ʼE Maʼuli Te Folafola ʼa Sehova

Ko He ʼu Puani ʼAoga ʼo Te Tohi ʼa Esekiele—Lua Koga

NEʼE ko te māhina ʼo Tesepeli ʼo te taʼu 609 ʼi muʼa ʼo totatou temi. Neʼe kua kamata e te hau ʼo Papiloni tana ʼātakai fakaʼosi ʼo Selusalemi. ʼO aʼu ki te taʼu ʼaia, ko te logo ʼaē neʼe tala e Esekiele ki te kau nofo pōpula ʼi Papiloni neʼe talanoa tāfito pē ki te tō pea mo te fakaʼauha ʼo tonatou kolo ʼofaina, ia Selusalemi. Kae kua fetogi leva te ʼu meʼa ʼaē neʼe talanoa kiai ʼi te ʼu lea faka polofetā ʼa Esekiele, he neʼe talanoa leva ʼo ʼuhiga mo te meʼa kā hoko ki te ʼu puleʼaga pagani ʼaē neʼe fiafia ʼi te tautea ʼaē ʼo te hahaʼi ʼa te ʼAtua. ʼI te tō ʼa Selusalemi, hili māhina e 18 ki muli age, neʼe toe fetogi te faʼahi ʼaē neʼe talanoa tāfito kiai ia Esekiele, he neʼe talanoa ʼo ʼuhiga mo te toe fakatuʼu faka kolōlia ʼo te tauhi moʼoni.

Iā Esekiele 25:1–48:35, ʼe maʼu ai te ʼu lea faka polofetā ʼo ʼuhiga mo te ʼu puleʼaga ʼaē iā tafa ʼo Iselaele pea mo te faka ʼāteaina ʼa te hahaʼi ʼa te ʼAtua.a ʼE mulimuli pē te fakamatala ki te fakaʼaluʼalu ʼo te temi pea mo te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko, gata pē iā Esekiele 29:17-20. Kae ko te ʼu vaega ʼaia e fā ʼe pipiki ki te lea faka polofetā ʼo ʼuhiga mo Esipito. ʼI tana kau ki te Tohi-Tapu ʼaē ʼe haʼu mai te ʼAtua, ʼe maʼu ʼi te tohi ʼa Esekiele te logo “ ʼe maʼuli pea mo mālohi.”—Hepeleo 4:12.

‘KO TE FENUA ʼAIA ʼE LILIU ANAI OHAGĒ KO TE ’ŌLOTO ʼO ETENI’

(Esekiele 25:1–39:29)

ʼI tana fakahā fakatomuʼa peʼe feafeaʼi anai te aga ʼa te ʼu puleʼaga ʼo te temi ʼaia ʼi te tō ʼa Selusalemi, neʼe fekauʼi e Sehova ia Esekiele ke ina fakakikite ʼo ʼuhiga mo Amone, mo Moape, mo Etome, mo Filisitia, pea mo Sitoni. ʼE maumauʼi anai ia Esipito. ‘Ko Falaone te hau ʼo Esipito pea mo tana hahaʼi tokolahi’ neʼe fakatatau ki he fuʼu setele ʼe tuʼusi anai e te “heletā ʼo te hau ʼo Papiloni.”—Esekiele 31:2, 3, 12; 32:11, 12.

Hili teitei māhina e ono ʼi te ʼosi fakaʼauha ʼo Selusalemi ʼi te taʼu 607 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe ʼalu age te tagata neʼe hao pea neʼe ina ʼui fēnei kiā Esekiele: “Kua fakaʼauha te kolo!” Ko te polofetā ‘neʼe kua lava palalau ai’ leva ki te kau nofo pōpula. (Esekiele 33:21, 22) Neʼe ina tala he ʼu lea faka polofetā ʼo ʼuhiga mo he toe fakatuʼu ʼo te fenua. Ko Sehova ʼe ina “foaki anai kiā nātou he tauhi ovi e tahi, . . . [tana] kaugana ko Tavite.” (Esekiele 34:23) Neʼe tuku lāvaki ia Etome, kae ko te fenua ʼaē neʼe tuʼu mamaʼo atu, ia Suta, neʼe liliu ia “ohagē ko te ʼōloto ʼo Eteni.” (Esekiele 36:35) Neʼe fakapapau e Sehova ʼe ina puipui anai tana hahaʼi ʼaē neʼe toe liliu ki tanatou fenua, mai te ʼu ʼohofi ʼa “Koke.”—Esekiele 38:2.

