakaʼamuʼamu Te Hahaʼi Ki He “Polisi” Faka Malamanei

Ko te tokolahi ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe nātou vakaʼi te ʼaluʼaga ʼo te malamanei, ʼe nātou ʼui ʼe ʼaoga ke ʼi ai he pule faka malamanei pe e tahi ʼaki he foʼi solia mālohi ʼe feala anai ke ina puipui te hahaʼi fuli. ʼE mole falala ʼihi ki te ka haʼu heʼe mole lava fai te faʼahi ʼaia e te kautahi ʼo te Atu Puleʼaga Fakatahi pea mo te ʼu mālohi faka solia tāfito ʼo te malamanei. Kae kapau ʼe koutou tali ko te Tohi-Tapu ʼe ko te Folafola ʼa te ʼAtua, ʼe lagi koutou feʼekeʼaki peʼe fakatokatoka anai koa e te ʼAtua Māfimāfi te ʼaluʼaga fakamataku ʼaia.

Ko Ia ʼaē ʼe fakahigoaʼi e te Tohi-Tapu ko “te ʼAtua ʼo te ʼofa pea mo te tokalelei,” ʼe ina fakaʼaogaʼi anai koa he mālohi faka solia moʼo fakahoko te faitotonu? Kapau koia, pea ko te foʼi solia fea ʼaē ka ina fakaʼaogaʼi? ʼE lahi te ʼu foʼi solia ʼi te temi nei ʼe nātou ʼui ʼe lagolago te ʼAtua kia nātou, kae ʼe nātou fakahoko moʼoni koa te finegalo ʼo te ʼAtua? Pe neʼe fai koa e te ʼAtua he tahi fakatuʼutuʼu moʼo fakahoko te tokalelei pea mo te fīmālie?​—2 Kolonito 13:11.

Neʼe fakatokatoka e te ʼAtua Māfimāfi te ʼuluaki agatuʼu ʼaē neʼe hoko, ʼo ina kapu ia Atama mo Eva ʼi Eteni pea mo ina fakatuʼu ai te ʼu kelupimi ke mole nā toe liliu kiai. Neʼe ina toe fakahā foki mo tana fakatuʼutuʼu ʼaē ke ina molehi te ʼu agatuʼu fuli ʼaē ʼe fai ki tana pule hau. (Senesi 3:​15) Ko tona faka ʼuhiga koa ʼe fakaʼaogaʼi anai e te ʼAtua he foʼi solia?

ʼE fakamatala mai e te Tohi-Tapu te ʼu lakaga ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi ai e te ʼAtua te ʼu foʼi solia moʼo fakahoko tana ʼu fakamāu. Ohage la, ko te ʼu puleʼaga ʼo te fenua ʼo Kanaane neʼe nātou fai te ʼu felāveʼi fakasino mo te ʼu manu, mo sakilifisioʼi te ʼu tamaliki pea mo nātou fakahoko te ʼu tau fakalialia. Neʼe fakatotonu e te ʼAtua ke fakaʼauha fuli nātou pea neʼe ina fakaʼaogaʼi te kautau ʼa Sosue moʼo fakahoko te fakatūʼa ʼaia. (Teutalonome 7:​1, 2) ʼO toe feiā aipe, neʼe fakahoko e te foʼi solia ʼa te Hau ko Tavite te fakamāu ʼo te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te kau Filisitini, pea ʼe ko he faʼifaʼitaki ʼaia ʼo te meʼa ʼaē ka fai ai e te ʼAtua moʼo pulihi te agakovi fuli ʼi te ʼaho fakamuli ʼo tona fakamāu.

Ko te ʼu meʼa ʼaia ʼaē neʼe hoko, ʼe ʼi ai tona ʼaoga kia tatou. Neʼe fakahā e te ʼAtua ʼe feala ke ina fakaʼaogaʼi he foʼi solia moʼo foaki te fīmālie ki te hahaʼi. ʼI tona fakahagatonu, ʼe maʼu e Sehova tana foʼi solia makehe ʼe ina fakatokatoka anai te agatuʼu faka malamanei ʼaē ʼe fai ki tona pule faʼitaliha.

