Kāpite 28

Te Fehōkosi Mo Te ʼu Manu Fekai e Lua

Te meʼa ʼaē neʼe hā 8​—Fakahā 13:1-18

Te manatu tāfito: Ko te manu fekai ʼe ʼulu fitu, te manu fekai e tala lua, pea mo te fakatā ʼo te manu fekai

Te temi ʼaē ʼe hoko ai: Mai te temi ʼo Nimelote ʼo aʼu ki te mamahi lahi

1, 2. (a) Koteā te ʼui ʼa Soane ʼo ʼuhiga mo te talakone? (b) ʼAki he ʼu palalau fakatā, ʼe fakamatalatala feafeaʼi e Soane ia te kautahi fakahāhā ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi e te talakone?

NEʼE lī ifo te talakone lahi ki te kele, pea ohagē ko tona fakahā lelei mai ʼi tatatou ako ia te Fakahā, neʼe mole toe fakagafua ki te Gata ʼaia mo tana kau temonio ke natou toe liliu ki selō. Kae ʼe mole heʼeki tou talanoa ʼo ʼuhiga mo “ia ʼaē ʼe fakahigoaʼi ko te Tēvolo pea mo Satana, ia ia ʼaē ʼe ina fakahēʼi ia te kele kātoa.” ʼE fakahā lelei mai ʼi te fakamatala ʼaē kā tou vakaʼi ki muli mai, te ʼu meʼa ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi e Satana moʼo tauʼi ia ‘te fafine pea mo tona hōloga.’ (Fakahā 12:9, 17) ʼE ʼui fēnei mai e Soane ʼo ʼuhiga mo te talakone peʼe ko te gata: “Pea neʼe tuʼu ʼi te mataʼone ʼo te tai.” (Fakahā 13:1a) Tou vakaʼi age muʼa ia te fakatuʼutuʼu gāue ʼa te talakone.

² ʼE mole kei nonofo ia Satana pea mo tana kau temonio ʼi te lagi māʼoniʼoni. Neʼe kapu ia te ʼu laumālie agakovi ʼaia mai selō, pea ʼe natou nonofo ʼi te ʼu potu ʼo te kele. Ko te tupuʼaga lā ʼaia ʼo te mafola ʼaupitō ʼo te ʼu faifakalauʼakau ʼi totatou temi. ʼE kei takitaki pē e te Gata kākā ia te kautahi fakalaumālie pea mo fakahehema. Kae ʼe ina toe fakaʼaogaʼi koa mo he kautahi fakahāhā moʼo fakahēʼi ia te mālamanei? Neʼe tali fēnei e Soane: “Pea neʼe au sio ki te manu fekai ʼe hake ake mai te tai, ko ʼona tala e hogofulu pea mo ʼona ʼulu e fitu, pea ʼi tona ʼu tala neʼe ʼi ai te ʼu pale e hogofulu, kae ʼi tona ʼu ʼulu neʼe tuʼu ai te ʼu higoa ʼe natou laukoviʼi te ʼAtua. Pea ko te manu fekai ʼaē neʼe au sio kiai, neʼe hagē ia ko he leopa, kae ko ʼona vaʼe neʼe hagē ia ko ʼaē ʼo te uluso, pea neʼe hagē tona gutu ko te gutu ʼo te laione. Pea neʼe foaki age e te talakone tona mālohi ki te manu mo tona hekaʼaga fakahau pea mo te pule lahi.”—Fakahā 13:1b, 2.

3. (a) Ko te ʼu manu fekai fea ʼaē neʼe hā ki te polofetā ko Taniela? (b) Koteā ʼaē neʼe fakatātā e te ʼu manu lalahi ʼaē ʼe fakamatalatala iā Taniela 7?

³ Koteā koa ia te manu fakamataku ʼaia? ʼE fakahā fakahagatonu mai ʼi te Tohi-Tapu. ʼI muʼa ʼo te tō ʼo Papiloni ʼi te taʼu 539 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe ʼi ai te ʼu meʼa neʼe hā ki te polofetā Sutea ko Taniela pea neʼe ʼasi ai ia te ʼu manu fekai. ʼI tana lea faka polofetā, iā Taniela 7:2-8, ʼe ina fakamatalatala ai te ʼu manu fekai e fā ʼe natou hake ake mai te tai: ko te ʼuluaki manu ʼe hagē ko he laione, te lua ʼe hagē ko he uluso, te tolu ʼe hagē ko he leopa, pea “koʼenī! te fā manu, neʼe fakamataku mo agamālohi pea mo makehe tona mālohi . . . pea neʼe ʼi ai tona ʼu tala e hogofulu.” ʼE tatau te agaaga ʼo te ʼu manu ʼaenī pea mo te manu fekai ʼaē neʼe sio kiai ia Soane ʼi te taʼu 96 ʼo totatou temi. ʼE toe maʼu foki e te manu ʼaia ia te ʼu agaaga ʼo te laione, mo te uluso, mo te leopa, pea ʼe ʼi ai tona ʼu tala e hogofulu. Koteā ʼaē neʼe fakatātā e te ʼu manu lalahi ʼaia, ʼaē neʼe sio kiai ia Taniela? Neʼe ina fakahā fēnei mai: ‘Ko te ʼu manu lalahi ʼaia . . . ko hau e fā ʼe tutuʼu ake anai mai te kele.’ (Taniela 7:17) ʼIo, ʼe fakatātā e te ʼu manu ʼaia ia “te ʼu hau,” peʼe ko te ʼu mālohi faka politike ʼo te kele.

4. (a) ʼI te kāpite 8 ʼo Taniela, koteā ʼaē neʼe fakatātā e te ʼakeno tagata pea mo te tao tagata? (b) Koteā tona faka ʼuhiga te fasi ʼo te tala lahi ʼo te tao tagata ʼo fetogi e te ʼu tala e fā?

⁴ ʼI te tahi meʼa neʼe hā, neʼe sio ia Taniela ki te ʼakeno tagata ko ʼona tala e lua, ʼe matehi e te tao tagata ʼe ʼi ai tona tala lahi. ʼE fakamahino age kiā ia e te ʼāselo ko Kapeliele tona ʼuhiga: “Ko te ʼakeno tagata . . . ʼe ina fakatātā te ʼu hau ʼo Metia pea mo Pelesia. Pea ko te tao tagata fulufulu ʼe ina fakatātā te hau ʼo Keleka.” Neʼe fakakikite e Kapeliele, ʼe fasiʼi anai te tala lahi ʼo te tao tagata ʼo fetogi anai e te ʼu tala e fā. Neʼe hoko moʼoni ia te faʼahi ʼaia hili kiai taʼu e 200 tupu ki muli mai, ʼi te temi ʼaē neʼe mate ai ia Alexandre le Grand, pea neʼe vaevae tona puleʼaga ko puleʼaga e fā, ʼo puleʼi e tana ʼu senelale e toko fā.—Taniela 8:3-8, 20-25.a

5. (a) Koteā te ʼu faka ʼuhiga ʼo te kupu faka Keleka ʼaē neʼe fakaliliu ʼaki te kupu manu? (b) Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te manu fekai ʼaē iā Fakahā 13:1, 2, pea mo tona ʼu ʼulu e fitu?

