BIBLIOTECA NÁA INTERNET Watchtower
Watchtower
BIBLIOTECA NÁA INTERNET
me̱ʼpha̱a̱
a̱
  • ʼ
  • a̱
  • e̱
  • i̱
  • o̱
  • u̱
  • ŋ
  • BIBLIA
  • MBAʼA I̱YI̱I̱ʼ
  • REUNIÓN
  • w22 diciembre mbaʼa ináa 28-30
  • Xtaa xawii “mbi̱ya̱a̱ ku̱ba̱ʼ ráʼ.”

Nda̱a̱ video gi̱i̱ náa nitaxújmbi̱i̱

Atani̱ mba̱a̱ a̱jkia̱nʼ, tsíyoo gákujmaa video.

  • Xtaa xawii “mbi̱ya̱a̱ ku̱ba̱ʼ ráʼ.”
  • Bi̱ Nayejngoo Naʼtáraʼa numuu Reino ndrígóo Jeobá (Rí muʼnigajmaa) 2022
  • Subtítulos
  • Náa na̱ʼkha̱ i̱ʼwáʼ
  • XTAA XAWII MATANI̱ MÁJÁANʼ KU̱BA̱ʼ MITSAANʼ RÁʼ.
  • XTAA XAWII MATAMBÁÑÚN GA̱JMA̱A̱ RÍ GÁʼÑÚU̱Nʼ BI̱ GÁGABI̱ÍN RÁʼ.
  • XTAA XAWII MARASNGÚÚN BI̱ GÁGABI̱ÍN RÁʼ.
  • Dios maʼnigabi̱ín bi̱ nikháñun
    Ndiéjunʼ eʼsngúlúʼ Biblia rá.
  • Níʼkhóo 10
    Atadxawíín Diúu̱
  • Rí matuxi̱ín xa̱bu̱ nda̱wa̱á nasngájma ngajua, rí najmañuu jma̱a̱ rí naʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n Dios
    Bi̱ Nayejngoo Naʼtáraʼa numuu Reino ndrígóo Jeobá (Rí muʼnigajmaa) 2020
  • Níʼkhóo 8
    Atadxawíín Diúu̱
Atayáá itháan
Bi̱ Nayejngoo Naʼtáraʼa numuu Reino ndrígóo Jeobá (Rí muʼnigajmaa) 2022
w22 diciembre mbaʼa ináa 28-30
Mbá chímbaʼin xa̱bu̱ nuñajunʼ mu Ku̱ba̱ʼ maʼni̱i̱ mitsaanʼ: Tikhuun nurajxi̱i̱ rí niguanáa, eʼwíinʼ nuni̱ guʼwún ga̱jma̱a̱ eʼwíinʼ nudu̱u̱ ri̱ʼi̱.

Xtaa xawii “mbi̱ya̱a̱ ku̱ba̱ʼ ráʼ.”

XÚGIÁÁNʼ nandulú mambanúu ajngáa rígi̱ dí niʼthí Jesús: “Gagi kúwá xa̱bu̱ guabiinʼ, numuu rí ikhiin makána̱án ku̱ba̱ʼ” (Mat. 5:5). Cristianos bi̱ kaxtaʼwíin mbuya̱a̱ Ku̱ba̱ʼ índo̱ gánindxu̱ún reyes náa mekhuíí gajmiún Jesús (Apoc. 5:10; 20:6). Itháan mbaʼin cristianos bi̱ guáʼthi̱i̱n mbuya̱a̱ Ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ kámuu gákuwá ikhí. Mani̱ndxu̱ún xa̱bu̱ jmbii, maʼdxún ga̱jma̱a̱ makuwá tsímáá. Mu ma̱ndoo mata̱ʼa̱a̱ʼ ku̱ba̱ʼ ñawúnʼ, mbaʼyóoʼ dí muni̱ tikhuʼ ñajunʼ dí gíʼdoo numuu. Náa artículo rígi̱ mbuʼyáá mbá ajtsú: Muni̱ dí Ku̱ba̱ʼ maʼni̱i̱ mbá ixi̱ ri̱ʼi̱ mitsaanʼ, mumbañún ga̱jma̱a̱ rí gáʼñúu̱nʼ bi̱ gágabi̱ín ga̱jma̱a̱ musngúún. Ma̱ngaa mbuʼyáá dí ma̱ndoo matani̱ ikháán dí mbiʼi xúgi̱ mu matasnga̱jmá dí nandaaʼ matani̱ ñajunʼ dí marigá náa ku̱ba̱ʼ nuxi̱ʼ.