Te ʼu Tali Ki Te ʼu Fehuʼi Faka Tohi-Tapu:

29:8-12—Ko ʼanafea ʼaē neʼe tuʼu lāvaki ai ia Esipito iā taʼu e 40? Hili te fakaʼauha ʼo Selusalemi ʼi te taʼu 607 ʼi muʼa ʼo totatou temi, ko te toe ʼo Suta neʼe natou feholaki ki Esipito logolā te fakatokaga age ʼaē neʼe fai e te polofetā ko Selemia. (Selemia 24:1, 8-10; 42:7-22) Neʼe mole haofaki ai ia nātou, he neʼe tauʼi e Nepukanesa ia Esipito pea mo ina ʼohofi. Neʼe hoa kiai te ʼu taʼu e 40 ʼaē neʼe tuku lāvaki ai ia Esipito. Logolā ʼe mole fakamoʼoni e te hisitolia ʼo te mālama te tuʼu lāvaki ʼaia, kae ʼe tou falala neʼe hoko moʼoni heʼe ko Sehova ʼe ina Fakahoko ia te ʼu lea faka polofetā.—Isaia 55:11.

29:18—He koʼē ‘neʼe molemole ia te ʼu ʼulu fuli pea mo mafohi ia te ʼu fugauma fuli’? Ko te ʼātakai ʼo te kolo ʼo Tile, ʼaē neʼe tuʼu ʼi te loto fenua, neʼe kinakina pea mo faigataʼa ʼaupitō. Pea ko te ʼu ʼulu ʼo te kau sōlia ʼo Nepukanesa neʼe liliu ai ʼo molemole ʼuhi ko te kilisi ʼo tonatou ʼu puloga tau ki tonatou ʼulu pea neʼe mafohi tonatou ʼu fugauma ʼuhi ko tanatou ʼamo te ʼu meʼa gāue moʼo laga ʼo te ʼu tule pea mo te ʼu kaupā moʼo pupunu te kolo.—Esekiele 26:7-12.

Te ʼu Puani ʼe Tou Lava Tāʼofi:

29:19, 20. Mai tona ʼaluʼaga ʼaē neʼe feholaki te hahaʼi ʼo Tile ki tonatou motu ʼaki tanatou ʼu tuʼuga koloa, neʼe mole lahi ai te ʼu koloa ʼaē neʼe maʼu e te Hau ko Nepukanesa ʼi Tile. Logolā ko Nepukanesa neʼe ko he hau pagani neʼe fiameʼameʼa pea mo fialahi, kae neʼe fakapale ia ia e Sehova ʼuhi ko tana tokoni, ʼo ina foaki age kiā ia te kolo ʼo Esipito ko he “totogi maʼa tana kau sōlia.” ʼE mole tonu koa lā ke tou faʼifaʼitakiʼi te ʼAtua moʼoni ʼo tou totogi te ʼu tukuhau ki te ʼu puleʼaga, ʼuhi ko te ʼu tokoni ʼaē ʼe natou foaki mai? ʼE tou fakahoko te maʼua ʼaia, tatau aipē pe feafeaʼi te aga ʼo te ʼu puleʼaga pea mo te faʼahiga fai ʼo te ʼu tukuhau.—Loma 13:4-7.

33:7-9. Ko te kalasi ʼo te tagata leʼo ʼi totatou temi, ia te toe ʼo te kau Kilisitiano fakanofo, pea mo tonatou ʼu kaumeʼa ʼe mole natou tuku anai ʼi he temi ia tanatou faka mafola ia te logo lelei ʼo te Puleʼaga pea mo fakatokaga ki te hahaʼi ʼo ʼuhiga mo te “mamahi lahi” ʼaē kā ʼamanaki hoko mai.—Mateo 24:21.