⁵ Koia kua mahino mai, ko te Matapuna ʼo te Tohi-Tapu ʼe ina fakatatau ia te ʼu mālohi faka politike ki he ʼu manu. ʼE feafeaʼi ia te ʼu manu ʼaia? ʼE ʼui e te tagata fai fakamatala ko te manu fekai ʼo Fakahā 13:1, 2, ʼe ko he manu ʼe “agamālohi,” pea mo oloi ʼaki te manatu ʼaenī: “ ʼE tou mahino ko te kupu “manu” [thêrion, ʼi te Faka Keleka], ʼe faka ʼuhiga ki he manu ʼe kaikai, mo fakamataku, pea mo fekai.”b ʼE faka ʼuhiga lelei te kupu ʼaia ki te tuʼu faka politike ʼaē ʼe ligitoto, ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi e Satana moʼo puleʼi ia te mālamanei! Ko te ʼu ʼulu e fitu ʼo te manu fekai, ʼe natou fakatātā ia te ʼu mālohi faka mālamanei ʼaē neʼe natou fefakahoahoaʼaki ʼi te hisitolia faka Tohi-Tapu ʼo aʼu ki te temi ʼo Soane: Esipito, Asilia, Papiloni, Metia mo Pelesia, Keleka, pea mo Loma, pea mo te fitu mālohi faka mālamanei ʼaē neʼe ʼui ʼi te lea faka polofetā ʼe hoki hā anai ki muli mai.—Vakaʼi ia Fakahā 17:9, 10.

6. (a) Koteā ʼaē neʼe fai tāfito e te ʼu ʼulu e fitu ʼo te manu fekai? (b) Neʼe fakaʼaogaʼi feafeaʼi e Sehova ia te kau Loma moʼo fakahoko tana fakamāu ki te tuʼu faka Sutea, pea koteā ʼaē neʼe hoko ki te kau Kilisitiano ʼaē neʼe nonofo ʼi Selusalemi?

⁶ ʼE moʼoni, ʼi te hisitolia neʼe ʼi ai te tahi ʼu mālohi faka mālamanei ʼi te toko fitu ʼaia, ohagē pē ko te manu fekai ʼaē neʼe sio kiai ia Soane, neʼe mole gata pē ki tona ʼu ʼulu e fitu mo tona ʼu tala e hogofulu, kae neʼe ʼi ai foki mo tona sino. Kae ʼe fakatātā e te ʼu ʼulu e fitu, ia te ʼu mālohi tāfito e fitu ʼaē neʼe natou fefakahoahoaʼaki moʼo gaohi koviʼi ia te hahaʼi ʼa te ʼAtua. ʼI te taʼu 33 ʼo totatou temi, ʼi te lolotoga pule ʼa Loma, neʼe fakaʼaogaʼi e Satana ia te ʼulu ʼaia ʼo te manu fekai moʼo fakapōgi ia te ʼAlo ʼo te ʼAtua. ʼI te temi ʼaia, neʼe liʼaki e te ʼAtua te tuʼu faka Sutea heʼe agatonu pea ki muli age, ʼi te taʼu 70 ʼo totatou temi, neʼe ina fakagafua ki Loma ke ina fakahoko tana fakamāu ki te puleʼaga ʼaia. Meʼa lelei pē lā, he neʼe fakatokagaʼi fakatomuʼa ia te Iselaele moʼoni ʼo te ʼAtua, ia te kōkelekāsio ʼo te kau Kilisitiano fakanofo; pea ko te kau Kilisitiano ʼaē neʼe nonofo ʼi Selusalemi pea mo Sutea, neʼe natou feholaki ki te tahi kauvai ʼo te Vaitafe ʼo Solotane.—Mateo 24:15, 16; Kalate 6:16.

7. (a) Koteā ʼaē neʼe tonu ke hoko ʼi te hoko mai ʼo te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī pea mo te lolotoga ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki? (b) Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te fitu ʼulu ʼo te manu fekai ʼaē ʼe talanoa kiai ia Fakahā 13:1, 2?

⁷ Kae ʼi te fakaʼosi ʼo te ʼuluaki sēkulō ʼo totatou temi, ko te tokolahi ʼo te ʼuluaki kōkelekāsio ʼaia neʼe mavae ʼi te moʼoni, pea neʼe taʼotaʼo ʼaupitō te fulumeto moʼoni faka Kilisitiano, “te ʼu foha ʼo te puleʼaga,” e te ʼu vao kovi ʼaē ko “te ʼu foha ʼo te agakovi.” Kae ʼi te hoko mai ʼo te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī, neʼe toe hā mai te kau Kilisitiano fakanofo ko he kūtuga kua teuteu lelei. Lolotoga te ʼaho ʼo te ʼAliki, neʼe tonu ki te kau faitotonu ke natou “mālama ohagē ko te gigila ʼo te laʼā.” Koia, neʼe kua tokalelei te kōkelekāsio faka Kilisitiano ki te gāue. (Mateo 13:24-30, 36-43) ʼI te temi ʼaia, neʼe kua pulinoa ia te Mālohi ʼo Loma. Neʼe kua hā leva ki te mālamanei te foʼi Mālohi Faka Pilitānia ʼo fakatahi kiai mo te mālohi ʼo te ʼu Puleʼaga Fakatahi ʼo Amelika. ʼE fakamoʼoni e te ʼu mālohi faka mālamanei ʼaia e lua, ko nāua ia te fitu ʼulu ʼo te manu fekai.

8. He koʼē ʼe mole tonu ke tou ʼui ʼe mole ko he aga fakaʼapaʼapa te fakatatau ʼaē ki he manu, ia te mālohi faka mālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika?

