Kas jādara, lai visu izturētu? Mums bieži un dedzīgi jālūdz Jehova un jāuztic viņam visas savas raizes. (1. Tes. 5:17.) Iespējams, šobrīd mēs nesaskaramies ar lieliem pārbaudījumiem. Bet vai mēs lūdzam Jehovam palīdzību ikreiz, kad esam nomākti, sarūgtināti vai apjukuši? Ja būsim pieraduši vērsties pie Jehovas, saskaroties ar ikdienišķām problēmām, mēs nekavēsimies to darīt arī tad, kad būsim lielu problēmu priekšā, un nešaubīsimies, ka viņš zina, kad vislabāk būtu mums palīdzēt un kā to darīt. (Ps. 27:1, 3.) Ja mēs izturēsim tagadējos pārbaudījumus, mums būs vieglāk izturēt nākotnē gaidāmo lielo postu. (Rom. 5:3.) Kāpēc tā var apgalvot? Daudzi mūsu ticības biedri ir teikuši, ka pārbaudījumi viņus ir norūdījuši un ka tie ir stiprinājuši viņu ticību. Tie ir iedvesuši viņos pārliecību, ka Jehova vēlas viņiem palīdzēt un ar Jehovas atbalstu viņi spēs izturēt arī turpmākos pārbaudījumus. (Jēk. 1:2—4.) w23.07 3. lpp., 7., 8. rk.

Jehovas saprātīgums ir cieši saistīts ar pazemību un iejūtību. Jehovas pazemība spilgti izpaudās tad, kad viņš grasījās iznīcināt Sodomu. Ar eņģeļu starpniecību Jehova savam kalpam Latam lika bēgt kalnos. Bet Lats baidījās turp doties. Tāpēc viņš lūdza, lai Jehova viņam ar ģimeni atļautu paglābties Coārā — mazā pilsētiņā, kuru arī bija paredzēts nopostīt. Jehova būtu varējis uzstāt, ka Latam ir jāpaklausa viņa norādījumiem visos sīkumos. Taču Jehova Latam piekāpās, kaut gan tas nozīmēja atstāt Coāru neskartu. (1. Moz. 19:18—22.) Vairākus gadsimtus vēlāk risinājās notikumi, kas skaidri liecināja par Jehovas iejūtību. Viņš bija licis pravietim Jonam paziņot Nīnives bezdievīgajiem iedzīvotājiem, ka pilsēta pavisam drīz tiks nopostīta. Bet tad nīnivieši nožēloja savus grēkus. Jehovam kļuva viņu žēl, un viņš pasaudzēja šo lielo pilsētu. (Jon. 3:1, 10; 4:10, 11.) w23.07 21. lpp., 5. rk.

Ko mēs varam mācīties no tā, kas Bībelē stāstīts par Joasu? Viņš bija kā koks, kuram ir seklas saknes un kura stumbram vajadzīgs balsts. Kad balsta, tas ir, Jojadas, vairs nebija un sāka pūst ”atkrišanas vēji”, Joass novērsās no Jehovas. Tas uzskatāmi ilustrē, ka bijība pret Dievu nedrīkst balstīties tikai uz ticības biedru, tostarp tuvinieku, ticību. Lai saglabātu tuvas attiecības ar Jehovu, mums pašiem jāvairo mīlestība un bijība pret viņu, regulāri iedziļinoties Bībelē, pārdomājot tajā teikto un sirsnīgi lūdzot Jehovu. (Jer. 17:7, 8; Kol. 2:6, 7.) Jehova neprasa no mums pārāk daudz. Viņa prasību būtība ir izteikta šādos vārdos: ”Bīsties Dievu un pildi viņa likumus, jo tas ir viss, kas no cilvēka tiek prasīts.” (Pulc. 12:13.) Ja izjutīsim bijību pret Dievu, mēs spēsim pārbaudījumos palikt uzticīgi Dievam un nosargāsim savu draudzību ar viņu. w23.06 18., 19. lpp., 17.—19. rk.