33:10-20. ʼE haofaki anai tātou mo kapau ʼe tou liʼaki te ʼu aga ʼaē ʼe kovi pea tou mulimuli ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe fakamaʼua mai e te ʼAtua. ʼE moʼoni, ko te ala ʼo Sehova ʼe “totonu.”

36:20, 21. ʼUhi ko tanatou mole fakahoko ia te ʼu fakamaʼua ʼi tonatou ʼuhiga “hahaʼi ʼa Sehova,” neʼe moamoagaʼi ai e te kau Iselaele ia te huafa ʼo te ʼAtua ʼi te lotolotoiga ʼo te ʼu puleʼaga. ʼE mole tonu anai ʼi he temi ke tou lau pē ʼi totatou gutu ko tātou ko te kau ʼatolasio ʼa Sehova.

36:25, 37, 38. Ko te palatiso fakalaumālie ʼaē ʼe tou māʼuʼuli ai ʼi te temi nei, ʼe fonu ko “te faga ovi, ko he ʼu hahaʼi māʼoniʼoni.” Koia, ʼe tonu ke tou faiga ke tou nonofo maʼa.

38:1-23. ʼE fakaloto fīmālie te ʼiloʼi ʼaē ʼe haofaki anai e Sehova tana hahaʼi mai te ʼu ʼohofi ʼo Koke ʼo te fenua ʼo Makoke! Ko Koke ʼe ko te higoa ʼaē neʼe foaki ki “te pule ʼo te mālama ʼaenī,” ia Satana te Tēvolo, ʼi tana ʼosi kapu ifo mai te lagi. Ko te fenua ʼo Makoke ʼe faka ʼuhiga ki te kele, ʼaē ʼe nofo ai ia Satana pea mo tana kau temonio.—Soane 12:31; Fakahā 12:7-12.

“FAKAPIPIKI TOU LOTO KIĀ MEʼA FULI PĒ ʼAĒ ʼE AU FAKAHĀ ATU”

(Esekiele 40:1–48:35)

Neʼe ko te 14 taʼu ʼaia, ʼi te ʼosi fakaʼauha ʼo te kolo ʼo Selusalemi. (Esekiele 40:1) Neʼe kei toe taʼu e 56 ki te ʼaunofo. (Selemia 29:10) Neʼe fakaovi ia Esekiele ki tona taʼu 50. ʼI te meʼa ʼaē neʼe hā kiā ia, neʼe sio ia ki te fenua ʼo Iselaele. Neʼe ʼui fēnei age kiā ia: “Foha ʼo te tagata, sio ʼaki tou ʼu mata, pea mo logo ʼaki tou ʼu taliga, pea mo fakapipiki tou loto kiā meʼa fuli pē ʼaē ʼe au fakahā atu.” (Esekiele 40:2-4) Neʼe lagi fiafia ʼaupitō ia Esekiele ki te hā ʼaē kiā ia ia te fale lotu foʼou!

Ko te fale lotu faka kolōlia ʼaē neʼe sio kiai ia Esekiele neʼe ko ʼona matapā e 6, mo ʼona fale kai e 30, mo te Potu Taputapu, mo te Potu Taputapu ʼAupitō, pea mo te ʼaletale papa, pea mo te ʼaletale neʼe tutu ai te ʼu mōlaga. Ko te vai neʼe “hali” mai te fale lotu pea neʼe liliu ko he toe vaitafe lahi. (Esekiele 47:1) ʼI te meʼa ʼaē neʼe hā, neʼe toe sio ia Esekiele ki te tufa kele ki te ʼu telepī—mai te potu ʼesitē ki te potu ʼuesitē, ʼaki he moʼi kele neʼe tāʼofi maʼa te ʼu gāue faka puleʼaga, ia vaha ʼo te ʼu kele ʼo Suta pea mo Pesamino. Ko “te sagatualio ʼo Sehova” pea mo “te kolo” ʼaē neʼe higoa ko Sehova-Sama neʼe tuʼu ʼi te moʼi kele ʼaia.—Esekiele 48:9, 10, 15, 35, kiʼi nota ʼi te lalo pāsina.

