Jehovas saprātīgums ir cieši saistīts ar pazemību un iejūtību. Jehovas pazemība spilgti izpaudās tad, kad viņš grasījās iznīcināt Sodomu. Ar eņģeļu starpniecību Jehova savam kalpam Latam lika bēgt kalnos. Bet Lats baidījās turp doties. Tāpēc viņš lūdza, lai Jehova viņam ar ģimeni atļautu paglābties Coārā — mazā pilsētiņā, kuru arī bija paredzēts nopostīt. Jehova būtu varējis uzstāt, ka Latam ir jāpaklausa viņa norādījumiem visos sīkumos. Taču Jehova Latam piekāpās, kaut gan tas nozīmēja atstāt Coāru neskartu. (1. Moz. 19:18—22.) Vairākus gadsimtus vēlāk risinājās notikumi, kas skaidri liecināja par Jehovas iejūtību. Viņš bija licis pravietim Jonam paziņot Nīnives bezdievīgajiem iedzīvotājiem, ka pilsēta pavisam drīz tiks nopostīta. Bet tad nīnivieši nožēloja savus grēkus. Jehovam kļuva viņu žēl, un viņš pasaudzēja šo lielo pilsētu. (Jon. 3:1, 10; 4:10, 11.) w23.07 21. lpp., 5. rk.

Ko mēs varam mācīties no tā, kas Bībelē stāstīts par Joasu? Viņš bija kā koks, kuram ir seklas saknes un kura stumbram vajadzīgs balsts. Kad balsta, tas ir, Jojadas, vairs nebija un sāka pūst ”atkrišanas vēji”, Joass novērsās no Jehovas. Tas uzskatāmi ilustrē, ka bijība pret Dievu nedrīkst balstīties tikai uz ticības biedru, tostarp tuvinieku, ticību. Lai saglabātu tuvas attiecības ar Jehovu, mums pašiem jāvairo mīlestība un bijība pret viņu, regulāri iedziļinoties Bībelē, pārdomājot tajā teikto un sirsnīgi lūdzot Jehovu. (Jer. 17:7, 8; Kol. 2:6, 7.) Jehova neprasa no mums pārāk daudz. Viņa prasību būtība ir izteikta šādos vārdos: ”Bīsties Dievu un pildi viņa likumus, jo tas ir viss, kas no cilvēka tiek prasīts.” (Pulc. 12:13.) Ja izjutīsim bijību pret Dievu, mēs spēsim pārbaudījumos palikt uzticīgi Dievam un nosargāsim savu draudzību ar viņu. w23.06 18., 19. lpp., 17.—19. rk.

Atklāsmes 21:5 sākas šādi: ”Tronī sēdošais sacīja.” Tā ir ievadīti vārdi, ko ir teicis pats Jehova. Zīmīgi, ka Atklāsmes grāmatā aprakstītajās parādībās Jehova ir runājis tikai trīs reizes, un šī reize ir viena no tām. Tātad 3. un 4. pantā lasāmo solījumu ir apstiprinājis nevis kāds eņģelis vai augšāmceltais Jēzus, bet gan pats Jehova. Mēs varam nešaubīgi ticēt tālākajiem vārdiem, jo Jehova ”nevar melot”. (Tit. 1:2.) Vārdi, ar kuriem sākas 5. pants, iedveš pārliecību, ka tālāk teiktajam var pilnībā uzticēties. Jehovas teiktais sākas ar vārdu ”Lūk!” Grieķu valodas vārds, kas šajā pantā tulkots ”lūk”, Atklāsmes grāmatā ir izmantots daudz reižu. Kas ir teikts tālāk 5. pantā? Dievs paziņo: ”Es visu daru jaunu!” Lai gan Jehova runā par to, kas ir gaidāms nākotnē, viņš runā tā, it kā tas jau notiktu, jo viņš skaidri zina, ka savu solījumu īstenos. (Jes. 46:10.) w23.11 3., 4. lpp., 7., 8. rk.