XTAA XAWII MATANI̱ MÁJÁANʼ KU̱BA̱ʼ MITSAANʼ RÁʼ.

Índo̱ Jeobá niʼthún xa̱bu̱ numbaaʼ “gajcháanʼla náa mbájndi numbaaʼ ga̱jma̱a̱ gutañájuínʼla ku̱ba̱ʼ”, niʼni mbuʼyáá dí mbá mbiʼi numbaa’ maʼganú maʼni mbá ixi̱ ri̱ʼi̱ (Gén. 1:28). Bi̱ gákuwá kámuu mbiʼi ikhí mbaʼyóoʼ munimbaníí kiʼtáñajunʼ rúʼko̱. Índo̱ gájngoo Armagedón raʼkháa núkhu gárígá mbá ku̱ba̱ʼ mitsaanʼ, numuu dí ixi̱ ri̱ʼi̱ Edén nakha wájyúuʼ nindáti̱ga̱a̱. Mbaʼyóoʼ muʼni kaʼwi̱i̱ xúgíʼ náa niʼni gachúu xa̱bu̱ numbaaʼ. ¡Mba̱a̱ wáa ñajunʼ marigá!

Xúʼko̱ kaʼnii mba̱a̱ ñajunʼ niguáʼdáá israelitas índo̱ nitangi̱ín náa ku̱bu̱únʼ dí ni̱jkha̱ kiʼdiin náa Babilonia, ku̱bu̱únʼ niguanáa mbá 70 tsiguʼ. Mú niʼngu̱u̱n ninimájáanʼ xuajñún numuu dí Jeobá nimbáñún, xó má niʼtáriya̱ʼ Isaías: “Ma̱ni̱ dí ku̱ba̱ʼ jxooʼ ndrígóo manindxu̱u̱ xóo Edén ga̱jma̱a̱ xkua̱ náa tséxnúu ruʼwa xóo ixi̱ riʼyu̱u̱ Jeobá” (Is. 51:3). Niʼngu̱u̱n israelitas nini̱ rí ku̱bu̱únʼ maʼni mbá mbaaʼ mitsaanʼ. Ikháá má kayuuʼ, Jeobá mambáñún bi̱ gúndrigúu ku̱ba̱ʼ mu maʼngu̱u̱n muni̱ dí maʼni mbá ixi̱ ri̱ʼi̱. Asndu má nákhá xúgi̱ ikháán rígá dí ma̱ndoo matani̱ mu matasnga̱jmá dí nandaaʼ matiembáá náa ñajunʼ rúʼko̱.

Mbá dí ikhaa, ma̱ndoo matani̱ maʼni kaʼwu náa guʼwáaʼ ga̱jma̱a̱ náa rexa̱a̱ʼ. Maski ajndu bi̱ kúwá mijngii náa xtaa tséguʼwún muni̱ xúʼko̱. I̱mba̱ dí ma̱ndoo matani̱, dí matiembáá náa naguma kaʼwi̱i̱ o naguma̱a̱ guʼwá náa nagimbáánʼ ga̱jma̱a̱ náa narígá asamblea. Ma̱ngaa ma̱ndoo maraxnajxíminaʼ matiembáá índo̱ narígá mbá gamiéjunʼ. Á mu natani̱ xígi̱ matasngajmá dí gajkhun nandaaʼ matambáñún bi̱ ndañúu̱nʼ. Atrajximínáʼ: “Lá ma̱ndoo majmañuʼ mbá ñajunʼ dí ma̱ndoo mañambáá ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á á mu Jeobá naniñuʼ manújngooʼ náa ku̱ba̱ʼ nuxi̱ʼ ráʼ.”