Te ʼu Tali Ki Te ʼu Fehuʼi Faka Tohi-Tapu:

40:3–47:12—Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te fale lotu ʼaē neʼe hā? ʼI tona fakahagatonu, ko te fale lotu lahi ʼaupitō ʼaia neʼe sio kiai ia Esekiele ʼi te meʼa ʼaē neʼe hā, neʼe mole heʼeki laga ia ʼi he temi. Neʼe ina fakatātā ia te fale lotu fakalaumālie ʼa te ʼAtua, ʼaē ʼe faka ʼuhiga ki tana ʼu fakatuʼutuʼu ʼaē ʼe hagē ko te ʼu fakatuʼutuʼu ʼo te fale lotu ki tana tauhi maʼa ʼi totatou temi. (Esekiele 40:2; Mikea 4:1; Hepeleo 8:2; 9:23, 24) ʼE fakahoko te meʼa ʼaē neʼe hā ʼo ʼuhiga mo te fale lotu lolotoga “te ʼu ʼaho fakamuli,” ʼi te temi ʼaē ʼe fakamaʼa ai te kalasi ʼo te kau pelepitelō. (2 Timoteo 3:1; Esekiele 44:10-16; Malakia 3:1-3) Kae ʼe fakahoko kātoa leva ʼi te Palatiso. Ko te meʼa ʼaia neʼe hā ʼo ʼuhiga mo te fale lotu neʼe ko he fakapapau ki te kau Sutea ʼaē neʼe ʼaunofo ʼe toe fakatuʼu anai te tauhi maʼa pea ʼe tahi maʼu anai e te ʼu fāmili Sutea tona tofiʼa ʼi te fenua.

40:3–43:17—Koteā te faka ʼuhiga ʼo te fakafuafua ʼo te fale lotu? Ko te fakafuafua ʼo te fale lotu ʼe ko te fakamoʼoni ʼaia ko te fakatuʼutuʼu ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo te tauhi maʼa ʼe hoko moʼoni anai.

43:2-4, 7, 9—Koteā “te ʼu sino mate ʼo tanatou ʼu hau” ʼaē neʼe toʼo ake mai te fale lotu? ʼE mahino ia, ko te ʼu sino mate ʼe faka ʼuhiga ki te ʼu tamapua. Ko te ʼu pule ʼo Selusalemi pea mo tana hahaʼi neʼe natou ʼulihi ia te fale lotu ʼa te ʼAtua ʼaki te ʼu tamapua, ʼo natou liliu ko tanatou ʼu hau.

43:13-20—Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te ʼaletale ʼaē neʼe sio kiai ia Esekiele ʼi te meʼa ʼaē neʼe hā? Ko te ʼaletale fakatātā ʼe ko te finegalo ʼo te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te sākilifisio faitotogi ʼa Sesu Kilisito. ʼAki te sākilifisio faitotogi ʼaia, ʼe liliu te kau fakanofo ʼo faitotonu pea ko te “toe hahaʼi tokolahi” ʼe natou maʼa iā mata ʼo te ʼAtua. (Fakahā 7:9-14; Loma 5:1, 2) Lagi ko te tupuʼaga lā ʼaia ʼo te mole tuʼu ʼi te fale lotu ʼaē neʼe hā, ia “te tai ukamea” ʼo te fale lotu ʼo Salomone, neʼe ko he tane vai ke māʼanu ai te kau pelepitelō.—1 Hau 7:23-26.

44:10-16—Ko ai ʼaē ʼe ina fakatātā ia te kalasi ʼo te kau pelepitelō? ʼE fakatātā e te kalasi ʼo te kau pelepitelō ia te kūtuga ʼo te kau Kilisitiano fakanofo ʼi totatou temi. Ko tanatou fakamaʼa neʼe kamata ʼi te taʼu 1918, ʼi te temi ʼaē neʼe heka ai ia Sehova “ohagē ko he tagata ʼe fakamaʼa pea mo fakaʼātea” ʼi tona fale lotu fakalaumālie. (Malakia 3:1-5) Ko nātou ʼaē neʼe fakamaʼa peʼe natou fakahemala neʼe feala ke natou fakahoko atu tanatou pilivilēsio ʼi te tauhi. Ki muli age, neʼe tonu ke natou gāue kinakina ke “ ʼaua naʼa ʼulihi [nātou] e te mālamanei,” ʼo natou liliu ko he ʼu faʼifaʼitakiʼaga ki te “toe hahaʼi tokolahi,” ʼaē ʼe fakatātā e te ʼu telepī ʼaē ʼe mole kau ki te kalasi ʼo te kau pelepitelō.—Sake 1:27; Fakahā 7:9, 10.