Ko “Sehova ʼo Te ʼAtu Kautau”

ʼE fakaʼaogaʼi tuʼa 250 e te Tohi-Tapu te kupuʼi palalau ʼaenī ko “Sehova ʼo te ʼatu kautau.” Ko te kupu ʼaia ʼe faka ʼuhiga ki te tuʼulaga ʼo te ʼAtua ʼi tona ʼuhiga pule ʼo te ʼatu kautau faka ʼaselo. ʼI te tahi lakaga, neʼe ʼui fēnei e te polofeta ko Mikaia ki te ʼu Hau ko Akape pea mo Sosafate: “ ʼE ʼau sio moʼoni kia Sehova ʼe heka ʼi tona hekaʼaga faka hau pea ʼe tutuʼu ʼi ʼona ʼu tafa te kautau fuli ʼo te lagi, ʼi te faʼahi mataʼu pea mo te faʼahi hema.” (1 Hau 22:19) ʼE talanoa ʼi henī ki te ʼu kautau faka ʼaselo. Neʼe fakaʼaogaʼi nātou e Sehova moʼo puipui tana hahaʼi. ʼI te temi ʼaē neʼe ʼā takatakai te kolo ʼo Totane, neʼe lotovaivai te kaugana ʼa Eliseo. Kae moʼo fakaloto mālohiʼi ia ia, neʼe fai e te ʼAtua te milakulo ʼo ina fakahā kia ia tana kautau faka ʼaselo. “Neʼe avahi e Sehova te ʼu mata ʼo te kaugana ke feala ai hana sio; pea koʼeni! ko te koga meʼa moʼugaʼia, neʼe fonu ai te ʼu hōsi pea mo te ʼu saliote tau afi.”​—2 Hau 6:​15-17.

Ko te ʼu meʼa ʼaia, ʼe nātou faka ʼuhiga koa ʼe lagolago te ʼAtua ki te ʼu solia ʼo te temi ʼaenī? Lagi ʼe lau e ʼihi kautau ʼo te Keletiate, ko nātou te ʼu kautau ʼa te ʼAtua. Tokolahi ia nātou neʼe nātou kole ki te kau takitaki lotu ke nātou tapuakiʼi nātou. Kae ʼe tautau hoko te fefakafeagaiʼaki ʼo te ʼu fenua ʼo te Keletiate, ʼo nātou fetauʼaki mo te hahaʼi ʼo tonatou lotu. Neʼe kamata hoko te ʼu tau faka malamanei e lua ʼi te ʼu kautau ʼaē neʼe lau neʼe ko he ʼu kautau faka Kilisitiano. Neʼe mole ko he meʼa neʼe fakatotonu e te ʼAtua. (1 Soane 4:​20) ʼE ʼui e ʼihi kau solia ʼe nātou tau moʼo fakatuʼu te tokalelei, kae neʼe akoʼi koa e Sesu ki tana ʼu tisipulo ke nātou fakatuʼutuʼu he ʼu kautau feiā moʼo taupau te tokalelei ʼi te malamanei?

Neʼe puli te tokalelei ʼi te temi ʼaē neʼe ʼōmai ai te kaugamālie ʼo te hahaʼi agamālohi ʼaki tanatou ʼu mahafu moʼo puke ia Sesu ʼi te ʼōloto ʼaē neʼe lolotoga faikole ai mo tana kau tisipulo. Neʼe tāʼi e te tisipulo ʼa Sesu te tagata ʼaki te heletā. Neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu te faigamālie ʼaia moʼo fakamahino ai te pelesepeto maʼuhiga. Neʼe ina ʼui fēnei: “Toe ʼai tau heletā ki tona ʼaiʼaga heʼe ko nātou fuli ʼaē ʼe nātou toʼo te heletā ʼe nātou mamate anai ʼi te heletā. Peʼe ke manatu koa la koe ʼe mole feala haku pāui ki taku Tāmai ke ina tuku mai ʼi te moʼi lakaga pe ʼaenī he ʼu lesio ʼaselo ʼe fakalaka ʼi te hogofulu-ma-lua?” Neʼe ʼi ai te foʼi tau neʼe puleʼi e Sesu, kae neʼe mole solia ai ia Petelo, ʼo feiā pe mo te tagata fuape. ʼI tona fakahagatonu, ko Petelo pea mo te tahi ʼu tisipulo neʼe pāui nātou ke nātou liliu ko te ʼu “tautai tagata.” (Mateo 4:​19; 26:​47-53) Hili kiai ni ʼu hola, pea fakamahino lelei ai e Sesu kia Pilato te faka ʼuhiga ʼo tana palalau. Neʼe ina ʼui fēnei: “Ko toku puleʼaga ʼe mole kau ia ʼi te mālama ʼaenī. Kanapaula neʼe kau toku puleʼaga ʼi te mālama ʼaenī, kanaʼauala neʼe tau taku hahaʼi ke ʼaua naʼa ʼave ʼau ki te kau Sutea. Kae koʼeni, ko toku puleʼaga ʼe mole tuʼu ia ʼi henī.” (Soane 18:36) Neʼe fakatuʼu ʼi te kele te puleʼaga ʼo Tavite, kae ko te Puleʼaga ʼaē neʼe foaki e te ʼAtua kia Sesu ʼe tuʼu ʼi selo pea ʼe ina foaki mai anai te tokalelei ʼi te kele.

