Koutou Tokakaga Ki Te Hahaʼi Faiakonaki Loi!
“ ʼE toe ʼi ai anai mo he ʼu hahaʼi faiakonaki loi ia koutou.”—2 Petelo 2:1.
1. Koteā ʼaē neʼe fia faitohi kiai ia Suta, pea he koʼe neʼe ina fetogi te meʼa ʼaē neʼe fia palalau kiai?
KO HE meʼa fakapunamaʼuli te maʼu ʼo he ʼu hahaʼi faiakonaki loi ʼi te lotolotoiga ʼo te kokelekasio faka Kilisitiano ʼo te ʼuluaki sēkulō! (Mateo 7:15; Gāue 20:29, 30) Ko te tēhina ʼo Sesu, ia Suta neʼe kua mahino kia ia te tuputupu ʼo te faʼahiga hahaʼi ʼaia. Neʼe ina ʼui neʼe fia faitohi ki tona ʼu tēhina ʼi te tui “ ʼo ʼuhiga mo te fakamaʼuli ʼaē ʼe tou maʼu fuli,” kae neʼe ina fakamahino fēnei: “Neʼe ʼau manatu ʼe maʼua ke ʼau faitohi atu moʼo fakaloto mālohiʼi koutou ke koutou tau mālohi ʼo ʼuhiga mo te tui.” He koʼe neʼe fetogi e Suta te meʼa ʼaē neʼe tonu ke palalau kiai? He neʼe ina ʼui fēnei: “Ko ʼihi tagata neʼe nātou hū [ki te ʼu kokelekasio] . . . ʼo nātou fakaliliu te ʼofa makehe ʼo totatou ʼAtua ko he takuʼaki moʼo fai ʼo he ʼu aga ʼe mole lelei.”—Suta 3, 4.
2. He koʼe ʼe tatau te tohi ʼa 2 Petelo kapite 2 pea mo te tohi ʼa Suta?
2 ʼE hā mai, neʼe faitohi ia Suta ka mole heʼeki faʼa fualoa te ʼosi fai e Petelo tana lua tohi. ʼE mahino ia neʼe kua ʼiloʼi lelei e Suta te tohi ʼaia ʼa Petelo. ʼE mahino papau ia neʼe lahi te ʼu manatu ʼi tana tohi fakaloto mālohi, neʼe tatau mo te ʼu manatu ʼa Petelo. Koia, ʼi tatatou vakaʼi ia 2 Petelo kapite 2, ʼe tou fakatokagaʼi anai tona tatau mo te tohi ʼo Suta.
Te ʼu Fua ʼo Te ʼu Akonaki Loi
3. Koteā ʼaē neʼe hoko ʼi te temi muʼa ʼaē ʼe ʼui e Petelo ʼe toe hoko anai?
3 ʼI te ʼosi fakaloto mālohiʼi e Petelo tona ʼu tēhina ke nātou tokagaʼi te ʼu lea faka polofeta, ʼe ina ʼui fēnei: “Kae neʼe toe ʼi ai foki mo te kau polofeta loi [ʼi te Iselaele ʼāfea], ohage pe ko te toe ʼi ai anai mo he hahaʼi faiakonaki loi ia koutou.” (2 Petelo 1:14–2:1) Neʼe maʼu e te hahaʼi ʼa te ʼAtua ʼo te temi muʼa te ʼu lea faka polofeta moʼoni, kae neʼe nātou toe maʼu foki mo te ʼu akonaki hala ʼa te kau polofeta loi. (Selemia 6:13, 14; 28:1-3, 15) Neʼe tohi fēnei e Selemia: “ ʼI te ʼu polofeta ʼo Selusalemi, neʼe ʼau sio ki te ʼu meʼa fakalialia, ʼe nātou tono pea mo haʼele ʼi te loi.”—Selemia 23:14.
4. He koʼe ʼe tonu ke fakaʼauha te hahaʼi faiakonaki loi?
4 ʼI tana fakamatala te ʼu meʼa ʼaē ka fai anai e te hahaʼi faiakonaki loi ʼi te kokelekasio faka Kilisitiano, ʼe ʼui fēnei e Petelo: “Ko nātou ʼaia ʼe nātou fakahū fakafūfū anai he ʼu magaʼi lotu pea mo nātou fakafisi anai kia ia ʼaē neʼe ina totogi ia nātou [ia Sesu Kilisito], ʼo nātou fakahoko kia nātou totonu he fakaʼauha fakavilivili.” (2 Petelo 2:1; Suta 4) Ko te ikuʼaga ki muli age ʼo te ʼu magaʼi lotu ʼaia ʼi te ʼuluaki sēkulō, ʼe ko te Keletiate ʼaē ʼe tou ʼiloʼi ʼi te temi nei. ʼE fakahā fēnei e Petelo pe koʼe ʼe tonu ke fakaʼauha te hahaʼi faiakonaki loi: “Tokolahi ʼe nātou mulimuli anai ki tanatou ʼu aga ʼaē ʼe mole lelei, pea ʼuhi ko nātou ʼe laukoviʼi anai te moʼoni.”—2 Petelo 2:2.