⁸ ʼE mole koa lā ko he aga heʼe fakaʼapaʼapa ke fakatatau ia te ʼu mālohi faka politike ki he manu fekai? Lolotoga ia te Lua Tau Faka Mālamanei, neʼe ko te manatu ʼaia ʼa ʼihi hahaʼi ʼaē ʼe fakafeagai ki te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova. Neʼe natou fakafihiʼi ʼi te ʼu telepinale ia te loto faʼitaliha ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, ʼi tonatou ʼuhiga kautahi pea mo tonatou ʼuhiga takitokotahi. Kae ʼe mole fakaʼaogaʼi koa e te ʼu puleʼaga he ʼu manu moʼo fakatātā tonatou puleʼaga? Ohagē lā, ʼe fakaʼaogaʼi e Pilitānia ia te laione, ko Amelika ia te ʼakūila, e Siaina ia te talakone. He koʼē ʼe fakafihiʼi anai te haga ʼa te Tupuʼaga ʼo te Tohi-Tapu ʼo fakaʼaogaʼi ia te ʼu manu moʼo fakatātā ia te ʼu mālohi faka mālamanei?

9. (a) He koʼē ʼe mole fakafihiʼi anai e he tahi te ʼui ʼaē ʼi te Tohi-Tapu ko Satana ʼaē ʼe ina foaki ki te manu fekai tona pule lahi? (b) ʼE feafeaʼi ia te fakamatalatala ʼo Satana ʼi te Tohi-Tapu, pea ʼe feafeaʼi tana puleʼi te ʼu puleʼaga?

⁹ Tahi ʼaē meʼa, ʼe mole fakafihiʼi anai e he tahi ki te ʼui ʼaē ʼi te Tohi-Tapu, ko Satana ʼaē ʼe ina foaki te pule lahi ki te manu fekai. Ko Sehova totonu ʼaē ʼe ina ʼui ia te faʼahi ʼaia, pea kiā te ia ‘ ʼe hagē te ʼu puleʼaga ko he mosiʼi vai ʼa he pākete pea mo he efu.’ Koia ʼe tonu ki te ʼu puleʼaga ke natou kumi ia te ʼofa ʼo te ʼAtua, kae ke ʼaua naʼa natou lotomamahi ʼi te faʼahiga fakamatalatala ʼaē ʼe fai e tana Folafola faka polofetā ʼo ʼuhiga mo nātou. (Isaia 40:15, 17; Pesalemo 2:10-12) Ko Satana ʼe mole ko he fakamatalatala pē ia ʼi te ʼu fāgana, neʼe hinoʼi ke ina fakamamahiʼi ia te ʼu laumālie ʼa te kau mate ʼi te ʼifeli kakaha. ʼE mole ʼi ai he potu fēia. Kae ʼe ʼui fēnei ʼi te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo Satana, ʼe ko “he ʼāselo ʼo te mālama,” ko he tahi ʼe faiva kākā, ʼo fakaʼaogaʼi tona mālohi ki te ʼu ʼaluʼaga faka politike fuli.—2 Kolonito 11:3, 14, 15; Efesi 6:11-18.

10. (a) Koteā tona faka ʼuhiga te takitahi ʼo te ʼu tala e hogofulu mo tona pale? (b) Koteā ʼaē ʼe fakatā e te ʼu tala e hogofulu pea mo te ʼu pale fakahau e hogofulu?

¹⁰ Ko te manu fekai ʼe ʼi ai tona ʼu tala e hogofulu ʼi tona ʼu ʼulu e fitu. ʼE lagi ʼe taki tala tahi tona ʼu ʼulu e fā, pea taki tala lua ia te ʼu ʼulu ʼaē e tolu. Tahi ʼaē meʼa, ʼi tona ʼu tala ʼe ʼi ai tona ʼu pale e hogofulu. ʼI te tohi ʼo Taniela, ʼe mole ko he nūmelo fakatātā ia te ʼu tala ʼo te ʼu manu fakamataku. ʼO mahino mai, ko te ʼu tala e lua ʼo te ʼakeno tagata, neʼe nā fakatātā ia te puleʼaga faka mālamanei ʼaē neʼe faʼufaʼu e te ʼu puleʼaga hau e lua, ʼaē ko Metia pea mo Pelesia. Kae ko te ʼu tala e fā ʼo te tao tagata, neʼe natou fakatātā ia te ʼu puleʼaga e fā ʼaē neʼe natou tutupu fakatahi mai te puleʼaga Keleka ʼo Alexandre le Grand. (Taniela 8:3, 8, 20-22) Kae ʼe hagē ia ko te ʼu tala e hogofulu ʼo te manu ʼaē neʼe sio kiai ia Soane, ʼe ko he ʼu tala fakatātā. (Vakaʼi ia Taniela 7:24; Fakahā 17:12.) ʼE natou fakatātā ia te ʼu puleʼaga fuli ʼaē ʼe natou faʼufaʼu ia te kautahi faka politike kātoa ʼa Satana. Ko te ʼu tala fuli ʼaia, ʼe natou agamālohi pea mo fekai, kae ohagē ko tona hā mai ʼi te ʼu ʼulu e fitu, ʼe takitahi tona temi moʼo puleʼi ia te mālamanei. ʼO toe fēia aipē, ʼe hā mai ʼi te ʼu pale e hogofulu ʼe tonu ki te ʼu puleʼaga fuli ke natou fai fakatahi tanatou pule mo te mālohi faka mālamanei ʼo te temi ʼaia.

11. Koteā tona faka ʼuhiga te ʼui ʼaē “ ʼi [te ʼu ʼulu ʼo te manu fekai] ʼe ʼi ai te ʼu higoa ʼe natou laukoviʼi te ʼAtua”?

¹¹ “ ʼI [te ʼu ʼulu ʼo te manu fekai] ʼe ʼi ai te ʼu higoa ʼe natou laukoviʼi te ʼAtua,” heʼe ʼaki tana ʼu felau, ʼe ina fakahā he fehiʼa lahi kiā Sehova ʼAtua pea mo Kilisito Sesu. Neʼe ina fia fakahoko tana ʼu fakatuʼutuʼu faka politike, ʼo ina fakaʼaogaʼi ia te huafa ʼo te ʼAtua pea mo te huafa ʼo Kilisito; neʼe gāue fakatahi mo te ʼu lotu hala, ʼo ina fakagafua ki te kau takitaki lotu ke natou lagolago ki tana ʼu gāue faka politike. Ohagē lā, ʼi Pilitānia, ʼe kau ia te kau ʼēpikopō ʼi te Fono Faka Puleʼaga, ia te Chambre des lords. ʼI te temi ʼaē, ʼi Falani pea mo Italia, neʼe maʼuhiga ʼaupitō ia te gāue ʼa te kau kaletinale Katolika ki te politike, pea mole heʼeki faʼa fualoa, neʼe tali e te ʼu pātele te ʼu tuʼulaga faka politike ʼi Amelika Latina. ʼE tā e te ʼu puleʼaga te ʼu palalau fakalotu ʼi tanatou falā pepa ʼo ʼui fēnei “ ʼE MATOU FALALA KI TE ʼATUA,” pea ʼi tanatou ʼu foʼi piesi, ʼe natou tohi ai ʼe tapuakina e te ʼAtua tanatou kau takitaki faka fenua, neʼe hinoʼi nātou “e te kalasia ʼo te ʼAtua.” Ko te ʼu meʼa fuli ʼaia ʼe ko he ʼu laukovi ki te ʼAtua, heʼe natou fia fakapipiki te ʼAtua ki te ʼu meʼa ʼuli ʼaē ko te politike pea mo te ʼofa vale ki te puleʼaga.