ʼE ʼOlo Te ʼu Kautau ʼa Te ʼAtua ʼo Fakahoko Te Tau

Kua vave pe te temi ʼaē ka tau ai te ʼu kautau ʼa te ʼAtua. ʼI tana fakamatala te fakafeagai ʼaē ka hoko, ʼe fakahigoaʼi e te tohi ʼo Fakahā ia Sesu ko “Te Folafola ʼa te ʼAtua.” ʼE tou lau fēnei: “Ko te kautau ʼaē neʼe ʼi selo, neʼe nātou mulimuli kia te ia ʼi te ʼu hōsi hina, pea neʼe nātou kofuʼi te lino mānifi hina pea mo maʼa. Pea ʼe haʼu mai tona gutu te heletā loa pea mo māsila, ke ina tāʼi ʼaki te ʼu puleʼaga.” ʼE ʼui e te Tohi-Tapu ʼe iku te tau ʼaia ki te matehi ʼo “te ʼu hau ʼo te kele pea mo tanatou ʼu kautau.” Pea ʼo ʼuhiga mo nātou ʼaē ʼe mole agatonu ki te ʼAtua, ʼe toe ʼui fēnei e te lea faka polofeta ʼaia: “Ko tona toe neʼe matehi ia nātou ʼaki te heletā loa ʼa ia ʼaē ʼe heka ʼi te hōsi.” Māʼiape la mo Satana te Tevolo ʼe tāʼofi ia ia ke ʼaua naʼa ina fai he meʼa. ʼOsi ʼaia pea hoki feala ai leva ke tokalelei te malamanei, ʼo mole toe ʼaoga kiai he ʼu kautau.​—Fakahā 19:​11-21; 20:​1-3.

Koutou Fakakaukauʼi Te Mālama ʼAē ʼe Mole Hoko Ai He Tau

ʼE feala koa ke koutou fakakaukauʼi he mālama ʼe maʼuli fīmālie pea ʼe mole ʼaoga kiai hona ʼu kautau? ʼE ʼui fēnei e te pesalemo faka Tohi-Tapu: “Koutou ʼōmai ʼo koutou mamata ki te ʼu gāue ʼa Sehova, peʼe feafeaʼi tana fakahoko te ʼu meʼa fakaofoofo ʼi te kele. Neʼe ina fakagata te ʼu tau ʼo aʼu ki te potu taupotu ʼo te kele.”​—Pesalemo 46:​8, 9.

ʼE fakaloto fīmālie anai te meʼa ʼaia! Koutou fakakaukauʼi age muʼa te ʼu fealagia ʼaē ka maʼu e te sosiete faka tagata mokā faka ʼāteaina anai mai te fatogia ʼaē ko te totogi ʼo te ʼu kautau pea mo te ʼu masini tau! ʼE feala anai ke fakaʼaogaʼi e te hahaʼi tanatou mālohi moʼo hikihiki te lelei ʼo te maʼuli maʼa nātou fuli, pea mo fakamaʼa pea mo gāueʼi te kele. ʼE lahi age anai te ʼu fealagia ʼaē ka tou maʼu moʼo faʼufaʼu te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga moʼoni ki te malamanei.

