ʼE Hāofaki Te Hahaʼi ʼAē ʼe Nātou Fili Ia Te Mālama
“Ko Sehova ʼe ko toku mālama pea mo toku hāofaki. Ko ai anai ka ʼau mataku ki ai?”—Pesalemo 27:1.
1. Koteā te ʼu fakatuʼutuʼu ʼofa ʼe fai e Sehova?
KO SEHOVA ʼe ko te Matapuna ʼo te mālama ʼaē ʼe ina faka fealagia te maʼuli ʼi te kele. (Senesi 1:2, 14) Tahi ʼaē meʼa, ʼe ko ia te Tupuʼaga ʼo te mālama fakalaumālie, ʼaē ʼe ina toʼo te fakapōʼuli ʼo te mālama ʼa Satana. (Isaia 60:2; 2 Kolonito 4:6; Efeso 5:8-11; 6:12) Ko te hahaʼi ʼaē ʼe nātou filifili te mālama ʼe feala ke nātou ʼui ohage ko te tagata fai pesalemo: “Ko Sehova ʼe ko toku mālama pea mo toku hāofaki. Ko ai anai ka ʼau mataku ki ai?” (Pesalemo 27:1a) Ohage ko te meʼa ʼaē neʼe hoko ʼi te temi ʼo Sesu, ko te hahaʼi ʼaē ʼe nātou leleiʼia te fakapōʼuli ʼe hoko anai kia nātou te fakamāu ʼe mole lelei.—Soane 1:9-11; 3:19-21, 36.
2. ʼI te temi muʼa, koteā ʼaē neʼe hoko ki te hahaʼi ʼaē neʼe nātou situʼa ki te mālama ʼa Sehova pea kia nātou ʼaē neʼe nātou fakalogo ki tana folafola?
2 ʼI te temi ʼo Isaia, ko te hahaʼi ʼaē neʼe fuakava mo Sehova neʼe nātou situʼa ki te mālama. Neʼe tupu ʼaki ai te meʼa ʼaē neʼe sio kiai ia Isaia: te fakaʼauha ʼo te puleʼaga noleto ʼo Iselaele. Pea ʼi te 607 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe fakaʼauha Selusalemi mo tona fale lotu, pea neʼe ʼave te hahaʼi ʼo Suta ʼo pilisoniʼi. Kae kia nātou ʼaē neʼe fakalogo ki te folafola ʼa Sehova neʼe fakamālohiʼi nātou ke nātou fakafeagai ki te ʼapositasia ʼo te temi ʼaia. ʼO ʼuhiga mo te taʼu 607 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe fakapapau e Sehova kia nātou ʼaē neʼe fakalogo kia te ia ʼe nātou maʼuʼuli anai. (Selemia 21:8, 9) ʼI te temi nei, ko tatou ʼaē ʼe tou ʼoʼofa ki te mālama, ʼe lahi te ʼu meʼa ʼe tou lava ako mai te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko ki muʼa atu.—Efeso 5:5.
Te Maʼuli Fiafia ʼo Nātou ʼAē ʼi Te Mālama
3. Ia ʼaho nei, koteā te falala ʼaē ʼe tou lava maʼu, pea koteā “te puleʼaga faitotonu” ʼaē ʼe tou ʼofa kiai, pea koteā te “kolo mālohi” ʼaē ʼe maʼu e te “puleʼaga” ʼaia?
3 “ ʼE ʼi ai tomatou kolo mālohi. [Ko te ʼAtua] ʼe ina foaki te maʼuli ʼaki te ʼu kaupā pea mo te ʼā puipui. Koutou avahi te ʼu matapā, ke hū te puleʼaga faitotonu, ʼaē ʼe nofo agatonu.” (Isaia 26:1, 2) Ko te ʼu palalau fakafiafia ʼaia ʼa te hahaʼi ʼaē neʼe falala kia Sehova. ʼI te temi ʼo Isaia, neʼe falala te kau Sutea agatonu kia Sehova ʼe ko ia ko te Matapuna pe ʼaia e tahi ʼo te tokalelei, kae neʼe mole nātou falala ki te ʼu ʼatua hala ʼo te hahaʼi ʼo tonatou temi. Ia ʼaho nei, ʼe tou toe maʼu pe te falala ʼaia. Pea tahi ʼaē meʼa, ʼe tou ʼofa ki te “puleʼaga faitotonu” ʼa Sehova—“te Iselaele ʼa te ʼAtua.” (Kalate 6:16; Mateo 21:43) ʼE toe ʼofa ia Sehova ki te puleʼaga ʼaia ʼuhi ko tana agatonu. ʼAki tana tapuakina, ʼe ʼi ai te “kolo mālohi” ʼa te Iselaele ʼa te ʼAtua, ia te kautahi ʼaē ʼe fakatatau ki he kolo, ʼe tokoni pea mo puipui kiai.