12. (a) Koteā tona faka ʼuhiga ʼo te ʼui ʼaē ko te manu fekai ʼe hake ake mai “te tai,” pea neʼe kamata ʼanafea? (b) ʼE foaki feafeaʼi e te talakone tona pule lahi ki te manu fakatā?

¹² ʼE hake ake te manu fekai mai “te tai,” ʼaē ʼe ina fakatā lelei ia te mālamanei tokakovi ʼaē ʼe tupu mai ai te ʼu puleʼaga fakatagata. (Isaia 17:12, 13) Neʼe kamata hake ake te manu fekai ʼaia mai te tai ʼaē ʼe ina fakatātā ia te mālama tokakovi, ʼo kamata mai te temi ʼo Nimelote (ʼi te teitei 21 sēkulō ʼi muʼa ʼo totatou temi), ʼi te tupu ake ʼa he sōsiete fakatagata ʼe fakafeagai kiā Sehova, ʼi te hili ʼo te Tulivio. (Senesi 10:8-12; 11:1-9) Kae neʼe hoki hā lelei ia te fitu ʼulu fakamuli, ʼi te lolotoga ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki. Tahi ʼaē meʼa, ko te talakone ʼaē neʼe ina foaki ki te manu “tona mālohi . . . mo tona hekaʼaga fakahau pea mo te pule lahi.” (Vakaʼi ia Luka 4:6.) Koia, ko te manu ʼe ko te tuʼu faka politike ʼaē neʼe fakatuʼu e Satana ʼi te lotolotoiga ʼo te mālamanei. ʼE moʼoni ʼe ko Satana ia “te pule ʼo te mālama ʼaenī.”—Soane 12:31.

Neʼe Lavea Kovi

13. (a) Koteā te malaʼia ʼaē neʼe hoko ki te manu fekai ʼi te kamata ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki? (b) Koteā tona faka ʼuhiga ia te ʼui ʼaē neʼe mamahi te manu fekai kātoa ʼi te lavea kovi ʼo tona tahi ʼulu?

¹³ ʼI te kamata ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki, neʼe hoko te malaʼia ki te manu fekai. Neʼe ʼui fēnei e Soane: “Pea neʼe au sio ki tona tahi ʼulu neʼe hagē neʼe lavea kovi, kae neʼe mole tona lavea kovi, pea neʼe mulimuli te kele kātoa ki te manu fekai ʼaki he ʼofolele.” (Fakahā 13:3) ʼE ʼui ʼi te vaega ʼaenī neʼe lavea kovi te tahi ʼulu ʼo te manu fekai, kae kā tou lau ia te vaega 12 ʼe hagē neʼe lavea te sino kātoa ʼo te manu. He koʼē neʼe lavea tona sino kātoa? Tou manatuʼi, ʼe mole pule fakatahi ia te ʼu ʼulu ʼo te manu, kae neʼe natou fefakahoahoaʼaki ʼi te gaohi koviʼi ʼo te hahaʼi, kae tāfito ia te hahaʼi ʼa te ʼAtua. (Fakahā 17:10) Koia, ʼi te kamata ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki, ʼe ko te ʼulu pē e tahi, ia te fitu ʼulu, ʼaē neʼe pule ohagē ko he mālohi faka mālamanei. Ko tona lavea kovi ʼaia neʼe ina fakatupu he mamahi lahi ki te manu fekai kātoa.

14. Ko te temi fea ʼaē neʼe lavea kovi ai ia te manu fekai, pea koteā te fakamatalatala ʼaē neʼe fai e te tagata sōlia ʼo ʼuhiga mo tona ʼu fua ki te manu fekai ʼa Satana?

¹⁴ Neʼe koteā ia te lavea ʼaia? Ki muli age, ʼe ʼui neʼe tāʼi ʼaki te heletā, pea ko te heletā ʼe ina fakatātā ia te tau. ʼE mahino ia ko te tāʼi ʼaia ʼaki te heletā, ʼaē neʼe hoko ʼi te kamata ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki, ʼe lagi ko te ʼuluaki tau faka mālamanei, ʼaē neʼe maumau ai pea mo gaʼegaʼe ai ia te manu fekai faka politike ʼa Satana. (Fakahā 6:4, 8; 13:14) Neʼe ʼui fēnei e te tagata faitohi ko Maurice Genevoix, ʼaē neʼe sōlia lolotoga te tau ʼaia: “ ʼE ʼio ia te hahaʼi fuli, neʼe mole ʼi ai he tahi ʼaho ʼi te hisitolia ʼo te tagata, neʼe maʼuhiga age ʼi te ʼaho 2 ʼo ʼAukusitō 1914. ʼUluaki neʼe ko te Eulopa pea ki muli age, neʼe teitei ko te mālamanei kātoa ʼaē neʼe kau ki te tau fakamataku ʼaia. Neʼe galulu fuli tona ʼu tafitoʼaga, tana ʼu fuakava, tana ʼu fakatuʼutuʼu faka sōsiale, pea mo tana ʼu lēkula ʼo ʼuhiga mo te ʼu aga ʼaē ʼe tonu ke fai; neʼe mole tuai, pea neʼe fakafihiʼi ia meʼa fuli. Neʼe tonu ki te meʼa ʼaia ke hoko atu ʼo laka age ʼi te ʼu meʼa ʼaē neʼe natou ʼamanaki kiai pea mo tanatou ʼu fakatuʼutuʼu fakapotopoto. Neʼe tonu ke fakamataku pea mo fakaofoofo ia te meʼa ʼaia. ʼE lahi ʼaupitō, mo maveuveu, pea mo fakamataku, pea ʼe kei tou logoʼi tana ʼu galulu.”—Maurice Genevoix, ko te tagata ʼe kau ki te Académie Française, neʼe fakaʼaogaʼi tana ʼu palalau ʼi te tohi Promise of Greatness (1968).