45:1; 47:13–48:29—Koteā ʼaē ʼe fakatātā e “te fenua” pea mo tona ʼu kele? Ko te fenua ʼe ina fakatātā ia te ʼu faʼahi ʼaē ʼe gāue ai te hahaʼi ʼa te ʼAtua. ʼI te potu pē ʼaē ʼe maʼuli ai he tahi ʼe ʼatolasio kiā Sehova, ʼe nofo ʼi te fenua ʼaē kua toe fakatuʼu mo kapau ʼe nofo ʼi te tauhi moʼoni. Ko te vaevae ʼo te fenua ʼe fakahoko kātoa anai ʼi te mālama foʼou, mokā tahi maʼu anai e te hahaʼi agatonu tona moʼi kele.—Isaia 65:17, 21.

45:7, 16—Koteā ʼaē ʼe ina fakatātā ia te foaki meʼa ʼofa ʼa te hahaʼi ki te kalasi ʼo te kau pelepitelō pea mo te ʼu pule? ʼI te fale lotu fakalaumālie, ʼe fakatātā tāfito ia te faʼahi ʼaia ki te tokoni fakalaumālie—ko he fia tokoni pea mo te fakahā ʼo he fia lagolago.

47:1-5—Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te vai ʼo te vaitafe ʼaē neʼe sio kiai ia Esekiele ʼi te meʼa ʼaē neʼe hā? Ko te vai ʼe ina fakatātā ia te ʼu fakatuʼutuʼu fakalaumālie ʼa Sehova ki te maʼuli, ʼaē ʼe kau kiai ia te sākilifisio faitotogi ʼa Kilisito Sesu pea mo te ʼatamai mālama ʼo ʼuhiga mo te ʼAtua ʼaē ʼe maʼu ʼi te Tohi-Tapu. (Selemia 2:13; Soane 4:7-26; Efesi 5:25-27) ʼE liliu ʼo loloto te vaitafe ke feala hana tali te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki te hahaʼi foʼou tokolahi ʼaē ʼe natou hū ki te tauhi moʼoni. (Isaia 60:22) ʼE tafe anai ʼi te vaitafe ia te vai ʼo te maʼuli ʼaē ʼe lelei ʼaupitō, lolotoga te ʼu Taʼu e Afe, pea ko tona ʼu vai ʼe faka ʼuhiga anai ki te tahi ʼu mahino ʼo te “ ʼu takaiga tohi” ʼaē kā ʼavahi ʼi te temi ʼaia.—Fakahā 20:12; 22:1, 2.

47:12—Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te ʼu fuʼu ʼakau ʼaē ʼe fua? Ko te ʼu fuʼu ʼakau fakatātā ʼe ko te ʼu fakatuʼutuʼu fakalaumālie ʼa te ʼAtua moʼo taki te mālamanei ki te maʼuli haohaoa.

48:15-19, 30-35, kiʼi nota ʼi te lalo pāsina—Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te kolo ʼaē neʼe sio kiai ia Esekiele ʼi te meʼa ʼaē neʼe hā? ʼE tuʼu ia “Sehova-Sama” ʼi he fenua “heʼemaʼa,” ʼo fakahā mai ai ʼe ina fakatātā he meʼa ʼi te kele. Ko te kolo ʼe lagi fakatātā ki te fakatuʼutuʼu gāue ʼaē ʼe fai ʼi te kele maʼa nātou ʼaē kā natou faʼufaʼu “te kele foʼou” faitotonu. (2 Petelo 3:13) ʼE ʼi ai te ʼu matapā ʼi tona ʼu faʼahi, ʼo fakahā ai te hū gafua kiai. Ko te kau tagata taupau ʼo te hahaʼi ʼo te ʼAtua ʼe faigafua te fakaovi kiā nātou.