Mbá chímbaʼin a̱ngiu̱lú nuñajunʼ ga̱jma̱a̱ nuni májáanʼ náa guʼwá nagimbáanʼ.

XTAA XAWII MATAMBÁÑÚN GA̱JMA̱A̱ RÍ GÁʼÑÚU̱Nʼ BI̱ GÁGABI̱ÍN RÁʼ.

Índo̱ nigabi̱i̱ wáxióo Jairo, Jesús niʼthí dí muxnáá dí mi̱khu̱ dxáʼgú (Mar. 5:42, 43). Mbáa táʼñún má gakhi̱i̱ muxnáá rí ndiyóoʼ dxáʼgú bi̱ 12 tsiguuʼ. Mú asndu nákhá xúgi̱ má ma̱ndoo mundxa̱ʼwa̱míjna̱ ga̱jma̱a̱ numuu xúgíʼ ñajunʼ dí gáʼyoo maguma índo̱ gámbánúu rígi̱ dí niʼthí Jesús: “Xúgíinʼ bi̱ kúwá náa iñáʼ wa̱jinʼ mudxawíín aʼwóo, muguajxúnʼ” (Juan 5:28, 29). Maski ajndu Biblia tséʼthí kuduun, mú nduʼyáá dí bi̱ gágabi̱ín mbaʼñúu̱nʼ ganitsu, náa makuwá ga̱jma̱a̱ xtíin dí mugíʼ. Ma̱ndoo matasnga̱jmá asndu nákhá xúgi̱ dí nandaaʼ maraxtaa ikhí mu matambáñún xáʼ. Atrajxi̱mínáʼ rígi̱.

Ndiéjunʼ gándoo matani̱ xúgi̱ mu matasnga̱jmá dí xtaa xawii matrigúu̱ Ku̱ba̱ʼ rá.

Mbá chímbaʼin a̱ngiu̱lú kúwá gagi rundri̱guíin delegados náa mbá asamblea internacional náa París.

Índo̱ náa guʼwá nagimbáánʼ nuthi dí makuitsu circuito, naraxnájximínáʼ mu maraxna̱a̱ dí mi̱khu̱ xáʼ. Á mu mbáa ndxájulú naniñuuʼ rayambáá náa Betel o mbáa ndxájulú naniñuuʼ ranindxu̱u̱ circuito, ma̱ndoo matambáyíí mu maxkamaa náa maxtáa xáʼ. Á mu marigá mbá asamblea regional o mbá asamblea kiejunʼ náa xtaa, ma̱ndoo maraxnaxíminaʼ mu matiembáá índo̱ nagiʼdu̱u̱ o índo̱ naguámbá asamblea, o mu matriguíin a̱ngiu̱lú bi̱ naguwáʼ ráʼ.

XTAA XAWII MARASNGÚÚN BI̱ GÁGABI̱ÍN RÁʼ.

Dí naʼthí Hechos 24:15 naʼni mbuʼyáá dí mbaʼin xa̱bu̱ magabi̱ín. Mbaʼin túninuwíinʼ Jeobá nákhá nikúwá, mú índo̱ gágabi̱ín ma̱ndoo muni nuwiin.a Xa̱bi̱i̱ Jeobá bi̱ mba̱yu̱u̱ʼ tsiguʼ nikúwá jmbu runi̱ ñajuunʼ muñambáá náa miʼsngúún (Is. 11:9). Mbáa ndxájulú bi̱ mbiʼyuu Charlotte, bi̱ niʼtáraʼa náa Europa, Sudamérica ga̱jma̱a̱ África, ra̱ʼkhá tháán eyoo dí maʼga̱nú mbiʼi rúʼko̱. Asndu xnduʼwá inuu índo̱ naʼthí: “Ra̱ʼkhá tháán eyoʼ masngúún bi̱ gágabi̱ín. Índo̱ nagúxnuu náa naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu mbáa bi̱ nixtáa nákhá wájyúuʼ, mbaʼa nuthu nandxa̱ʼwa̱mínáʼ: ‹Á mu xa̱bu̱ buʼko̱ niʼninuwiinʼ Jeobá, mixtiʼkhu xóo gáxtáa›. Ra̱ʼkhá tháán eyoʼ maʼga̱nú mbiʼi dí mathu̱u̱n bi̱ gágabi̱ín xúgíʼ dí ikhiin túyáá numuu dí túniʼnuuʼ dí gajkhun”.