15. Neʼe lavea feafeaʼi ia te fitu ʼulu ʼo te manu fekai?

¹⁵ Neʼe lahi ʼaupitō te ʼu maumau ʼi te tau ʼaia, maʼa te fitu ʼulu ʼo te manu fekai. Ko Pilitānia, ohagē ko te tahi ʼu puleʼaga ʼo te Eulopa, neʼe lahi ʼaupitō tonatou kau tūpulaga neʼe mamate. ʼI te taʼu 1916, ʼi te tau pē e tahi, te Tau ʼo te Vaitafe ko Somme, neʼe mamate ai te toko 420 000 kau sōlia Pilitānia, mo te toko 194 000 kau Falani pea mo te toko 440 000 kau Siamani, ʼo fakalaka ʼi te miliona tupu ia te kau mamate! Neʼe toe haʼele kovi foki mo te maʼuli faka ekonomika ʼo Pilitānia, pea mo te tahi ʼu fenua ʼo te Eulopa. Ko te Kautahi lahi ʼo Pilitānia neʼe tō ʼi te tau ʼaia, pea talu mai ai ʼe mole heʼeki toe faʼa lelei ʼosi. ʼEī, ko te tau ʼaia, ʼaē neʼe kau kiai te toko 28 puleʼaga maʼuhiga, neʼe ina fakavaivaiʼi ia te mālamanei kātoa, ohagē neʼe lavea kovi. ʼI te ʼaho 4 ʼo ʼAukusitō 1979, hili pē kiai taʼu e 65 ʼi te ʼosi ʼo te ʼUluaki Tau Faka Mālamanei, neʼe ʼui fēnei ʼi te nusipepa Fakapilitānia (The Economist) ʼo Lonitoni: “ ʼI te taʼu 1914, kua maʼuli maveuveu ia te mālamanei, pea talu mai ai heʼeki toe maʼu ia te tokalelei.”

16. Lolotoga ia te ʼuluaki tau faka mālamanei, neʼe fakahā feafeaʼi e Amelika ʼe kau ki te mālohi faka mālamanei ʼaē ʼe koga lua?

¹⁶ ʼI te temi pē ʼaia, ko te Tau Lahi, ohagē ko tona fakahigoaʼi ʼi te temi ʼaia, neʼe ina faka fealagia ki Amelika ke hā lelei ʼe ko he koga ʼo te Mālohi Faka Mālamanei ʼo Pilitānia pea mo Amelika. Lolotoga te ʼu ʼuluaki taʼu ʼo te tau, ʼaki te fakaneke ʼa te hahaʼi, neʼe mole kau ia Amelika ki te tau. Kae ohagē ko tona tohi e te tagata fai hisitolia ko Esmé Wingfield-Stratford, “ ʼi te temi tau lahi ʼaenī, neʼe maʼuhiga ke ʼiloʼi peʼe feala koa ki Pilitānia pea mo Amelika ke nā tuku keheʼi tanā ʼu fefihiʼaki moʼo fakahoko mālohi tana logo tahi pea mo fakatuʼu he puleʼaga fakatahi.” ʼE hā ʼi te hisitolia, neʼe nā fai ia te faʼahi ʼaia. ʼI te taʼu 1917, neʼe foaki e Amelika tona ʼu koloa pea mo tana ʼu kautau moʼo lagolago ki te kau sōlia Alliés ʼaē neʼe kua vaivavai. Ko te ʼaluʼaga ʼaia ʼaē neʼe mālo ai ia te fitu ʼulu, ʼaē ko Pilitānia pea mo Amelika.

17. Koteā ʼaē neʼe hoko ki te tuʼu fakakelekele ʼa Satana ʼi te ʼosi ʼo te tau?

¹⁷ Neʼe fetogi ʼaupitō ia te mālamanei ʼi te ʼosi ʼo te tau. Ko te tuʼu fakakelekele ʼa Satana, logolā tana lavea kovi, kae neʼe toe maʼuli ake pea mo toe mālohi age, pea neʼe fiafia ia te hahaʼi ʼi tana toe mālohi ake.

18. Ko te ʼu ʼaluʼaga fea ʼaē ʼe tou ʼui ai “neʼe mulimuli ia te [mālamanei] kātoa ki te manu fekai ʼaki he ʼofolele”?

¹⁸ ʼO ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, neʼe tohi fēnei e te tagata fakamatala hisitolia ko Charles L. Mee, Jr.: “Ko te tō ʼo te tuʼu ʼāfea [ʼi te ʼuluaki tau faka mālamanei], neʼe ko he fetogi neʼe ʼaoga moʼo faka fealagia ia te mafola ʼo te pule faʼitaliha ʼa te hahaʼi, mo te faka ʼāteaina ʼo te ʼu puleʼaga pea mo te ʼu kalasi foʼou, pea mo te maʼu ʼo te ʼāteaina pea mo te loto faʼitaliha foʼou.” ʼI te temi nei, kua lelei ia te fitu ʼulu ʼo te manu fekai ʼaē neʼe tupu ai te mālohi ʼo Amelika ʼi te hili ʼo te tau. Neʼe liliu ia te Mālohi Faka Mālamanei ʼaia ʼo Pilitānia pea mo Amelika, ko te haofakiʼaga ʼo te Sōsiete ʼo Te ʼu Puleʼaga pea mo te ʼu Puleʼaga Fakatahi. ʼI te taʼu 2005, ko te mālohi faka politike ʼo Amelika neʼe ina fakaliliu te ʼu fenua maʼu koloa ke toe lahi age tanatou ʼu koloa, ke natou maʼu ni ʼu faitoʼo ki te ʼu mahaki, pea mo fakahaʼele ki muʼa tana tekenolosia. Neʼe ina fekauʼi mo te toko 12 tagata ke natou ʼolo ki te māhina. Koia ʼe mole tou punamaʼuli mo kapau “neʼe mulimuli ia [te mālamanei] kātoa ki te manu fekai ʼaki he ʼofolele.”

19. (a) Neʼe fakahā feafeaʼi e te ʼu puleʼaga, ʼe mole gata ʼaki pē tanatou fiafia ʼi te manu fekai? (b) Ko ai ʼaē neʼe mole fakafihiʼi tana pule ki te ʼu puleʼaga kātoa ʼo te kele, pea koteā tona fakamoʼoni? (c) ʼE foaki feafeaʼi e Satana ia tona mālohi ki te manu fekai, pea koteā tona fua ki te tokolahi?