5. Koteā ʼaē ʼe hala tāfito ai te hahaʼi faiakonaki loi?
5 Koutou fakakaukauʼi te faʼahi ʼaia! ʼUhi ko te mālohi ʼo te hahaʼi faiakonaki loi, tokolahi ʼi te ʼu kokelekasio ʼe nātou fai anai he ʼu aga ʼe mole lelei. Ko te kupu faka Keleka ʼaē neʼe fakaliliu ʼaki te kupu “he ʼu aga ʼe mole lelei,” ʼe faka ʼuhiga ki he aga fakalialia, mole kei tātāʼofi, mo heʼeʼaoga. Neʼe ʼui e Petelo ʼi muʼa atu, neʼe tonu ki te kau Kilisitiano ke nātou “hola mai te aga fakahehema ʼaē ʼe maʼu ʼi te malamanei ʼuhi ko te ʼu holi mālohi.” (2 Petelo 1:4) Kae ko ʼihi neʼe nātou toe liliu ki te aga heʼemaʼa, pea neʼe hoko tāfito te faʼahi ʼaia ʼuhi ko te hahaʼi faiakonaki loi! Koia neʼe ʼulihi ai te moʼoni! ʼI meʼa kovi foki! ʼE mahino papau ia ʼe ko he faʼahi ʼe tonu ke tokakaga lelei kiai te kau Fakamoʼoni fuli ʼa Sehova ia ʼaho nei. ʼE mole tonu ke tou galoʼi ʼi he temi, ʼaki tatatou aga ʼe feala ke tou fakavikiviki kia Sehova ʼAtua pea mo tana hahaʼi, peʼe ke tupu ai honatou valoki.—Tāʼaga Lea 27:11; Loma 2:24.
Te Fakahū ʼo Te ʼu Akonaki Loi Ki Te Kokelekasio
6. Koteā ʼaē ʼe ina uga te hahaʼi faiakonaki loi, pea ʼe nātou kumi feafeaʼi ke nātou fai te meʼa ʼaē ʼe nātou loto kiai?
6 ʼAki he aga fakapotopoto, tou vakaʼi pe neʼe fakahū feafeaʼi e te kau faiakonaki loi tanatou ʼu manatu fakahehema. ʼE ʼuluaki ʼui e Petelo, ʼe nātou fai fakafūfū te faʼahi ʼaia, neʼe mole nātou fai fakahāhā, peʼe mole fakatokagaʼi e he tahi. ʼE ina toe ʼui fēnei: “ ʼAki he holi mānumānu ʼe nātou kākāʼi anai koutou ʼaki he ʼu palalau kākā.” ʼE fai te faʼahi ʼaia e te ʼu hahaʼi faiakonaki loi ʼaia, ʼuhi ko tanatou manatu pe ʼaē kia nātou totonu, ohage ko tona fakahā lelei fēnei e te Bible de Jérusalem: “ ʼAki ʼanatou lea kākā ʼe nātou faiga lahi anai ke nātou totogi koutou maʼa nātou.” ʼO toe feiā aipe, ʼe ʼui fēnei e te Tohi-Tapu ʼo James Moffat: “ ʼI tanatou holi ki te kakano, ʼe nātou kākāʼi anai koutou ʼaki he ʼu manatu fakakākā.” (2 Petelo 2:1, 3) Ki he tahi ʼe mole nofo tokaga ʼi te faʼahi fakalaumālie, ʼe feala ke ina ʼui ʼe moʼoni te ʼu meʼa ʼaē ʼe lau e te hahaʼi faiakonaki loi ʼaia, kae ʼe nātou fai te ʼu palalau ʼaia ʼaki he aga kākā moʼo “kākāʼi” te hahaʼi, ʼo nātou fakalai kia nātou ke nātou tauhi ki te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa te ʼu tagata kākā ʼaia ʼaē ʼe manatu pe kia nātou totonu.
