Ko mēs gūstam, ja esam pacietīgi? Pacietīgi cilvēki izjūt iekšēju mieru un lielāku prieku nekā tie, kam pacietības trūkst. Pacietība veicina gan psihisko, gan fizisko veselību. Ja mēs esam pacietīgi, mums ir labas attiecības ar citiem. Pacietība arī veicina draudzes vienotību. Ja citi mūs provocē, bet mēs neļaujamies dusmām, mēs nesarežģījam situāciju vēl vairāk. (Ps. 37:8, zemsv. piez.; Sāl. pam. 14:29.) Bet vissvarīgākais ir tas, ka mēs līdzināmies mūsu debesu Tēvam, un mūsu attiecības ar viņu kļūst arvien ciešākas. Pacietība tik tiešām ir skaista un vērtīga īpašība. Kaut arī ne vienmēr ir viegli būt pacietīgiem, ar Jehovas atbalstu ikviens no mums var attīstīt šo īpašību vēl lielākā mērā. Gaidīdami jauno pasauli, mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka ”Jehovas acis vēro tos, kas viņu bīstas, kas cer uz viņa uzticīgo mīlestību”. (Ps. 33:18.) Paklausīsim Pāvila aicinājumam un ”tērpsimies” pacietībā! w23.08 22. lpp., 7. rk.; 25. lpp., 16., 17. rk.

Jēkabs norādīja, ka cilvēks, iespējams, apgalvo, ka tic Dievam, bet viņa darbi var liecināt par pretējo. (Jēk. 2:1—5, 9.) Jēkabs arī minēja situāciju, kad ”brālim vai māsai nav, ko vilkt mugurā, un viņiem trūkst dienišķās maizes”, bet kāds, kas to redz, viņiem nepalīdz. Ja šāds cilvēks apgalvo, ka viņš tic Dievam, tie ir tikai tukši vārdi, jo darbi par to neliecina. (Jēk. 2:14—16.) Tālāk Jēkabs pieminēja pozitīvu piemēru — Rahābu. (Jēk. 2:25, 26.) Rahāba bija dzirdējusi par Jehovu un sapratusi, ka viņš atbalsta izraēliešus. (Joz. 2:9—11.) Viņas ticība Jehovam izpaudās darbos — viņa paslēpa divus izraēliešu izlūkus, kad to dzīvībai draudēja briesmas. Šīs drosmīgās rīcības dēļ Rahāba, kas pat nebija izraēliete, tika atzīta par taisnu. Tāpat kā Ābrahāmu, arī viņu Dievs uzskatīja par nevainojamu. Lasot par Rahābu, var secināt, cik svarīgi ir, lai par cilvēka ticību liecinātu viņa rīcība. w23.12 5. lpp., 12., 13. rk.

Kristieši neapmierinās ar virspusīgām, paviršām Bībeles zināšanām. Ar Dieva svētā gara palīdzību mēs gribam iepazīt ”pat Dieva dziļumus”. (1. Kor. 2:9, 10.) Mēs varētu izvēlēties kādu tēmu, kuras pētīšana mūs tuvinātu Jehovam. Piemēram, mēs varētu iedziļināties šādā jautājumā: kā Jehova senatnē ir apliecinājis, ka mīl savus kalpus? Un kā tas pierāda, ka viņš mīl arī mūs? Vēl mēs varētu izpētīt, ko Jehova prasīja no senajiem izraēliešiem un ko viņš prasa no kristiešiem. Bet varbūt mēs varētu padziļināti pētīt pravietojumus, kas piepildījās Jēzus Kristus dzīvē. Ja ņemsim talkā Pētīšanas palīgu Jehovas lieciniekiem, iedziļināšanās Bībelē mums sagādās daudz prieka. Bet galvenais — nostiprināsies mūsu ticība un mēs ”iepazīsim Dievu”. (Sāl. pam. 2:4, 5.) w23.10 18., 19. lpp., 3.—5. rk.