¹⁹ Ohagē ko tona fakahā e Soane ki muli mai, ko te mālamanei neʼe mole gata ʼaki pē tanatou fiafia ʼo ʼuhiga mo te manu fekai: “Pea neʼe natou ʼatolasioʼi te talakone, he neʼe ina foaki ia te mālohi ki te manu fekai, pea neʼe natou ʼatolasio ki te manu fekai ʼaki te ʼu palalau ʼaenī: ‘Ko ai ʼaē ʼe tatau mo te manu fekai, pea ko ai ʼaē ʼe feala hana tauʼi?’ ” (Fakahā 13:4) ʼI te kei maʼuli ʼa Sesu ʼi te kele, neʼe mole ina fakafihiʼi ia Satana ʼi tana ʼui ʼaē ko ia te pule ʼo te ʼu puleʼaga kātoa ʼo te kele. Neʼe ina ʼui pē lā, ʼe ko Satana ia te pule ʼo te mālamanei, pea neʼe mole fia kau ki te ʼu meʼa faka politike ʼo te temi ʼaia. Ki muli age, neʼe tohi fēnei e Soane ʼo ʼuhiga mo te kau Kilisitiano moʼoni: “ ʼE tou ʼiloʼi tātou, ʼe tou haʼu mai te ʼAtua, kae ko te mālamanei kātoa ʼe takoto ia ʼi te pule ʼo te agakovi.” (1 Soane 5:19; Luka 4:5-8; Soane 6:15; 14:30) ʼE foaki e Satana tona mālohi ki te manu fekai, ʼaki tana ʼeke ia te hahaʼi ke natou tauhi fakavale ki tonatou puleʼaga peʼe ki tonatou fenua. Neʼe mole tupu ai he logo tahi ʼa te mālamanei ʼi te ʼofa ʼaē ʼe ʼalutahi mo te finegalo ʼo te ʼAtua, kae neʼe natou māvetevete ʼuhi ko te laupisi ʼa te ʼu fenua, mo te ʼu lanu pea mo te ʼu puleʼaga. ʼIo, ko te tokolahi ʼe natou ʼatolasio ki te koga ʼo te manu fekai ʼaē ʼe pule ʼi tonatou fenua. Ko te ʼaluʼaga ʼaia ʼaē ʼe ʼui ai ʼe fiafia pea mo ʼatolasio ia te hahaʼi ki te manu fekai.

20. (a) ʼE ʼatolasio feafeaʼi ia te hahaʼi ki te manu fekai? (b) He koʼē ko te kau Kilisitiano ʼaē ʼe ʼatolasio kiā Sehova ʼAtua ʼe mole natou kau ki te tauhi ʼaē ki te manu fekai, pea ko ai ia ia ʼaē ʼe natou faʼifaʼitaki ki ai?

²⁰ ʼE ʼatolasio feafeaʼi ia te hahaʼi ki te manu fekai? ʼE takimuʼa kiā nātou tonatou ʼofa ʼaē ki tonatou fenua, kae natou tuku ki muli tonatou ʼofa ʼaē ki te ʼAtua. Tokolahi ʼo te hahaʼi ʼe natou ʼoʼofa ki te fenua ʼaē neʼe natou tutupu ai. ʼI tonatou ʼuhiga kau hahaʼi fakalogo lelei, ʼe toe fakaʼapaʼapa foki mo te kau Kilisitiano moʼoni ki te kau takitaki ʼo te puleʼaga pea mo te ʼu ogaoga ʼo te fenua, mo natou fakalogo ki te ʼu lao, pea mo natou gāue ki te lelei ʼo te hahaʼi. (Loma 13:1-7; 1 Petelo 2:13-17) Kae ʼe mole feala ke natou tauhi fakavale ki he fenua kae natou fakafeagai ki te ʼu fenua fuli ʼaē. ʼE mole ko he aga faka Kilisitiano te ʼui ʼaē “ ʼE ko tomatou fenua, tatau aipē peʼe lakahala peʼe lakatonu.” Ko te kau Kilisitiano ʼaē ʼe ʼatolasio kiā Sehova ʼAtua ʼe mole feala ke natou kau ki te tauhi faka puleʼaga ʼaē ʼe fai ki he koga ʼo te manu fekai, heʼe ko he faʼahiga ʼatolasio ʼaia ki te talakone, ia te matapuna ʼo te mālohi ʼo te manu. ʼE mole feala ke natou fehuʼi ʼaki he lotofiafia: “Ko ai ʼaē ʼe tatau mo te manu fekai?” Kailoa, kae ʼe natou faʼifaʼitakiʼi ia Mikaele, ʼaē ʼe fēnei te faka ʼuhiga ʼo tona higoa “Ko Ai ʼAē ʼe Tatau Mo Te ʼAtua?”, ʼo natou lagolago ki te pule faʼitaliha ʼa Sehova ʼi te ʼatulaulau. ʼI te temi ʼaē kua fakakatofa e te ʼAtua, ʼe tau anai te Mikaele ʼaia, ia Kilisito Sesu, mo te manu fekai pea ʼe mālo anai, ohagē pē ko tana mālo iā Satana ʼo kapu ifo ia ia mai te lagi.—Fakahā 12:7-9; 19:11, 19-21.

ʼE Ina Tauʼi Ia Te Kau Māʼoniʼoni

21. Ohagē ko tona fakamatalatala e Soane, koteā ʼaē ʼe ʼeke Satana ke fai e te manu fekai?

²¹ Ko te laumālie kākā ʼaē ko Satana, neʼe ina fakatuʼutuʼu ke ina fakaʼaogaʼi ia te manu fekai moʼo fakahoko ia te ʼu meʼa ʼaē ʼe loto kiai. Neʼe fakamatalatala fēnei e Soane: “Pea neʼe foaki age [ki te manu ʼaē e ʼulu fitu] te gutu ʼe ina lau te ʼu meʼa lalahi pea mo te ʼu laukovi ki te ʼAtua, pea neʼe foaki age ki ai ia te mālohi ke gāue lolotoga ia māhina e fāgofulu-mā-lua. Pea neʼe ina ʼavahi tona gutu ʼaki he ʼu laukovi ki te ʼAtua, ʼo laukovi ki tona huafa mo tona nofoʼaga, ʼio, kiā nātou ʼaē ʼe nonofo ʼi selō. Pea neʼe fakagafua age ke ina tauʼi ia te kau māʼoniʼoni pea ke mālo iā natou, pea neʼe tuku age ke ina puleʼi ia te ʼu telepī kehekehe, mo te hahaʼi kehekehe, te ʼu lea kehekehe pea mo te ʼu puleʼaga kehekehe. Pea ko nātou fuli ʼaē ʼe nonofo ʼi te kele, ʼe natou ʼatolasio anai kiā ia; ia nātou fuli ʼaē, talu mai te fakatupu ʼo te mālamanei, ʼe mole tuʼu tonatou ʼu higoa ʼi te takaiga tohi ʼo te maʼuli ʼa te ʼAkeno ʼaē neʼe hukiʼi.”—Fakahā 13:5-8.