ʼE hoko anai ʼi te malamanei katoa te fakapapau ʼaenī: “ ʼE mole tou toe logo anai ki te agamālohi ʼi tou fenua, ki te kaihaʼa pea mo te maumau ʼi tau ʼu loto tuʼakoi.” (Isaia 60:18) ʼE mole tou toe sio anai ki he toko lauʼi miliona hahaʼi ʼe nātou feholaki ʼi te ʼu fenua ʼaē ʼe hoko ai te tau, ʼo nātou līaki tonatou ʼapi pea mo tonatou ʼu koloā pea mo nātou ʼolo ki te ʼu nofoʼaga fakaʼofaʼofa. ʼE mole toe tagilāulau anai te hahaʼi ʼo ʼuhiga mo nātou ʼaē ʼe nātou ʼoʼofa ki ai, he neʼe nātou mamate peʼe lavevea ʼi te ʼu tau. Ko ia ʼaē neʼe fakanofo e Sehova ke hau ʼi selo ʼe ina fakatuʼu anai ʼi te kele te tokalelei ʼo talu ai: “ ʼI tona ʼu ʼaho ʼe tupu ai anai te faitotonu pea ko te mahu ʼo te tokalelei ʼe aʼu anai ki te puli ʼo te māhina. Mai te taʼomia pea mo te agamālohi ʼe ina hāofaki anai tonatou ʼu nefesi.”​—Pesalemo 72:​7, 14.

Ko te tahi meʼa fakafiafia, ʼe tou nonofo anai mo te hahaʼi ʼaē neʼe mole nātou ako ke nātou fehiʼa kae ke nātou faʼifaʼitakiʼi te ʼofa ʼo te ʼAtua. ʼE fakakikite fēnei e te Folafola ʼa te ʼAtua: “ ʼE mole nātou fai anai he meʼa kovi pea ʼe mole fakatupu anai he maumau ʼi toku moʼuga maʼoniʼoni katoa; heʼe fonu moʼoni anai te kele ʼi te ʼatamai mālama ʼo ʼuhiga mo Sehova ohage ko te ʼuʼufi ʼo te tai e te ʼu vai.” ʼE feafeaʼi anai te maʼuli ʼi te lotolotoiga ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe nātou ʼiloʼi pea mo ʼoʼofa kia Sehova? ʼE toe fakakikite fēnei e te tohi ʼaia: “Ko te gāue ʼo te faitotonu moʼoni ʼe tonu anai ke liliu ko te tokalelei; pea ko te gāue ʼo te faitotonu moʼoni mo te tokalelei pea mo te fīmālie ʼo aʼu ki he temi ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga. Pea ʼe tonu anai ke nofo taku hahaʼi ʼi he nofoʼaga ʼe maʼu ai te tokalelei pea mo he ʼu nofoʼaga ʼe maʼu ai te falala katoa pea mo he ʼu potu ʼe kita mālōlō ai ʼi te fīmālie.”​—Isaia 11:9; 32:17, 18.

Kua mahino ki te hahaʼi ʼaē ʼe fakatafito tanatou tui ki te ʼatamai mālama faka Tohi-Tapu, ʼe teuteu te ʼu kautau ʼa te ʼAtua ke nātou pulihi ʼi te kele te ʼu fili ʼo te tokalelei. Ko te ʼatamai mālama ʼaia, ʼe tupu ʼaki ai tanatou falala ʼaē ʼe ina uga nātou ke nātou maʼuliʼi te meʼa ʼaē ʼe ʼui e te Tohi-Tapu “ ʼe hoko moʼoni anai ʼi te temi fakaʼosi ʼo te ʼu ʼaho.” Koʼeni te meʼa ʼaia: “ʼE tonu anai ke nātou tuki tanatou ʼu heletā ke liliu ko he ʼu huo fuli kele pea mo tanatou ʼu tao ke liliu ko he ʼu pipi moʼo pakimaga. ʼE mole hiki anai te heletā ʼa he puleʼaga ki he tahi puleʼaga, pea ʼe mole nātou toe ako anai te tau.”​—Isaia 2:​2-4.

Ko te hahaʼi ʼo te ʼu puleʼaga kehekehe, kua nātou liliu ko he kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, pea ʼe nātou fakafisi ki te ‘ako ʼo te tau.’ ʼE nātou falala ki te puipui ʼaē ʼe foaki age e te ʼu kautau faka ʼaselo ʼa te ʼAtua. ʼI takotou ako te Tohi-Tapu mo nātou, ʼe toe feala mo koutou ke koutou maʼu te falala ʼaia.

[Haʼuʼaga ʼo te paki pasina 28]

U.S. National Archives photo