7. Koteā te filosofia ʼaē neʼe kua mafola ʼi te ʼuluaki sēkulō?
7 ʼE mahino papau ia, neʼe mulimuli te hahaʼi faiakonaki loi ʼo te ʼuluaki sēkulō ki te faʼahiga manatu ʼo te mālama ʼo te temi ʼaia. ʼI te lagi temi ʼaē neʼe fai ai e Petelo tana tohi, neʼe kua mafola te filosofia ʼo te Gnosticisme. Neʼe tui te kau Gnostiques ko meʼa fuli ʼe kovi, kae ʼe ko te ʼu meʼa fakalaumālie pe ʼaē ʼe lelei. Koia, neʼe ʼui ai e ʼihi ʼe mole maʼuhiga te ʼu meʼa ʼaē ʼe fai e te tagata ʼaki tona sino. ʼAki te temi, neʼe nātou ʼui ʼe mole maʼu anai e te tagata te sino ʼaia. Koia, neʼe nātou manatu ai ko te ʼu agahala ʼo te kakano, ʼo kau kiai mo te ʼu felāveʼi fakasino, ʼe mole ko he ʼu meʼa maʼuhiga ia. ʼE hā mai ko te ʼu manatu ʼaia neʼe kamata mulimuli kiai ʼihi neʼe nātou ʼui ʼe nātou Kilisitiano.
8, 9. (a) Koteā te manatu fakavale ʼaē neʼe mulimuli kiai ʼihi Kilisitiano ʼi te temi muʼa? (b) ʼO mulimuli ki te meʼa ʼaē ʼe ʼui e Suta, koteā te meʼa neʼe fai e ʼihi ʼi te ʼu kokelekasio?
8 Neʼe ʼui e te tagata sivi ʼo te Tohi-Tapu, neʼe “ ʼi ai ia nātou ʼaē ʼo te ’Ēkelesia ʼaē neʼe nātou ʼulihi te akonaki ʼo te kalasia,” pe ko te “ ʼofa makehe.” (Efesi 1:5-7) ʼI tana manatu, neʼe ʼui fēnei e ʼihi: “ ʼE koutou ʼui koa la ʼe lahi te [ʼofa makehe] ʼo te ʼAtua moʼo fakamolemole ʼo te ʼu agahala fuli? . . . Tou fai te agahala, koteʼuhi ʼe feala ke molehi e te [ʼofa makehe] ʼo te ʼAtua te ʼu agahala fuli. ʼI tona fakahagatonu, kapau ʼe lahi anai te ʼu agahala ʼaē ka tou fai, pea ʼe lahi anai te gāue ʼo te [ʼofa makehe] ʼo te ʼAtua.” ʼE kua koutou logo koa la ki he manatu fakavale feiā?
9 Neʼe fakatokagaʼi e te ʼapositolo ko Paulo te ʼu fakakaukau hala ʼo ʼuhiga mo te manavaʼofa ʼo te ʼAtua, ʼi tana fehuʼi fēnei: “ ʼE tou haga fai anai koa te agahala, ke mahu te ʼofa makehe?” Neʼe ina toe fehuʼi fēnei: “ ʼE tou haga fai koa te agahala he mole tou ʼi te lao kae ʼi te ʼofa makehe?” Neʼe tali fakalelei fēnei e Paulo ki te ʼu fehuʼi ʼaia e lua: “Ke mole hoko ʼi he temi he meʼa feiā!” (Loma 6:1, 2, 15) Koia, ohage ko tona fakahā e Suta, ko ʼihi neʼe nātou “fakaliliu te ʼofa makehe ʼo totatou ʼAtua moʼo takuʼaki te fai ʼo te ʼu aga ʼaē ʼe mole lelei.” Kae ʼe fakahā e Petelo, ki te ʼu hahaʼi ʼaia ‘ko te fakaʼauha ʼe mole moe ia.’—Suta 4; 2 Petelo 2:3.
Ko Te ʼu Faʼifaʼitaki Moʼo Fakatokaga ʼo Tatou
10, 11. Koteā te ʼu faʼifaʼitaki e tolu ʼaē ʼe foaki mai e Petelo moʼo fakatokaga ʼo tatou?