4. Koteā te manatu ʼaē ʼe tonu ke tou maʼu?
4 Ko nātou ʼaē ʼe nonofo ʼi te “kolo” ʼaia, ʼe nātou mahino lelei “ko te fakaʼamu [ʼaia] ʼaē ʼe fai kiai he lagolago lelei, [ko Sehova], ʼe [ina] taupau anai ʼi he tokalelei ʼe tologa, he ko [Sehova] ʼaē ʼe [nātou] falala ki ai.” ʼE tokoni ia Sehova kia nātou ʼaē ʼe falala kia te ia pea mo fakalogo ki tana ʼu pelesepeto faitotonu. Koia ko te hahaʼi agatonu ʼaē ʼi Suta neʼe nātou tokagaʼi te tokoni ʼaenī ʼa Isaia: “Koutou falala kia Sehova, ʼi te temi fuli, heʼe ko Sah Sehova ʼe ko te Maka ʼo aʼu ki he ʼu temi ʼe mole ʼiloʼi honatou gataʼaga.” (Isaia 26:3, 4; Pesalemo 9:10; 37:3; Tāʼaga Lea 3:5) Ko te hahaʼi ʼaē ʼe nātou manatu feiā, ʼe nātou faka ʼuhiga ia “Sah Sehova,” ʼe ko te Maka tokotahi ʼaia ʼo te tokalelei. ʼE nātou maʼu mo ia te “tokalelei ʼe tologa.”—Filipe 1:2; 4:6, 7.
ʼE Fakalainoaʼi Te ʼu Fili ʼo Te ʼAtua
5, 6. (a) Neʼe feafeaʼi te fakalainoaʼi ʼo Papiloni ʼi te temi muʼa? (b) Neʼe feafeaʼi te fakalainoaʼi ʼo te “Papiloni Lahi”?
5 ʼE feafeaʼi anai mo kapau ʼe fakatagaʼi te hahaʼi ʼaē ʼe nātou falala kia Sehova? ʼE mole tonu ke nātou matataku. ʼI ʼihi temi, ʼe tuku e Sehova ke hoko he ʼu meʼa feiā, kae ki muli age ʼe ina foaki te fakafimālie, pea ʼe ina fakaʼauha anai ia nātou ʼaē ʼe nātou fakahoko te ʼu fakataga. (2 Tesalonika 1:4-7; 2 Timoteo 1:8-10) Koutou fakatokagaʼi te meʼa ʼaē neʼe hoko ki “te kolo tauʼoluga.” ʼE ʼui fēnei e Isaia: “Neʼe lī ki lalo [e Sehova] ia nātou ʼaē neʼe nonofo ʼi ʼoluga, te kolo tauʼoluga. ʼE ina fakamālaloʼi, ʼe ina fakamālaloʼi ʼo aʼu ki te kele; ʼe ina fai ke lave ki te efu. Ko te vaʼe ʼe ina malamalaki anai te ʼu vaʼe ʼo ia ʼaē ʼe mamahi, te ʼu vaʼe ʼo nātou ʼaē ʼe mālalo.” (Isaia 26:5, 6) ʼE lagi ko te kolo tauʼoluga ʼaia ʼe ko Papiloni. ʼE moʼoni neʼe fakamamahiʼi e te kolo ʼaia ia te hahaʼi ʼa te ʼAtua. Kae koteā ʼaē neʼe hoko ki Papiloni? ʼI te 539 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe ʼohofiʼi e te kau Metia pea mo te kau Pelesia. ʼI meʼa fakalainoa!