22. (a) Ko ʼanafea ʼaē ʼe neʼe hoko ai ia te ʼu māhina e 42? (b) Lolotoga te ʼu māhina e 42, ‘neʼe mālo feafeaʼi ia te manu fekai’ ʼi te kau Kilisitiano fakanofo?

²² Ko te ʼu māhina e 42 ʼe ko taʼu e tolu vaelua, ʼaē ʼe fakatagaʼi ai ia te kau māʼoniʼoni e te tala ʼaē ʼe homo ake ʼi te ʼulu ʼo te manu fekai ʼaē ʼe kau ʼi te ʼu manu ʼaē ʼe talanoa kiai ia te lea faka polofetā ʼo Taniela. (Taniela 7:23-25; vakaʼi mo Fakahā 11:1-4.) Koia, mai te fakaʼosi ʼo te taʼu 1914 ʼo aʼu ki te taʼu 1918, ʼi te temi ʼaē neʼe fekaiʼaki ai ia te ʼu puleʼaga ohagē ko ni manu fekai, neʼe fakamālohiʼi tanatou ʼu hahaʼi fakalogo ke natou ʼatolasio ki te manu fekai, ke natou fai he tauhi fakavale ki te fenua, pea ke natou tali tanatou mamate maʼa tonatou fenua. Neʼe hoko ai te ʼu mamahi lahi maʼa te tokolahi ʼo te kau fakanofo, pea neʼe mahino kiā nātou neʼe tonu ke natou ʼuluaki fakalogo muʼa kiā Sehova ʼAtua pea mo tona ʼAlo, ia Kilisito Sesu. (Gāue 5:29) Neʼe lahi tāfito tonatou ʼu ʼahiʼahi ʼi Sūnio ʼo te taʼu 1918, he ‘neʼe mālo ia te manu fekai iā natou.’ ʼI Amelika, neʼe fai ia te ʼu fakamoʼoni loi ʼo ʼuhiga mo te ʼu tehina takitaki pea mo ʼihi kau fakafofoga ʼo te Sōsiete Watch Tower, ʼo pilisoniʼi ai nātou, pea neʼe faigataʼa ʼaupitō ia te gāue fai faka mafola ʼo tonatou ʼu tehina. ʼI tana puleʼi ia “te ʼu telepī kehekehe, mo te hahaʼi kehekehe, te ʼu lea kehekehe pea mo te ʼu puleʼaga kehekehe,” neʼe fai e te manu fekai ia te ʼu tapu ʼo ʼuhiga mo te gāue faka mālamanei ʼaē ʼe takitaki e te ʼAtua.

23. (a) Koteā ia “te takaiga tohi ʼo te maʼuli ʼa te ʼAkeno,” pea koteā ia te gāue ʼaē ʼe fakaʼaʼu ki tona fakaʼosi talu mai te taʼu 1918? (b) He koʼē ʼe vaʼiganoa ia te hagē ʼaē neʼe mālo ia te kautahi fakahāhā ʼa Satana ʼi “te kau māʼoniʼoni”?

²³ ʼE hagē ia kiā Satana pea mo tana kautahi neʼe kua mālo. Kae neʼe mole feala ke natou maʼu he ʼu lelei ʼe tologa, heʼe mole ʼi ai he tahi ʼi te kautahi fakahāhā ʼa Satana neʼe tohi tona higoa ʼi “te takaiga tohi ʼo te maʼuli ʼa te ʼAkeno.” ʼI tona ʼuhiga fakatā, ʼi te loto takaiga tohi ʼaia ʼe tuʼu ai ia te ʼu higoa ʼo nātou ʼaē kā kaugā hau anai mo Sesu ʼi tona Puleʼaga ʼaē ʼi selō. Neʼe tohi ai te ʼu ʼuluaki higoa ʼi te Penikositē ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi. Pea ki muli age, neʼe haga tohi ai te tahi ʼu higoa. Talu mai te taʼu 1918, ʼe fakaʼaʼu ki tona fakaʼosi ia te gāue ʼaē ko te fakaʼiloga ʼo te toe ʼo te toko 144 000 ʼaē kā natou kau ki te Puleʼaga. Kua vave hoko mai pē te temi ʼaē kā tohi ai te ʼu higoa ʼo nātou fuli ʼaia ʼi te takaiga tohi ʼo te maʼuli ʼa te ʼAkeno pea ʼe mole toe molehi anai. ʼO ʼuhiga mo tonatou ʼu fili, ʼaē ʼe natou ʼatolasio ki te manu fekai, ʼe mole he tahi iā nātou ʼe tohi tona higoa ʼi te takaiga tohi. Koia ʼaē, ko te hagē neʼe natou mālo ʼi “te kau māʼoniʼoni,” ʼe vaʼiganoa ia pea mo faka temi pē ia.

24. Koteā te pāui ʼaē neʼe fai e Soane kiā nātou ʼaē ʼe fakasiosio poto ke natou fagono kiai, pea koteā tona faka ʼuhiga ki te hahaʼi ʼa te ʼAtua?