10 Moʼo fakahā lelei ko te ʼAtua ʼe fakafeagai anai kia nātou ʼaē ʼe nātou fai te ʼu meʼa ʼaē ʼe kovi, ʼe fakaʼaogaʼi e Petelo te ʼu faʼifaʼitaki e tolu ʼo te Tohi-Tapu moʼo fakatokaga ʼo tatou. ʼUluaki ʼe ina tohi fēnei: “Neʼe mole fakatātāʼofi e te ʼAtua ia ia ʼi tana tauteaʼi te kau ʼaselo ʼaē neʼe agahala.” ʼE ʼui e Suta ʼo ʼuhiga mo nātou ʼaia neʼe mole nātou “taupau tonatou tuʼulaga ʼuluaki kae neʼe nātou līaki tonatou nofoʼaga totonu” ʼaē ʼe ʼi selo. Neʼe nātou ʼōmai ki te kele ʼi muʼa ʼo te Tulivio, pea mo nātou kofuʼi te ʼu sinoʼi tagata moʼo fakahoko he ʼu felāveʼi fakasino mo te ʼu ʼofafine ʼo te tagata. Moʼo tauteaʼi tanatou aga heʼemaʼa, pea mo heʼeʼaoga ʼaia, neʼe lī nātou ki te “Taletale,” peʼe ohage ko te ʼui e Suta ʼi tana fakamatala, neʼe “tāʼofi ia nātou ʼaki te ʼu noʼo heʼegata ʼi te fakapōʼuli gaogao ki te fakamāu ʼo te ʼaho lahi.”—2 Petelo 2:4; Suta 6; Senesi 6:1-3.
11 Ki muli age, ʼe talanoa ia Petelo ki te hahaʼi ʼo te temi ʼo Noe. (Senesi 7:17-24) ʼE ina ʼui ʼi te temi ʼo Noe, ko te ʼAtua “neʼe mole ina fakatātāʼofi ia ia ʼi tana tauteaʼi te mālama ʼāfea, . . . ʼi tana fakatō te tulivio ki te hahaʼi ʼaē neʼe mole pipiki ki te ʼAtua.” Moʼo fakaʼosi, ʼe tohi e Petelo neʼe tuku e te ʼAtua “ki te hahaʼi ʼaē ʼe mole pipiki ki te ʼAtua he faʼifaʼitaki ʼo te ʼu meʼa ʼaē ka hoko,” ʼo ina “tutu te ʼu kolo ʼo Sotoma mo Komola.” ʼE fakahā mai e Suta te tahi ʼu manatu, ʼo ina ʼui ko nātou ʼaia “neʼe nātou fai folonikasio fakavale pea neʼe nātou kumi te kakano ki he fakaʼaogaʼi kovi.” (2 Petelo 2:5, 6; Suta 7) Neʼe mole gata pe te fai e te hahaʼi tagata he ʼu felāveʼi fakasino heʼeʼaoga mo te hahaʼi fafine, kae neʼe nātou holi ki he ʼu felāveʼi fakasino mo te hahaʼi tagata, mo nātou toe holi foki ke nātou fai he ʼu felāveʼi fakasino mo te ʼu manu vao.—Senesi 19:4, 5; Levitike 18:22-25.
12. ʼO mulimuli ki te meʼa ʼaē ʼe ʼui e Petelo, ʼe fakapale feafeaʼi ia ia ʼaē ʼe agatonu?
12 Kae ʼi te temi ʼaia, ʼe ʼui e Petelo ʼe fakapale e Sehova ia nātou ʼaē ʼe nātou tauhi agatonu kia te ia. Ohage la, ʼe ina fakamatala te meʼa ʼaē neʼe fai e te ʼAtua moʼo “hāofaki ia Noe, te tagata fai faka mafola ʼo te faitotonu, mo te toko fitu hahaʼi” ʼi te temi ʼaē neʼe ina fakatō ifo ai te Tulivio. ʼE toe talanoa ʼo ʼuhiga mo te hāofaki e Sehova te “tagata agatonu ko Lote” ʼi te temi ʼo Sotoma, pea ina ʼui fēnei moʼo fakaʼosi: “ ʼE ʼiloʼi e Sehova te fakahāo mai te ʼahiʼahi ia te hahaʼi ʼaē ʼe pipiki kia te ia, kae ʼe ina tuku te hahaʼi heʼe agatonu ki te ʼaho ʼo te fakamāu, ke molehi ia nātou.”—2 Petelo 2:5, 7-9.