6 ʼI te temi nei, ʼe fakahā lelei e te ʼu palalau fakakikite ʼa Isaia te meʼa ʼaē neʼe hoko ki te “Papiloni Lahi” talu mai te 1919. Ko te kolo tauʼoluga ʼaia neʼe fakalainoa ʼi te taʼu ʼaia, he neʼe ina faka ʼāteaina te hahaʼi ʼa Sehova mai tanatou ʼaunofo fakalaumālie. (Apokalipesi 14:8) Neʼe toe fakalainoa age te meʼa ʼaē neʼe hoko ki muli age. Ko te kiʼi kūtuga Kilisitiano ʼaia neʼe nātou “malamalaki” ʼi hona ʼaluʼaga fakatā, ia te hahaʼi ʼaē neʼe nātou faka ʼaunofo ia nātou. ʼI te 1922 neʼe nātou kamata kalagaʼi te hoko mai ʼo te fakaʼosi ʼo te Keletiate, ʼo nātou tala te ʼu pupuhi fakatagi ʼa te ʼu ʼaselo e fā ʼo Apokalipesi 8:7-12, pea mo te ʼu malaʼia e tolu ʼaē neʼe fakakikite ia Apokalipesi 9:1–11:15.
“ ʼE Totonu Te Ala ʼo Te Faitotonu”
7. Koteā te takitaki ʼe maʼu e te hahaʼi ʼaē ʼe nātou maliu ki te mālama ʼa Sehova, pea ko ai ʼaē ʼe nātou falala ki ai pea mo ʼofa ki ai?
7 ʼE foaki e Sehova te maʼuli ki te hahaʼi ʼaē ʼe nātou maliu ki tana mālama, pea ʼe ina taki nātou ʼi tonatou ala, ohage ko te ʼui ʼaenī ʼa Isaia: “ ʼE totonu te ala ʼo te faitotonu. ʼUhi ko tau faitotonu, ʼe ke fakatokatoka anai te ala ʼaē ʼe muliʼi e te faitotonu. Ei, ʼo ʼuhiga mo te ala ʼo tau ʼu fakamāu, Ê Sehova, neʼe mātou falala kia te koe. Neʼe holi te nefesi ki tou huafa pea mo tou memoliale.” (Isaia 26:7, 8) Ko Sehova ʼe ko he ʼAtua faitotonu, pea ko te hahaʼi ʼaē ʼe nātou atolasio kia te ia, ʼe tonu ke nātou mulimuli ki tana ʼu lekula faitotonu. Mokā nātou fai te faʼahi ʼaia, pea ʼe takitaki nātou e Sehova, ʼo ina fakamaʼamaʼa tonatou ʼu faigataʼaʼia. ʼI tanatou mulimuli ki tana takitaki, ʼe fakahā e te hahaʼi agavaivai ʼaia ʼe nātou falala kia Sehova, pea ʼe nātou ʼoʼofa ki tona huafa ʼaki tonatou loto katoa—tona “memoliale.”—Ekesote 3:15.
8. Koteā te faʼifaʼitaki lelei ʼaē neʼe fakahā e Isaia?
8 Ko Isaia neʼe ʼofa ki te huafa ʼo Sehova. ʼE ʼiloga te faʼahi ʼaia ʼi tana ʼu palalau ʼaenī: “ ʼAki toku nefesi neʼe ʼau fakaʼamu kia te koe ʼi te pōʼuli; ei, ʼaki tou laumālie ia te ʼau ʼe ʼau haga kumi koe, he ka hoko anai tau ʼu fakamāu ki te kele, ʼe mahino papau ia ko te hahaʼi ʼo te kele maʼuli ʼe nātou ako anai te faitotonu.” (Isaia 26:9) Neʼe fakaʼamu ia Isaia kia Sehova ‘ ʼaki tona nefesi’—ʼaki tona maʼuli katoa. Neʼe lagi faikole ia te polofeta kia Sehova ʼi te ʼu temi tokalelei ʼo te pōʼuli, moʼo fakahā ai tana ʼu manatu ʼaē ʼi tona loto, pea mo kumi mālohi te takitaki ʼa Sehova. ʼI faʼifaʼitaki lelei! Pea tahi ʼaē meʼa, neʼe akoʼi e Isaia te faitotonu mai te ʼu fakamāu ʼa Sehova. ʼI te faʼahi ʼaia, ʼe ina fakamanatuʼi mai ia te ʼaoga ʼaē ke tou nonofo tokaga tuʼumaʼu, ʼo taupau maʼu te fakasiosio tonu ʼo ʼuhiga mo te finegalo ʼa Sehova.
