Visi kristieši saskarsies ar pārbaudījumiem. Tā notika pirmajā gadsimtā. Apustulis Pāvils Tesalonikas kristiešiem rakstīja: ”Jau tad, kad bijām pie jums, mēs jums teicām, ka pieredzēsim pārbaudījumus, un, kā paši redzat, tieši tā ir noticis.” (1. Tes. 3:4.) Bet Korintas kristiešiem viņš rakstīja: ”Mēs gribam, brāļi, lai jūs zinātu, kādus pārbaudījumus mēs pieredzējām.. ..tā ka vairs necerējām palikt dzīvi.” (2. Kor. 1:8; 11:23—27.) Arī mēs noteikti sastapsimies ar pārbaudījumiem. (2. Tim. 3:12.) Daudziem Jehovas kalpiem nākas pieredzēt draugu un tuvinieku naidīgo attieksmi. Citiem apņēmība it visā rīkoties godīgi sagādā problēmas darbā. (Ebr. 13:18.) Ne vienam vien sludināšanas dēļ ir jāsaskaras ar varas pārstāvju pretestību. Tomēr Pāvils kristiešiem rakstīja, ka viņiem jāpriecājas, lai kādas grūtības viņi pieredzētu. w23.12 10., 11. lpp., 9., 10. rk.

Jēkabs pieredzēja daudzas grūtības. Viņa dēli Simeons un Levijs apkaunoja savu ģimeni un sagādāja negodu Jehovas vārdam. Vēlāk, laižot pasaulē otro dēlu, nomira Jēkaba mīļā sieva Rāhele. Bet, kad Jēkabs jau bija sasniedzis sirmu vecumu, viņam bija jāpārceļas uz Ēģipti, jo Kanaānā bija izcēlies liels bads. (1. Moz. 35:16—19; 37:28; 45:9—11, 28.) Pārbaudījumos Jēkabs nezaudēja ticību Jehovam un viņa solījumiem. Savukārt Jehova apliecināja Jēkabam, ka viņš pret to ir noskaņots labvēlīgi. Piemēram, Jēkaba turība vairojās. Un vai varat iztēloties, cik pateicīgs Jehovam bija Jēkabs, kad atkal varēja būt kopā ar savu dēlu Jāzepu, ko ilgus gadus bija uzskatījis par mirušu? Tuvas attiecības ar Jehovu Jēkabam palīdzēja izturēt visus pārbaudījumus. (1. Moz. 30:43; 32:9, 10; 46:28—30.) Ja mēs saglabāsim ciešas attiecības ar Jehovu, arī mēs spēsim izturēt jebkurus negaidītus pārbaudījumus. w23.04 15. lpp., 6., 7. rk.

Šajā dziesmā Dāvids pauda pārliecību, ka Jehova viņu mīl un par viņu gādā. No šīs dziesmas vārdiem ir redzams, cik tuvas attiecības viņam bija ar Jehovu. Dāvids nosauca Jehovu par savu Ganu. Viņš pilnībā paļāvās uz Jehovu. Ļaudams Jehovam vadīt savas gaitas, Dāvids jutās drošībā. Viņam nebija ne mazāko šaubu par to, ka Jehovas mīlestība viņu pavadīs visu mūžu. Dāvids izjuta, kā Jehova par viņu pastāvīgi gādāja. Viņš zināja, ka Jehova pret viņu ir labvēlīgs, un tāpēc bija pārliecināts, ka Jehova par viņu gādās arī turpmāk, lai kas viņam būtu jāpieredz. Dāvids ticēja, ka Jehova viņu mīl un vienmēr rūpēsies par viņu, un viņš neraizējās par nākotni. Ciešās attiecības ar Jehovu viņam sniedza dziļu gandarījumu un prieku. (Ps. 16:11.) w24.01 29. lpp., 12., 13. rk.