Ko Te ʼu Aga Neʼe Tonu Ke Tauteaʼi
13. Ko ai tāfito ʼaē neʼe tāʼofi ki te fakamāu, pea koteā te ʼu moemisi ʼaē ʼe hage ʼe nātou fai?
13 ʼE fakahā lelei mai e Petelo ia nātou tāfito ʼaē ʼe tāʼofi ki te fakamāu ʼa te ʼAtua, ʼo ina ʼui ʼe “ko nātou ʼaē ʼe nātou kumi te kakano ʼaki te holi ʼaē ke nātou ʼulihi pea mo nātou meʼa noaʼi te pule fakaʼaliki.” ʼE feala ke tou logoʼi te ʼita ʼo Petelo ʼi tana ʼui ʼaenī: “ ʼI tanatou pātapāta pea mo fiatuʼu, ʼe mole nātou teteki ʼuhi ko te kau kolōlia kae ʼe nātou laukoviʼi.” ʼE tohi fēnei e Suta “ko te ʼu tagata ʼaia, . . . ʼe nātou moemisi ʼe nātou ʼulihi te kakano . . . pea mo nātou laukovi ki te kau kolōlia.” (2 Petelo 2:10; Suta 8) Neʼe lagi nātou fai he ʼu moemisi ʼo ʼuhiga mo te ʼu felāveʼi fakasino heʼemaʼa, ʼo uga ai nātou ke nātou kumi te fakafimālieʼi ʼo te holi ki te ʼu felāveʼi fakasino heʼeʼaoga. Kae koteā te faka ʼuhiga ʼo tanatou “meʼa noaʼi te pule fakaʼaliki” pea mo nātou “laukovi ki te kau kolōlia”?
14. Koteā te faka ʼuhiga ʼo te “meʼa noaʼi [e te hahaʼi faiakonaki loi] te pule fakaʼaliki” pea mo nātou “laukovi ki te kau kolōlia”?
14 ʼE nātou fai te faʼahi ʼaia ʼi tanatou fehiʼa ki te pule ʼaē neʼe fakatuʼu e te ʼAtua. ʼE fakafofoga e te ʼu tagata ʼāfea te kolōlia ʼo Sehova ʼAtua pea mo tona ʼAlo, pea koia, ʼe nātou maʼu ai he faʼahiga kolōlia neʼe tuku age kia nātou. ʼE moʼoni ʼe nātou fai he ʼu hala, ohage ko Petelo totonu, kae ʼe fakaloto mālohiʼi mai e te Tohi-Tapu ke fakalogo te hahaʼi ʼo te kokelekasio ki te kau kolōlia ʼaia. (Hepeleo 13:17) ʼE mole tonu ke tou palalau kovi ʼo ʼuhiga mo nātou ʼuhi ko tonatou ʼu vaivaiʼaga. ʼE ʼui e Petelo ko te kau ʼaselo ʼe mole nātou “tukugakoviʼi [te hahaʼi faiakonaki loi] ʼaki he ʼu leakovi,” logope la ʼe tau mo feʼauga ke nātou fai te faʼahi ʼaia. ʼE hoko atu fēnei e Petelo: “Kae ko te ʼu tagata ʼaia ohage ko he ʼu manu ʼe mole honatou ʼatamai, neʼe tutupu pe ia ke toʼo pea mo fakaʼauha, ʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe mole nātou ʼiloʼi pea mo laukoviʼi, pea ʼe fakaʼauha anai ia nātou.”—2 Petelo 2:10-13.
“Lolotoga Tanatou Kakai . . . Mo Koutou”
15. E feafeaʼi te gāue ʼa te hahaʼi faiakonaki loi, pea ʼe nātou fai ʼifea tanatou ʼu fakahala?
15 Ko te ʼu tagata aga fakahehema ʼaia ʼe nātou “manatu ʼe ko he meʼa fakafiafia te maʼuli ʼi te koloā ʼi te ʼaho” pea ko nātou ko “he ʼu ʼila pea ko he ʼu mele,” pea ʼe nātou toe aga fakapikopiko foki. ʼE nātou “aga fakakākā,” ʼo nātou fakaʼaogaʼi he ʼu “palalau loi,” ohage ko tona ʼui e Petelo ʼi muʼa atu. (2 Petelo 2:1, 3, 13) Koia ʼe mole lagi nātou fakahā tanatou fakafihiʼi te faiga ʼa te kau tagata ʼāfea ke nātou hikihiki te ʼu lekula ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te aga ʼaē ʼe tonu ke fai, peʼe mole nātou fakahāhā tanatou kumi ʼaē ke fakafimālieʼi tonatou ʼu holi fakasino. Kae ʼe ʼui e Petelo ʼe nātou fakafiafia “lahi ʼi tanatou ʼu akonaki loi lolotoga tanatou kakai fakatahi mo koutou.” Pea ʼe tohi fēnei e Suta: “Ko nātou ʼaia ʼi takotou ʼu kaitahi ʼo te ʼofa, ʼe ko te ʼu maka ʼaē ʼe ū ʼi te lalo vai.” (Suta 12) ʼIo, ohage pe ko te ʼu maka māsila ʼaē ʼe ū ʼi te tai, ʼe feala ke nātou puhi he lalo vaka, ʼo moū ai te vaka pea mo malelemo ai te ʼu hahaʼi ʼo te vaka, ko te kau faiakonaki loi neʼe nātou fakahalaʼi ia nātou ʼaē ʼe nātou ʼofa malualoi ki ai ʼi te lolotoga ʼo “te ʼu kaitahi ʼo te ʼofa.”