Ko ʼIhi ʼe Nātou Filifili Te Fakapōʼuli
9, 10. Koteā te ʼu gāue ʼofa neʼe fai e Sehova ki tona puleʼaga heʼe agatonu, kae neʼe nātou tali feafeaʼi?
9 Neʼe fakahā e Sehova ia te lotoʼofa lahi ki Suta, kae neʼe mole tali fuli e te hahaʼi ia tona ʼofa ʼaia. Ko te meʼa ʼaē neʼe tau hoko, ko te tokolahi neʼe mole nātou nonofo ʼi te mālama ʼo te moʼoni ʼa Sehova, kae neʼe nātou agatuʼu pea mo ʼapositasia. Neʼe ʼui fēnei e Isaia: “Tatau aipe peʼe fakahā te ʼofa ki te tagata agakovi, ʼe mole pe ina ako anai ia te faitotonu. ʼI te fenua ʼo te agatonu ʼe aga heʼe agatonu anai pea ʼe mole sio anai ki te māʼoluga ʼo Sehova.”—Isaia 26:10.
10 ʼI te temi ʼo Isaia, ko te nima ʼo Sehova neʼe ina puipui ia Suta mai tona ʼu fili, kae ko te tokolahi neʼe mole nātou fakamoʼoni ki te faʼahi ʼaia. ʼI tana tapuakinaʼi nātou ʼaki tana tokalelei, neʼe mole loto fakafetaʼi ia te puleʼaga. Koia neʼe līaki ai nātou e Sehova ke nātou tauhi ki “te tahi ʼu pule,” pea neʼe ina tuku ai ke ʼave te kau Sutea ke faka ʼaunofo ʼi Papiloni ʼi te 607 ʼi muʼa ʼo totatou temi. (Isaia 26:11-13) Kae ki muli age, neʼe ʼi ai te toega hahaʼi ʼo te puleʼaga ʼaia neʼe toe liliu ki tonatou fenua, kua nātou popoto leva.
11, 12. (a) Koteā te ka haʼu ʼo te hahaʼi ʼaē neʼe nātou faka ʼaunofo ia Suta? (b) ʼI te 1919 neʼe koteā te ka haʼu ʼo te hahaʼi ʼaē neʼe nātou faka ʼaunofo te ʼu kaugana fakanofo ʼa Sehova?
11 E feafeaʼi ki te hahaʼi ʼaē neʼe nātou faka ʼaunofo ia Suta? ʼE tali ia Isaia kiai ʼaki he lea faka polofeta: “Kua nātou mamate; ʼe mole nātou maʼuʼuli anai. ʼI te mole he mālohi ʼi te mate, ʼe mole nātou tutuʼuake anai. Koia ʼaē neʼe ke tokaga ai kia nātou moʼo pulihi ʼo nātou pea mo fakaʼauha te ʼu palalau fuli ʼo ʼuhiga mo nātou.” (Isaia 26:14) Ei, ʼi tana ʼosi tō ʼi te 539 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe mole kei ʼi ai he ka haʼu ʼo Papiloni. ʼAki te temi, neʼe puli te kolo ʼaia. ‘Neʼe mole hona mālohi ʼi te mate,’ pea ko tona puleʼaga mālohi kua tuʼu pe ia ʼi te ʼu tohi faka hisitolia. ʼE ko he fakatokaga ki te hahaʼi ʼaē ʼe nātou falala ki te ʼu hahaʼi mālolohi ʼo te mālama ʼaenī!
12 Ko te ʼu koga ʼo te lea faka polofeta ʼaia neʼe hoko ʼi te temi ʼaē neʼe fakagafua ai e te ʼAtua ke faka ʼaunofo tana ʼu kaugana fakanofo ʼi te faʼahi fakalaumālie ʼi te 1918, pea neʼe ina hāofaki nātou ʼi te 1919. Talu mai te taʼu ʼaia, ʼe fakamataku te ka haʼu ʼaē ʼe fakatalitali ki te hahaʼi ʼaē neʼe nātou faka ʼaunofo ia nātou, tāfito te Keletiate. Kae neʼe lahi ʼaupito te ʼu tapuakina ʼaē neʼe tānaki maʼa te hahaʼi ʼa Sehova.
