Pirmdiena, 21. jūlijs
Mieriniet cits citu. (1. Tes. 4:18.)
Kāpēc tas ir tik svarīgi? Kādā Bībeles komentārā bija teikts, ka oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”mierināt”, nozīmē ”atrasties līdzās cilvēkam, kas pārcieš smagus pārbaudījumus, un viņu stiprināt”. Tātad, kad mēs mierinām ticības biedru, kas pieredz grūtības, mēs viņu stiprinām un palīdzam viņam palikt uz dzīvības ceļa. Ikreiz, kad uzklausām ticības biedra raizes un bēdas un viņu mierinām, mēs apliecinām, ka viņš mums ir dārgs. (2. Kor. 7:6, 7, 13.) Vēlme mierināt citus ir cieši saistīta ar līdzjūtību. Kad mēs jūtam kādam līdzi, mēs gribam viņu mierināt un atvieglot viņa ciešanas. Tātad līdzjūtība ir tā, kas mudina sniegt atbalstu tiem, kas cieš. Apustuļa Pāvila vārdos ir redzams, ka Jehovas līdzjūtība ir saistīta ar rīcību. Pāvils rakstīja, ka Jehova ir ”līdzjūtības Tēvs un visa mierinājuma Dievs”. (2. Kor. 1:3.) w23.11 9. lpp., 8.—10. rk.
Otrdiena, 22. jūlijs
Līksmosim ciešanās. (Rom. 5:3.)
Visi kristieši saskarsies ar pārbaudījumiem. Tā notika pirmajā gadsimtā. Apustulis Pāvils Tesalonikas kristiešiem rakstīja: ”Jau tad, kad bijām pie jums, mēs jums teicām, ka pieredzēsim pārbaudījumus, un, kā paši redzat, tieši tā ir noticis.” (1. Tes. 3:4.) Bet Korintas kristiešiem viņš rakstīja: ”Mēs gribam, brāļi, lai jūs zinātu, kādus pārbaudījumus mēs pieredzējām.. ..tā ka vairs necerējām palikt dzīvi.” (2. Kor. 1:8; 11:23—27.) Arī mēs noteikti sastapsimies ar pārbaudījumiem. (2. Tim. 3:12.) Daudziem Jehovas kalpiem nākas pieredzēt draugu un tuvinieku naidīgo attieksmi. Citiem apņēmība it visā rīkoties godīgi sagādā problēmas darbā. (Ebr. 13:18.) Ne vienam vien sludināšanas dēļ ir jāsaskaras ar varas pārstāvju pretestību. Tomēr Pāvils kristiešiem rakstīja, ka viņiem jāpriecājas, lai kādas grūtības viņi pieredzētu. w23.12 10., 11. lpp., 9., 10. rk.
Trešdiena, 23. jūlijs
Jūs mani esat iegrūduši postā! (1. Moz. 34:30.)
Jēkabs pieredzēja daudzas grūtības. Viņa dēli Simeons un Levijs apkaunoja savu ģimeni un sagādāja negodu Jehovas vārdam. Vēlāk, laižot pasaulē otro dēlu, nomira Jēkaba mīļā sieva Rāhele. Bet, kad Jēkabs jau bija sasniedzis sirmu vecumu, viņam bija jāpārceļas uz Ēģipti, jo Kanaānā bija izcēlies liels bads. (1. Moz. 35:16—19; 37:28; 45:9—11, 28.) Pārbaudījumos Jēkabs nezaudēja ticību Jehovam un viņa solījumiem. Savukārt Jehova apliecināja Jēkabam, ka viņš pret to ir noskaņots labvēlīgi. Piemēram, Jēkaba turība vairojās. Un vai varat iztēloties, cik pateicīgs Jehovam bija Jēkabs, kad atkal varēja būt kopā ar savu dēlu Jāzepu, ko ilgus gadus bija uzskatījis par mirušu? Tuvas attiecības ar Jehovu Jēkabam palīdzēja izturēt visus pārbaudījumus. (1. Moz. 30:43; 32:9, 10; 46:28—30.) Ja mēs saglabāsim ciešas attiecības ar Jehovu, arī mēs spēsim izturēt jebkurus negaidītus pārbaudījumus. w23.04 15. lpp., 6., 7. rk.