16. (a) Neʼe koteā te ʼu “kaitahi ʼo te ʼofa,” pea ʼi te temi nei, ko te ʼu ʼaluʼaga fea ʼaē ʼe fai ai te gāue ʼaia ʼa te hahaʼi aga fakahehema? (b) Ko ai te hahaʼi ʼaē ʼe fakahalaʼi tāfito e te hahaʼi faiakonaki loi, pea koteā te meʼa ʼaē ʼe tonu ke fai e te hahaʼi ʼaia?
16 Ko te ʼu “kaitahi ʼo te ʼofa” ʼaia neʼe lagi ko he ʼu lakaga neʼe fakatahi ai te kau Kilisitiano ʼo te ʼuluaki sēkulō ke nātou kakai pea mo nātou fai palalau fakafiafia. Ia ʼaho nei, ʼe fakatahitahi ʼi ʼihi temi te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, lagi ʼi te ʼu fai ʼohoana, ʼi te ʼu kakai ʼi te matatai, peʼe ko he afiafi ʼe nātou fakatahi ai. ʼE fakaʼaogaʼi feafeaʼi e te ʼu hahaʼi aga fakahehema te ʼu temi ʼaia moʼo fakahalaʼi te hahaʼi? ʼE tohi fēnei e Petelo: “Ko tonatou ʼu mata ʼe fonu ko te tono . . . , pea ʼe nātou fakahalaʼi te ʼu nefesi ʼaē ʼe mole mālolohi.” ʼAki tonatou “loto ʼaē kua māhani ki te mānumānu,” ʼe nātou fakahalaʼi tāfito ia nātou ʼaē ʼe mole mālolohi ʼi te faʼahi fakalaumālie pea mole nātou maʼuliʼi katoa te moʼoni. Koia koutou manatuʼi te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko ʼi te temi ʼo Petelo, pea mo koutou nonofo tokaga! Koutou tekeʼi te ʼu fakahala heʼemaʼa fuli, pea ʼaua naʼa kākāʼi koutou e he tahi ʼe matalelei ʼe fakalai atu kia koutou ke koutou fai he ʼu aga heʼeʼaoga!—2 Petelo 2:14.
“Te Ala ʼo Palaame”
17. Neʼe koteā “te ala ʼo Palaame,” pea ʼuhi ko te meʼa ʼaia neʼe koteā ʼaē neʼe hoko ki te toko 24 000 kau Iselaelite?
17 Ko te ʼu hahaʼi “malaʼia” ʼaia kua fuafualoa tanatou ʼiloʼi te moʼoni. ʼE hage ia ʼe kei nātou gāue ʼi te kokelekasio. Kae ʼe ʼui fēnei e Petelo: “ ʼI tanatou līaki te ala ʼaē ʼe totonu, neʼe nātou hēʼia. Neʼe nātou mulimuli ki te ala ʼo Palaame, te foha ʼo Peole, ʼaē neʼe manako ki te totogi ʼo te aga ʼaē ʼe kovi.” (2 Petelo 2:14, 15) Ko te ala ʼo te polofeta ko Palaame, neʼe ko he fai tokoni ʼo ʼuhiga mo he aga heʼeʼaoga, ke ina maʼu ai hona totogi. Neʼe ina ʼui ki te Hau Moapite ko Palake, ʼe tautea anai e te ʼAtua ia Iselaele mo kapau ʼe feala ke uga te hahaʼi ke nātou fai folonikasio. Ko te meʼa ʼaē neʼe hoko, neʼe tokolahi ʼi te hahaʼi ʼa te ʼAtua neʼe fakahalaʼi e te ʼu fafine Moapite, pea ko te toko 24 000 neʼe matehi ʼuhi ko tanatou aga heʼeʼaoga.—Faka au 25:1-9; 31:15, 16; Fakahā 2:14.