“Neʼe Ke Hilifaki Ki Te Puleʼaga”
13, 14. Koteā te ʼu tapuakina lahi ʼaē neʼe maʼu e te ʼu kaugana fakanofo ʼa Sehova talu mai te 1919?
13 Neʼe tapuakiʼi e te ʼAtua te fakahemala ʼo tana ʼu kaugana fakanofo ʼi te 1919, pea neʼe ina fakatuputupu ia nātou. ʼUluaki, neʼe tānaki te ʼu hahaʼi ʼaē neʼe toe ʼo te Iselaele ʼo te ʼAtua, pea ʼosi ʼaia neʼe tānaki leva “te hahaʼi tokolahi” ʼo te “tahi ʼu ōvi.” (Apokalipesi 7:9; Soane 10:16, MN ) Ko te ʼu tapuakina ʼaia neʼe fakakikite ʼi te lea faka polofeta ʼaenī ʼa Isaia: “Neʼe ke hilifaki ki te puleʼaga; Ê Sehova, neʼe ke hilifaki ki te puleʼaga; neʼe ke faka kolōliaʼi ia koe totonu. Neʼe ke folahi ki mamaʼo te ʼu tuʼakoi fuli ʼo te fenua. Ê Sehova, ʼi te temi ʼo te mamahi, neʼe nātou taupau koe; neʼe nātou liligi te faikole fanafana ʼi te temi ʼaē neʼe hoko ai kia nātou tau fakatūʼa.”—Isaia 26:15, 16.
14 Ia ʼaho nei, ko te ʼu tuʼakoi ʼo te Iselaele ʼa te ʼAtua kua mafola ʼi te kele katoa, pea ko te hahaʼi tokolahi ʼaē neʼe hilifaki kiai, ʼi te temi nei ʼe nātou toko ono miliona moʼo faka mafola te logo lelei. (Mateo 24:14) Ei ʼe ko he tapuakina mai ia Sehova! Pea ʼe ko he faka kolōlia ki tona huafa! Ko fenua e 235 ʼe kalagaʼi ai te huafa ʼaia—ko he fakahoko taulekaleka ʼo tana fakapapau.
15. Koteā te fakatuʼuake fakatātā ʼaē neʼe hoko ʼi te 1919?
15 Neʼe ʼaoga ki Suta ia te tokoni ʼa Sehova ke nātou hāo mai te ʼaunofo ʼi Papiloni. Neʼe mole feala kia nātou totonu ke nātou fai ia te faʼahi ʼaia. (Isaia 26:17, 18) ʼO toe feiā pe mo te faka ʼāteaina ʼo te Iselaele ʼa te ʼAtua ʼi te 1919, neʼe ko te fakamoʼoni ʼaia ki te lagolago ʼa Sehova. Neʼe nātou hāo ʼuhi ko Sehova. Pea neʼe fakapunamaʼuli te fetogi ʼo tonatou ʼaluʼaga, koia ʼaē neʼe fakatatau ai e Isaia ki he fakatuʼuake: “ ʼE maʼuʼuli anai taku kau mate. Ko haku mate—ʼe nātou tutuʼuake anai. Koutou ʼaʼala pea mo kalaga fakafiafia, ia koutou ʼe nonofo ʼi te efu! Heʼe ko tau hahau ʼe hage ko te hahau ʼo te ʼu fisiʼi teu ʼaē ʼe huʼa lotuma, pea ʼe toe fakatuʼuake anai e te kele māʼia mo nātou ʼaē ʼe mole nātou mālolohi ʼi te mate.” (Isaia 26:19; Apokalipesi 11:7-11) Ei ko nātou ʼaē neʼe mole mālolohi ʼi te mate, ʼe hage anai ʼe nātou toe tutupu ake ki he gāue foʼou!
