Svētdiena, 20. jūlijs
Manas domas nav jūsu domas. (Jes. 55:8.)
Tad, ja nesaņemam gaidīto atbildi uz savām lūgšanām, mēs varam pārdomāt, vai mums vispār šādu lūgumu vajadzētu izteikt. Bieži vien mums liekas, ka mēs zinām, kas tieši mums ir vajadzīgs. Bet varbūt tas, ko lūdzam, mums nenāks par labu ilgtermiņā. Ļoti iespējams, Jehovam padomā ir labāks risinājums mūsu problēmai nekā tas, ko esam iedomājušies un par ko esam lūguši. Bet dažreiz tas, par ko lūdzam, varbūt nav saskaņā ar Jehovas gribu. (1. Jāņa 5:14.) Iztēlosimies, ka vecāki lūdz, lai Jehova viņu bērnu notur patiesībā. Šāds lūgums var likties saprātīgs, bet jāatceras, ka Jehova nevienu nespiež viņam kalpot. Viņš vēlas, lai cilvēki, tostarp arī bērni un jaunieši, paši izlemtu viņam kalpot. (5. Moz. 10:12, 13; 30:19, 20.) Tātad daudz labāk būtu, ja vecāki lūgtu, lai Jehova viņiem palīdzētu ietekmēt bērna sirdi. Ja bērns no sirds iemīlēs Jehovu, viņš pats gribēs kļūt par Jehovas kalpu. (Sāl. pam. 22:6; Efes. 6:4.) w23.11 21. lpp., 5. rk.; 23. lpp., 12. rk.
Pirmdiena, 21. jūlijs
Mieriniet cits citu. (1. Tes. 4:18.)
Kāpēc tas ir tik svarīgi? Kādā Bībeles komentārā bija teikts, ka oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”mierināt”, nozīmē ”atrasties līdzās cilvēkam, kas pārcieš smagus pārbaudījumus, un viņu stiprināt”. Tātad, kad mēs mierinām ticības biedru, kas pieredz grūtības, mēs viņu stiprinām un palīdzam viņam palikt uz dzīvības ceļa. Ikreiz, kad uzklausām ticības biedra raizes un bēdas un viņu mierinām, mēs apliecinām, ka viņš mums ir dārgs. (2. Kor. 7:6, 7, 13.) Vēlme mierināt citus ir cieši saistīta ar līdzjūtību. Kad mēs jūtam kādam līdzi, mēs gribam viņu mierināt un atvieglot viņa ciešanas. Tātad līdzjūtība ir tā, kas mudina sniegt atbalstu tiem, kas cieš. Apustuļa Pāvila vārdos ir redzams, ka Jehovas līdzjūtība ir saistīta ar rīcību. Pāvils rakstīja, ka Jehova ir ”līdzjūtības Tēvs un visa mierinājuma Dievs”. (2. Kor. 1:3.) w23.11 9. lpp., 8.—10. rk.
Otrdiena, 22. jūlijs
Līksmosim ciešanās. (Rom. 5:3.)
Visi kristieši saskarsies ar pārbaudījumiem. Tā notika pirmajā gadsimtā. Apustulis Pāvils Tesalonikas kristiešiem rakstīja: ”Jau tad, kad bijām pie jums, mēs jums teicām, ka pieredzēsim pārbaudījumus, un, kā paši redzat, tieši tā ir noticis.” (1. Tes. 3:4.) Bet Korintas kristiešiem viņš rakstīja: ”Mēs gribam, brāļi, lai jūs zinātu, kādus pārbaudījumus mēs pieredzējām.. ..tā ka vairs necerējām palikt dzīvi.” (2. Kor. 1:8; 11:23—27.) Arī mēs noteikti sastapsimies ar pārbaudījumiem. (2. Tim. 3:12.) Daudziem Jehovas kalpiem nākas pieredzēt draugu un tuvinieku naidīgo attieksmi. Citiem apņēmība it visā rīkoties godīgi sagādā problēmas darbā. (Ebr. 13:18.) Ne vienam vien sludināšanas dēļ ir jāsaskaras ar varas pārstāvju pretestību. Tomēr Pāvils kristiešiem rakstīja, ka viņiem jāpriecājas, lai kādas grūtības viņi pieredzētu. w23.12 10., 11. lpp., 9., 10. rk.