18. Neʼe feafeaʼi te agatuʼu ʼa Palaame, pea koteā te meʼa ʼaē ka hoko ki te hahaʼi faiakonaki loi?
18 ʼE ʼui e Petelo neʼe ufiufi ia Palaame ʼi te palalau age ʼo tana asino, kae ko Palaame neʼe lahi ʼaupito tana “manako ki te totogi ʼo te aga ʼaē ʼe kovi,” koia māʼia mo te meʼa ʼaē neʼe hoko, neʼe mole ina tekeʼi tona “ala ʼaē ʼe kovi.” (2 Petelo 2:15, 16) ʼI meʼa kovi leva! ʼE hoko anai he malaʼia kia ia ʼaē ʼe hage ko Palaame, mo kapau ʼe ina faigaʼi ke ina fakahalaʼi te hahaʼi ʼa te ʼAtua ke nātou fai he ʼu aga heʼeʼaoga! Neʼe mate ia Palaame ʼuhi ko tana agakovi, pea ʼe ko he fakahā fakatomuʼa ʼaia ʼo te meʼa ʼaē ka hoko anai kia nātou fuli ʼaē ka nātou muliʼi tona ala.—Faka au 31:8.
Tanatou ʼu Fakahala Fakatēvolo
19, 20. (a) ʼE fakatatau kiteā ia nātou ʼaē ʼe hage ko Palaame, pea koteā tona tupuʼaga? (b) Ko ai ʼaē ʼe nātou fakahalaʼi, pea ʼe nātou fakahoko feafeaʼi te ʼu fakahala ʼaia? (c) He koʼe ʼe feala ke tou ʼui ko tanatou ʼu fakahala ʼe fakatēvolo, pea ʼe lava feafeaʼi ke tou puipui ia tatou pea mo ʼihi age mai ia nātou ʼaia?
19 ʼI tana talanoa ʼo ʼuhiga mo te hahaʼi ʼaē neʼe hage ko Palaame, ʼe tohi fēnei e Petelo: “Ko nātou ʼaia ʼe ko he ʼu matapuna [pe ko he ʼu vai keli] maha, pea ko he ʼu kakapu [peʼe ko he ʼu ʼao] ʼe viligia ʼi te afā.” ʼE feala ke mate he tagata ʼe haʼele ʼi te toafa pea kua kovi tona fia ʼinu, mokā ʼe ina maʼu atu he vai keli kua maha. ʼE mole fakapunamaʼuli te ʼui ʼaē “kua tāʼofi te ʼu fakapōʼuli gaogao” maʼa nātou ʼaē ʼe nātou tatau mo te ʼu meʼa ʼaia! ʼE toe hoko atu fēnei e Petelo: “Koteʼuhi ʼe nātou fai he ʼu palalau lalahi ʼe mole honatou ʼaoga, pea ʼaki te ʼu holi ʼo te kakano pea mo te ʼu aga fakalialia, ʼe nātou fakahalaʼi ia nātou ʼaē neʼe hoki mavae mai te hahaʼi ʼaē ʼe nātou fakaʼiloga tanatou aga ʼaki te hala.” ʼE nātou fakahalaʼi ia nātou ʼaē ʼe mole heʼeki nātou ʼiloʼi lelei te agaaga ʼo te maʼuli, ʼo nātou “fakapapau age te ʼāteaina,” kae ʼe ʼui e Petelo “ko nātou ʼe nātou maʼuʼuli ohage ko he kau kaugana ʼo te aga fakahehema.”—2 Petelo 2:17-19; Kalate 5:13.
20 Ko te ʼu fakahala ʼa te kau faiakonaki fakahehema ʼaia ʼe ko he ʼu fakahala fakatēvolo. Ohage la, ʼe feala ke nātou ʼui fēnei: ‘ ʼE ʼiloʼi e te ʼAtua ʼe tou vaivai pea ʼe mālohi te ʼu meʼa ʼaē ʼe holi kiai totatou kakano. Koia kapau ʼe tou hala anai pea mo tou fakafimālieʼi totatou ʼu holi ki he ʼu felāveʼi fakasino, ʼe manavaʼofa anai te ʼAtua kia tatou. Kapau ʼe tou fakahā tatatou agahala, pea ʼe fakamolemole mai anai kia tatou ohage pe ko tana fai ʼi tatatou kamata hū ki te moʼoni.’ Koutou manatuʼi neʼe fakaʼaogaʼi e te Tevolo he ʼu palalau feiā kia Eva, ʼo ina fakapapau age neʼe feala ke agahala he mole fakatūʼa anai ia ia. Ki te faʼahi ʼo Eva, neʼe ina ʼui kapau ʼe agahala ki te ʼAtua pea ʼe mahino anai kia meʼa fuli pea mo ʼāteaina. (Senesi 3:4, 5) Kapau ʼe tou fetaulaki mo he tahi ʼe aga fakahehema ʼi te kokelekasio, ko totatou maʼua ke tou puipui ia tatou pea mo ʼihi ʼo tou fakahā te ʼu hahaʼi ʼaia kia nātou ʼaē ʼe ʼi ai tonatou ʼu maʼua ʼi te kokelekasio.—Levitike 5:1.