Xúʼko̱ má xa̱bi̱i̱ Jeobá bi̱ niguájun jmbu bi̱ nikúwá nákhá xóó tséʼkha̱ Jesús náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ, marigá wéñuʼ dí majmañún. Ra̱ʼkhá tháán mitsaanʼ gáʼni dí muʼthán Daniel xóo nimbánúu kiʼtáriya̱ʼ dí ikhaa niʼnirámáʼ, mú, táʼga̱nú mikro̱ʼo̱o̱. O, lá natatsaʼwáminaʼ ikháán xú káʼnii mitsaanʼ gáʼni dí matambáyíí Rut ga̱jma̱a̱ Noemí mbuyáá dí náa mbáa aʼdiún ikhiin ni̱ʼkha̱ Mesías ráʼ. Ra̱ʼkhá tháán mitsaanʼ gáʼni dí muñambáá muʼsngúún xa̱bu̱ náa mbájndi numbaaʼ, náa xárígá dí maʼñulú gakhi̱i̱ ni má dí maʼni jngarígáanʼ.

Mbáa ndxájulú a̱ʼgu̱ naxnúu tratado mbáa a̱ʼgú nikhi̱i̱ náa lavandería dí najmún mbaʼin xa̱bu̱ .

Xú káʼnii gándoo matasnga̱jmá dí nandaaʼ matiembáá náa ñajunʼ dí miʼsngúún xa̱bu̱ rá. Dí munimíjna̱ dí majmañulú muʼsngáa májánʼ ga̱jma̱a̱ dí muʼtáraʼa má xúʼko̱ (Mat. 24:14). Tséʼñuu á mu dí nikhi̱i̱n o rígá i̱mba̱ dí tséniñaaʼ matani̱ dí nandaaʼ xúgi̱. Á mu natani̱ xó má eʼnga̱a̱ʼ xúgi̱, matasnga̱jmá dí xtaa xawii marasngúún bi̱ gágabi̱ín.

Atatsaʼwáminaʼ graxe̱ rígi̱: gajkhun nandaaʼ mbi̱ya̱a̱ Ku̱ba̱ʼ ráʼ. Nanigua̱a̱ʼ índo̱ natayáá dí ma̱ndoo matani̱i̱ májáanʼ ku̱ba̱ʼ mitsaanʼ, matambáñún ga̱jma̱a̱ dí gáʼñúu̱nʼ bi̱ gágabi̱ín ga̱jma̱a̱ dí marasngaa dí gajkhun ráʼ. Matasngajmá dí xtaa xawii á mu asndu nákhá xúgi̱ natiembáá náa xúgíʼ ñajunʼ dí narígá dí nambríguíi ga̱jma̱a̱ ñajunʼ dí marigá náa Ku̱ba̱ʼ mitsaanʼ.

a Atayáá artículo “Na̱jkha̱ kiʼdiin ‹mbaʼin mu muni̱ rí jmbu›”, dí nigájnúu náa i̱yi̱i̱ʼ Bi̱ Nayejngoo gu̱nʼ septiembre tsiguʼ 2022.

    I̱yi̱i̱ʼ náa ajngáa me̱ʼpha̱a̱ (2007-2025)
    Atrugua̱a̱
    Atambáʼtaa
    • me̱ʼpha̱a̱
    • Náa mataxuʼmá
    • Xóo nandaʼ ma̱ta̱ya̱a̱
    • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Xtángoo náa naʼthí rí xú káʼnii majmaaʼ
    • Xtángoo náa naʼthí rí nañewu̱u̱n dato ndrígáʼ
    • Configuración de privacidad
    • JW.ORG
    • Atambáʼtaa
    Náa mataxuʼmá