Te Puipui ʼi Te ʼu Temi Fakamataku
16, 17. (a) ʼI te 539 ʼi muʼa ʼo totatou temi, koteā te meʼa neʼe tonu ke fai e te kau Sutea ke nātou hāo ʼi te temi ʼaē ka tō ai ia Papiloni? (b) Koteā ʼaē ʼe lagi fakatātā e te ʼu “kogafale loto” ia ʼaho nei, pea ʼe ʼaoga feafeaʼi kia tatou?
16 ʼE ʼaoga tuʼumaʼu ki te ʼu kaugana ʼa Sehova tana puipui. Kae kua vave pe, pea ʼe ina faoʼi fakaʼosi anai tona nima moʼo fakaʼauha te mālama ʼa Satana, pea ʼe ʼaoga tāfito anai ki tana kau atolasio tana tokoni. (1 Soane 5:19) ʼO ʼuhiga mo te temi fakamataku ʼaia, ʼe fakatokagaʼi fēnei tatou e Sehova: “ ʼAlu, taku hahaʼi, hū ki tou ʼu kogafale loto, pea ke ke pupunu atu tou ʼu matapā. Nono ai ʼi he kiʼi temi siʼi pe, ʼo aʼu ki te ʼosi ʼo te ʼu laukovi. He koʼeni ko Sehova ʼe hū mai tona koga meʼa moʼo tauteaʼi ia ia ʼaē ʼe nofo ʼi te fenua he neʼe hala age kia te ia, pea ʼe mahino papau ia ko te toto ʼo te fenua ʼaē ʼe liligi ʼe ʼiloga lelei anai pea ʼe mole ina ʼuʼufi anai tana ʼu mate.” (Isaia 26:20, 21; Sofonia 1:14) Ko te ʼu palalau ʼaia neʼe ina fakahā ki te kau Sutea, peʼe feafeaʼi anai hanatou hāo ʼi te tō ʼo Papiloni ʼi te 539 ʼi muʼa ʼo totatou temi. Ko nātou ʼaē neʼe nātou fakalogo ki te fakatokaga ʼaia, neʼe nātou nonofo ʼi tonatou ʼu ʼapi, pea neʼe mole matehi nātou e te kau solia ʼaē neʼe feʼoloʼaki ʼi te ala, ʼi tanatou hūfi te kolo.
17 ʼI te temi nei, ʼe lagi fakatātā e te ʼu “kogafale loto” ʼo te lea faka polofeta, ia te toko lauʼi hogofulu afe kokelekasio ʼa te hahaʼi ʼa Sehova ʼi te malamanei katoa. Tatau aipe mo te temi nei, ko te ʼu kokelekasio ʼaia ʼe ko te ʼu nonoʼaga, ko he ʼu koga meʼa ʼe maʼu ai e te kau Kilisitiano te tokalelei ʼi te lotolotoiga ʼo tonatou ʼu tēhina, ʼi te takitaki ʼofa ʼa te kau tagata ʼāfea. (Isaia 32:1, 2; Hepeleo 10:24, 25) ʼE moʼoni tāfito te faʼahi ʼaia he kua ōvi mai te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī, heʼe fakalogo anai te hāofaki ki takita fakalogo.—Sofonia 2:3.
18. ʼE feafeaʼi anai te vave ‘matehi ʼo te manu fekai ʼaē ʼi te tai’?
18 ʼO ʼuhiga mo te temi ʼaia, ʼe fakakikite fēnei e Isaia: “ ʼI te ʼaho ʼaia, ko Sehova, ʼaki tana heletā fefeka, ʼaē ʼe lahi pea mo mālohi, ʼe mafuli anai kia Leviata, te gata gatolo, ei kia Leviata, te gata fakapikopiko, pea ʼe mahino papau ia, ʼe ina matehi anai te manu fekai ʼaē ʼi te tai.” (Isaia 27:1) Ko ai te “Leviata” ʼo te temi nei? ʼE lagi ko te “gata ʼāfea,” ia Satana totonu, pea mo te ʼu faʼahiga meʼa ʼo te tuʼu agakovi ʼaenī, ʼaē ʼe ina fakaʼaogaʼi moʼo fakafeagai ki te Iselaele ʼo te ʼAtua. (Apokalipesi 12:9, 10, 17; 13:14, 16, 17) ʼI te 1919, neʼe mole kei lava fai e Leviata he meʼa ki te hahaʼi ʼa te ʼAtua. ʼAki te temi, ʼe fakaʼauha anai ia Satana pea mo te tuʼu ʼaenī. (Apokalipesi 19:19-21; 20:1-3, 10) Koia ko Sehova “ ʼe ina matehi anai te manu fekai ʼaē ʼi te tai.” Kae ʼi temi nei ʼe mole hoko fualoa anai te ʼu fakafeagai ʼa Leviata ki te hahaʼi ʼa Sehova. (Isaia 54:17) ʼI fakapapau fakaloto fīmālie!