ʼE Puipui Tatou e Te ʼAtamai Mālama
21-23. (a) Koteā te ʼu fua ʼo te mole maʼuliʼi ʼo te ʼatamai mālama? (b) Koteā te tahi fihifihia ʼaē ʼe palalau kiai ia Petelo, ʼaē ka tou vakaʼi anai ʼi te alatike ʼaē ka hoa mai?
21 ʼE fakaʼosi e Petelo te koga ʼaia ʼo tana tohi ʼo ina fakamatala te ʼu fua ʼo te mole maʼuliʼi ʼo te ʼatamai mālama, ʼaē neʼe ina ʼui ʼi muʼa atu ʼe ko he meʼa maʼuhiga ki “te maʼuli pea mo te pipiki ki te ʼAtua.” (2 Petelo 1:2, 3, 8) ʼE ina tohi fēnei: “ ʼE mahino ia, kapau ʼi tanatou ʼosi mavae mai te ʼu meʼa ʼuli ʼo te malamanei ʼaki te ʼatamai mālama totonu ʼo ʼuhiga mo te ʼAliki pea mo te Fakamaʼuli ko Sesu Kilisito, pea ʼe nātou toe tuku ke toe toho nātou ki te ʼu meʼa ʼaia pea mo akilaloa ai ia nātou, kua kovi age tonatou ʼaluʼaga fakaʼosi ʼi te ʼuluaki.” (2 Petelo 2:20) ʼI meʼa fakaʼofaʼofa foki! Ko te ʼu hahaʼi ʼaia ʼi te temi ʼo Petelo neʼe nātou līaki te ʼamanaki maʼuhiga ʼo te maʼuli tuputupua ʼi selo, ʼuhi pe ke nātou fakafimālieʼi faka temi tonatou holi ki he ʼu felāveʼi fakasino.
22 Koia ʼe ʼui fēnei e Petelo: “Neʼe lagi lelei age maʼa nātou ke mole nātou mahino lelei ki te ala ʼo te faitotonu, ʼi tanatou kua ʼosi ʼiloʼi lelei te meʼa ʼaia pea nātou maliu mai te fakatotonu taputapu ʼaē neʼe fakahoko age kia nātou. Neʼe hoko kia nātou te ʼui fēnei ʼo te tāʼaga lea moʼoni ʼaenī: ‘Neʼe toe liliu pe te kuli ki tona lua, pea ko te siga manu ʼaē neʼe kua maʼanuʼi [neʼe toe liliu pe] ʼo fetekaʼaki ʼi te pela.’ ”—2 Petelo 2:21, 22; Tāʼaga Lea 26:11.
23 Ko te tahi fihifihia ʼaē neʼe kamata lave ki te kau ʼuluaki Kilisitiano, neʼe toe tatau mo te fihifihia ʼaē ʼe lave ki ʼihi ia ʼaho nei. ʼI te temi ʼaia, neʼe mahino ia neʼe meomeo ʼihi ʼi te hage ʼaē ʼe mole hoko mai te ʼi henī ʼa Kilisito ʼaē neʼe fakapapauʼi mai. Tou vakaʼi peʼe feafeaʼi te talanoa ʼa Petelo ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia.
ʼE Kei Koutou Manatuʼi Koa?
◻ Koteā te ʼu faʼifaʼitaki e tolu ʼaē neʼe palalau kiai ia Petelo moʼo fakatokaga ʼo tatou?
◻ Neʼe feafeaʼi te “meʼa noaʼi [e te hahaʼi faiakonaki loi] te pule fakaʼaliki”?
◻ Koteā te ala ʼo Palaame, pea ko nātou ʼaē ʼe nātou mulimuli kiai, ʼe nātou faiga feafeaʼi ke nātou fakahalaʼi niʼihi?
◻ Koteā te ʼu fua ʼo te mole maʼuliʼi ʼo te ʼatamai mālama?
[Paki ʼo te pasina 16, 17]
Ko Palaame ʼe ko he faʼifaʼitaki moʼo fakatokaga ʼo tatou