Te ʼu Puani ʼe Tou Lava Tāʼofi:

40:14, 16, 22, 26. Ko te togi ʼo he ʼu fuʼu pālema ʼi te kaupā ʼi te ʼu hūʼaga ʼo te fale lotu, ʼe fakahā ai ʼe gata pē ko nātou ʼaē ʼe maʼa tanatou ʼu aga ʼaē ʼe feala ke hū kiai. (Pesalemo 92:12) ʼE tou mahino ai ʼe tali e Sehova tatatou tauhi gata pē mo kapau ʼe tou faitotonu.

44:23. ʼE tou loto fakafetaʼi lahi ki te ʼu gāue ʼaē ʼe fakahoko e te kalasi ʼo te kau pelepitelō ʼi totatou temi! Ko “te tagata kaugana agatonu pea mo poto” ʼe ina takitaki ia te tufa ʼo te meʼa kai fakalaumālie ʼi tona temi totonu, ʼaē ʼe tokoni mai ke tou ʼiloʼi te kehekehe ʼo te meʼa ʼaē ʼe heʼemaʼa mai te meʼa ʼaē ʼe maʼa kiā mata ʼo Sehova.—Mateo 24:45.

47:9, 11. Ko te ʼatamai mālama, ʼaē ko he koga maʼuhiga ʼo te vai fakatātā, neʼe ina fakahoko he toe fakamālōlō fakaofoofo ʼi totatou temi. ʼI te potu pē ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi, ʼe ina foaki ki te hahaʼi ia te maʼuli fakalaumālie. (Soane 17:3) ʼI te tahi age faʼahi, ko nātou ʼaē ʼe fakafisi ki te vai ʼaē ʼe ina foaki te maʼuli, ʼe ‘liʼaki nātou ki te māsima’—ʼe fakaʼauha anai ia nātou ʼo talu ai. Koia, ʼe maʼuhiga ke tou ‘faiga fakamālotoloto ke tou fakaʼaogaʼi lelei te folafola ʼo te moʼoni’!—2 Timoteo 2:15.

“ ʼE Mahino Papau ʼe Au Tapuhā Anai Toku Huafa Lahi”

ʼI te ʼosi fakahifo ʼo te hau fakamuli ʼo te hōloga ʼo Tavite, neʼe tuku e te ʼAtua moʼoni he temi loaloaga ʼi muʼa ʼo te haʼu ʼo Ia ʼaē “ ʼe maʼua ke ina maʼu” ia te tuʼulaga hau. Kae neʼe mole liʼaki e te ʼAtua tana fuakava mo Tavite. (Esekiele 21:27; 2 Samuele 7:11-16) ʼE talanoa ʼi te lea faka polofetā ʼo Esekiele ʼo ʼuhiga mo “taku kaugana ko Tavite,” ʼaē kā liliu ko he “tauhi ovi” pea mo he “hau.” (Esekiele 34:23, 24; 37:22, 24, 25) Ko ia ʼaia ʼe ko Sesu Kilisito totonu ʼi te mālohi ʼo te Puleʼaga. (Fakahā 11:15) Ko Sehova ʼe ina “tapuhā anai [tona] huafa lahi” ʼaki te Puleʼaga Faka Mesianike.—Esekiele 36:23.

Ko nātou fuli ʼaē ʼe natou moamoagaʼi ia te huafa māʼoniʼoni ʼo te ʼAtua kua vave pē anai tonatou fakaʼauha. Kae ko nātou ʼaē ʼe natou tapuhā ia te huafa ʼaia ʼi tonatou maʼuli, ʼaki tanatou fai ia te tauhi ʼaē ʼe leleiʼia e Sehova, ʼe natou maʼu anai ia te maʼuli heʼegata. Koia, tou fakaʼaogaʼi kātoa ia te ʼu lelei ʼo te ʼu vai ʼo te maʼuli ʼaē ʼe tafe lahi ʼi totatou temi pea ke liliu te tauhi moʼoni ko te faʼahi tāfito ʼaia ʼi totatou maʼuli.

[Kiʼi nota]

[Paki ʼo te pasina 19]

Te fale lotu faka kolōlia ʼaē neʼe hā kiā Esekiele

[Paki ʼo te pasina 20]

Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te vaitafe ʼo te maʼuli ʼaē neʼe hā kiā Esekiele?

[Haʼuʼaga ʼo te paki]

Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.