Dzirdot vārdu Samsons, mēs uzreiz domājam par Dieva kalpu, kuram piemita neparasts spēks. Samsons lika lietā savu vareno spēku un paveica dažādus uzdevumus. Lai gan reiz viņš rīkojās muļķīgi un tam bija bēdīgas sekas, kopumā viņa dzīve liecināja, ka viņš ir dievbijīgs cilvēks. Jehova ievēroja visu, ko Samsons, ticības mudināts, paveica, tāpēc Bībelē Samsons ir minēts starp tiem cilvēkiem, kam bija izcila ticība. Ar Samsona starpniecību Jehova iespaidīgā veidā palīdzēja savai tautai. Daudzus gadsimtus vēlāk Jehova iedvesmoja apustuli Pāvilu pieminēt Samsonu kopā ar citiem dievbijīgiem cilvēkiem, kuru dzīvē izpaudās stipra ticība. (Ebr. 11:32—34.) Samsons paļāvās uz Jehovu pat ļoti sarežģītās situācijās. Stāstījums par viņu var stiprināt mūsu ticību. w23.09 2. lpp., 1., 2. rk.

Kas jādara, lai visu izturētu? Mums bieži un dedzīgi jālūdz Jehova un jāuztic viņam visas savas raizes. (1. Tes. 5:17.) Iespējams, šobrīd mēs nesaskaramies ar lieliem pārbaudījumiem. Bet vai mēs lūdzam Jehovam palīdzību ikreiz, kad esam nomākti, sarūgtināti vai apjukuši? Ja būsim pieraduši vērsties pie Jehovas, saskaroties ar ikdienišķām problēmām, mēs nekavēsimies to darīt arī tad, kad būsim lielu problēmu priekšā, un nešaubīsimies, ka viņš zina, kad vislabāk būtu mums palīdzēt un kā to darīt. (Ps. 27:1, 3.) Ja mēs izturēsim tagadējos pārbaudījumus, mums būs vieglāk izturēt nākotnē gaidāmo lielo postu. (Rom. 5:3.) Kāpēc tā var apgalvot? Daudzi mūsu ticības biedri ir teikuši, ka pārbaudījumi viņus ir norūdījuši un ka tie ir stiprinājuši viņu ticību. Tie ir iedvesuši viņos pārliecību, ka Jehova vēlas viņiem palīdzēt un ar Jehovas atbalstu viņi spēs izturēt arī turpmākos pārbaudījumus. (Jēk. 1:2—4.) w23.07 3. lpp., 7., 8. rk.

Jehovas saprātīgums ir cieši saistīts ar pazemību un iejūtību. Jehovas pazemība spilgti izpaudās tad, kad viņš grasījās iznīcināt Sodomu. Ar eņģeļu starpniecību Jehova savam kalpam Latam lika bēgt kalnos. Bet Lats baidījās turp doties. Tāpēc viņš lūdza, lai Jehova viņam ar ģimeni atļautu paglābties Coārā — mazā pilsētiņā, kuru arī bija paredzēts nopostīt. Jehova būtu varējis uzstāt, ka Latam ir jāpaklausa viņa norādījumiem visos sīkumos. Taču Jehova Latam piekāpās, kaut gan tas nozīmēja atstāt Coāru neskartu. (1. Moz. 19:18—22.) Vairākus gadsimtus vēlāk risinājās notikumi, kas skaidri liecināja par Jehovas iejūtību. Viņš bija licis pravietim Jonam paziņot Nīnives bezdievīgajiem iedzīvotājiem, ka pilsēta pavisam drīz tiks nopostīta. Bet tad nīnivieši nožēloja savus grēkus. Jehovam kļuva viņu žēl, un viņš pasaudzēja šo lielo pilsētu. (Jon. 3:1, 10; 4:10, 11.) w23.07 21. lpp., 5. rk.