“Ko Te Gāueʼaga Vite ʼe Fiho Tana Vino”
19. E feafeaʼi te ʼaluʼaga ʼo te toe ʼo te kau fakanofo ia ʼaho nei?
19 ʼAki te mālama fuli ʼaia mai ia Sehova, ʼe mole tonu koa la ke tou fakafiafia ai? Ei! ʼE matalelei te fakamatala ʼaē ʼe fai e Isaia ʼo ʼuhiga mo te fiafia ʼo te hahaʼi ʼa Sehova, ʼi tana tohi ʼaenī: “ ʼI te ʼaho ʼaia, koutou hiva maʼa ia: ‘Ko te gāueʼaga vite ʼe fiho tana vino! Ko ʼau, Sehova, ʼe ʼau taupau ia ia. ʼI te temi fuli pe ʼe ʼau fakapala anai. Ke ʼaua naʼa ʼi ai he tahi ʼe ina fakahoko he meʼa fakamamahi kia ia, ʼe ʼau puipui anai ia ia ʼi te po mo te ʼaho.’ ” (Isaia 27:2, 3) Neʼe tokaga ia Sehova ki tana “gāueʼaga vite,” te toe ʼo te Iselaele ʼa te ʼAtua, pea mo tonatou ʼu kaugā gāue. (Soane 15:1-8) Neʼe iku ai ki te faka kolōlia ʼo tona huafa pea mo te fakafiafia lahi ʼi tana ʼu kaugana ʼaē ʼi te kele.
20. ʼE puipui feafeaʼi e Sehova ia te kokelekasio faka Kilisitiano?
20 ʼE tou lava fakafiafia heʼe kua ʼosi te ʼita ʼo Sehova ki tana ʼu kaugana fakanofo—koteʼuhi neʼe ina fakagafua ke faka ʼaunofo ia nātou ʼi te faʼahi fakalaumālie ʼi te 1918. ʼE ʼui fēnei e Sehova: “ ʼE mole ʼau ʼita. Ko ai anai ka ina foaki mai he ʼu vao talatala pea mo he vao kovi ʼi te tau? Ei, ʼe ʼau molomoloki anai. Ei, ʼe ʼau tutu anai ʼi te temi ʼaia. Heʼe kapau ʼe mole hoko feiā, pea ke nātou tapiki ki toku tule, ke nātou fakatokatoka mo ʼau; ei ke nātou fakatokatoka mo ʼau.” (Isaia 27:4, 5) Ke ʼiloʼi e Sehova peʼe haga fua lahi tana ʼu gāueʼaga vite he “vino ʼe fiho,” ʼe ina molomoloki pea mo tutu te ʼu fakaneke ʼa te vao kovi, ʼaē ʼe feala ke nātou maumauʼi nātou. Koia ʼaua naʼa tou tuku ki he tahi ke ina fakatupu tuʼutāmaki te fīmālie ʼo te kokelekasio faka Kilisitiano! Ko tatou fuli tou ‘tapiki ki te tule mālohi ʼa Sehova,’ ʼo tou kumi tona ʼofa pea mo tana puipui. Kapau ʼe tou fai ia te faʼahi ʼaia, pea ʼe tou tokalelei anai mo te ʼAtua—ʼe ko he meʼa maʼuhiga heʼe talanoa tuʼa lua ia Isaia kiai.—Pesalemo 85:1, 2, 8; Loma 5:1.
21. Neʼe fakafonu feafeaʼi ia te kele maʼuli “ ʼaki he ʼu fua”?
21 ʼE hoko atu fēnei te ʼu tapuakina: “ ʼI te ʼu ʼaho ka haʼu, ʼe tauʼaka anai ia Sakopo, ʼe homo anai ʼi Iselaele te ʼu fisiʼi teu pea mo muko moʼoni anai; ei, ʼe nātou fakafonu anai ʼaki he ʼu fua te fuga kele maʼuli.” (Isaia 27:6) Ko te vaega ʼaenī neʼe hoko talu mai te 1919, ʼo hā lelei ai te mālohi ʼo Sehova. Neʼe fakafonu e te kau Kilisitiano fakanofo ia te kele ʼaki “he ʼu fua,” ko te ʼu meʼa kai lelei ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼI te lotolotoiga ʼo te mālama agakovi, ʼe nātou taupau maʼu ʼaki he loto fiafia ia te ʼu lekula māʼoluga ʼa te ʼAtua. Pea ʼe tapuakina nātou e Sehova ke nātou haga tuputupu. Pea ko tonatou ʼu kaugā fagona ʼe toko lauʼi miliona, ia te tahi ʼu ōvi “e natou tauhi kia te ia, po mo aho.” (Apokalipesi 7:15) ʼOfa pe ke ʼaua naʼa galo ia tatou te pilivilesio lahi ʼaē ke tou fakaʼaogaʼi ‘te ʼu fua’ pea mo tou vaevae mo ʼihi!
22. Koteā te ʼu tapuakina ʼe maʼu e te hahaʼi ʼaē ʼe nātou tali te mālama?
22 ʼI te ʼu temi faigataʼa ʼaenī, ʼi te ʼuʼufi ʼo te kele e te fakapōʼuli pea mo te ʼu puleʼaga e te fakapōʼuli gaogao, ʼe mole tou loto fakafetaʼi koa la ki te folahi e Sehova tana mālama fakalaumālie ki tana hahaʼi? (Isaia 60:2; Loma 2:19; 13:12) Kia nātou fuli ʼaē ʼe nātou tali, ʼe faka ʼuhiga te taʼi mālama ʼaia ko te tokalelei ʼo te ʼatamai pea mo te fiafia ʼi te temi nei pea mo te maʼuli heʼegata ʼi te ka haʼu. Koia ʼaē, ko tatou ʼaenī ʼe ʼoʼofa ki te mālama, tou avahi totatou loto ʼo fakavikiviki kia Sehova, pea mo ʼui fakatahi mo te tagata fai pesalemo: “Ko Sehova ʼe ko te mālohi ʼo toku maʼuli. Ko ai anai ka ʼau tuʼaniaʼi? Falala kia Sehova; ke ke lototoʼa pea ke mālohi tou loto. Falala kia Sehova.”—Pesalemo 27:1b, 14.
ʼE Kei Koutou Manatuʼi Koa?
• Koteā anai te ka haʼu ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe nātou gaohi koviʼi te hahaʼi ʼa Sehova?
• Ko te fakatuputupu fea ʼaē ʼe fakakikite e Isaia?
• Koteā te ʼu “kogafale loto” ʼaē ʼe tonu ke tou nonofo ai, pea koteā tona tupuʼaga?
• He koʼe ko te ʼaluʼaga ʼo te hahaʼi ʼa Sehova ʼe fakavikiviki kia te ia?
[Talanoa ʼo te pasina 22]
TE TOHI FOʼOU
Ko te ʼu alatike ako ʼaenī neʼe tou vakaʼi, neʼe talanoa kiai te akonaki ʼi te fakatahi faka tisitilike ʼo te polokalama ki te taʼu 2000/2001. ʼI te fakaʼosi ʼo te akonaki, neʼe fakahā te tohi foʼou, ʼe fēnei tona kupu tāfito: La prophétie dʼIsaïe, lumière pour tous les humains I. ʼE ko ʼona pasina e 416, ʼe vakaʼi takitahi ai te ʼu vaega ʼo te ʼu ʼuluaki kapite e 40 ʼo te tohi ʼo Isaia.
[Paki ʼo te pasina 18]
Ko te kau agatonu pe ʼaē ʼe fakagafua ke hū ki te “kolo mālohi” ʼo Sehova, ʼaē ko tana kautahi
[Paki ʼo te pasina 19]
Neʼe kumi e Isaia ia Sehova “ ʼi te pōʼuli”
[Paki ʼo te pasina 21]
ʼE puipui e Sehova tana “gāueʼaga vite” pea ʼe ina fakafua