²⁴ ʼI te temi nei, ʼe pāuiʼi e Soane ia nātou ʼaē ʼe fakasiosio poto ke natou fakalogo fakalelei: “Ko ʼaē ʼe ʼi ai hona ʼu taliga, ke fagono mai.” Pea neʼe ʼui māʼana: “Kapau ʼe ʼamanaki he tahi ki te maʼuli pōpula, ʼe ʼalu ʼo maʼuli pōpula. Kapau ko he tahi ʼe ina matehi ʼaki ia te heletā, pea ʼe tonu anai ke matehi ia ia ʼaki ia te heletā. Ko te ʼu ʼaluʼaga ʼaenī ʼaē ki te kau māʼoniʼoni ke natou faʼa kātaki pea mo tui.” (Fakahā 13:9, 10) ʼI te ʼu taʼu ki muʼa atu ʼo te taʼu 607 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe tatau ia te ʼu palalau ʼaē neʼe fai e Selemia ki te hahaʼi ʼo tona temi, moʼo fakahā age ʼe hoko moʼoni anai ia te ʼu fakamāu ʼa Sehova ki te kolo heʼe agatonu ʼo Selusalemi. (Selemia 15:2; vakaʼi mo Selemia 43:11; Sakalia 11:9.) Pea ko Sesu, ʼaē neʼe ʼamanaki hoko kiai he ʼahiʼahi lahi, neʼe ina fakamahino lelei ʼe mole tonu ki tana ʼu tisipulo ke natou fai he meʼa ʼe fakatupu kovi anai ki tonatou leʼo ʼo loto. Neʼe ina ʼui fēnei: “Ko nātou fuli ʼaē ʼe natou toʼo ia te heletā, ʼe natou mamate anai ʼi te heletā.” (Mateo 26:52) ʼO toe fēia aipē, ʼi totatou temi, lolotoga te ʼaho ʼo te ʼAliki, ʼe tonu ki te hahaʼi ʼa te ʼAtua ke natou taupau maʼu ia te ʼu pelesepeto faka Tohi-Tapu. ʼE mole ʼi ai anai he holaʼaga ʼo nātou ʼaē ʼe mole fakahemala, ʼaē ʼe natou ʼatolasio ki te manu fekai. ʼE ʼaoga anai he tui mālohi, he loto faʼa kātaki, ke feala hatatou ʼūtakiʼi ia te ʼu fakataga pea mo te ʼu ʼahiʼahi ʼaē kā hoko mai.—Hepeleo 10:36-39; 11:6.

Te Manu Fekai e Tala Lua

25. (a) ʼE feafeaʼi te fakamatalatala e Soane te tahi manu fekai fakatā ʼaē ʼe hā mai ki te mālamanei? (b) Koteā te faka ʼuhiga ʼo te ʼu tala e lua ʼo te manu fekai foʼou pea mo tana hake ake mai te kele?

²⁵ Kae neʼe toe ʼasi mai te tahi manu fekai, pea neʼe ʼui fēnei e Soane: “Pea neʼe au sio ki te tahi manu fekai ʼe hake ake mai te kele, pea neʼe ʼi ai tona ʼu tala e lua ohagē he ʼakeno, kae neʼe palalau ohagē he talakone. Pea ʼe ina maʼu ia te mālohi kātoa ʼo te ʼuluaki manu fekai ʼaē ʼe sio kiai. Pea ʼe ina faigaʼi ke ʼatolasioʼi e te kele pea mo nātou ʼaē ʼe nonofo ai ia te ʼuluaki manu fekai ʼaē neʼe lavea pea kua mole tona lavea. Pea ʼe ina fakahoko ia te ʼu fakaʼiloga lalahi ʼi te lagi, ʼo kaku ai mo tona fakahifo ifo te afi mai te lagi ki te kele, iā mata ʼo te mālamanei.” (Fakahā 13:11-13) Ko te manu fekai ʼaia, ʼe ko ʼona tala e lua, ʼo mahino mai ʼe ina fakatātā ia te ʼu mālohi e lua ʼe nā gāue fakatahi. Pea neʼe ʼui ʼe hake ake mai te kele, kae ʼe mole hake ake mai te tai. Ko tona faka ʼuhiga ʼe tupu mai te tuʼu fakakelekele ʼa Satana ʼaē kua fakatuʼu lelei. ʼE mahino ia, ʼe ko he mālohi faka mālamanei kua fakatuʼu lelei, ʼe ʼi ai tana gāue maʼuhiga lolotoga ia te ʼaho ʼo te ʼAliki.

26. (a) Koteā ia te manu fekai ʼaē e tala lua, pea koteā tona pikipikiga mo te ʼuluaki manu fekai? (b) He koʼē ʼe tatau te ʼu tala e lua ʼo te manu ʼaia ohagē ko ʼaē ʼo he ʼakeno, pea he koʼē ʼe ʼui ʼe palalau “ohagē he talakone”? (c) Koteā ʼaē ʼe ʼatolasio moʼoni kiai te hahaʼi ʼaē ʼe tauhi vale ki tonatou fenua, pea koteā ʼaē ʼe feala ke tou fakatatau kiai ia te ʼofa vale ʼaē ki te puleʼaga? (Vakaʼi te nota ʼo te lalo pāsina.)

²⁶ Ko ai ia te mālohi ʼaia? ʼE ko te Mālohi Faka Mālamanei ʼo Pilitānia pea mo Amelika, ʼaē ʼe toe fakafofoga e te fitu ʼulu ʼo te ʼuluaki manu fekai, kae ʼe ina fai te tahi age gāue! ʼI tana ʼasi mai ʼi te ʼu agaaga ʼo te tahi manu fekai, ʼe tou mahino ai ʼe gāue faʼifaʼitaliha ʼi te mālamanei. Ko te manu fekai fakatātā ʼaē e tala lua, ʼe ina fakatātā ia te ʼu mālohi faka politike e lua ʼe nā māʼuʼuli ʼi te temi e tahi pea mo faʼifaʼitaliha, kae ʼe nā gāue fakatahi. Ko tona ʼu tala e lua “ohagē he ʼakeno,” ʼe ina fakatātā tana fia hagē ʼe agalelei pea mo agavaivai, pea ʼe ʼi ai tona puleʼaga poto ʼe ina fakaafe ia te mālamanei kātoa ke natou falala kiai. Kae ʼe palalau “ohagē he talakone” ko tona faka ʼuhiga ʼe ina fai te ʼu fakamatakutaku pea mo agamālohi mo kapau ʼe mole tali tana faʼahiga takitaki. ʼE mole ina fakaloto mālohiʼi ia te fakalogo ki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼaē ʼe takitaki e te ʼAkeno ʼo te ʼAtua, kae ʼe lagolago ia ki te ʼu gāue ʼa Satana, ia te talakone lahi. ʼE ina fakaloto mālohiʼi ia te ʼu maveuveu pea mo te ʼu fehiʼa faka puleʼaga, ʼaē ʼe lagolago ki te ʼatolasioʼi ʼo te ʼuluaki manu fekai.c

27. (a) ʼI tana fakatō ifo ia te afi mai te lagi, koteā ʼaē ʼe fia fakamoʼoni e te manu fekai ʼaē ʼe tala lua? (b) Koteā te manatu ʼa te tokolahi ʼo ʼuhiga mo te fakafofoga ʼo te temi ʼaenī ʼo te manu fekai ʼaē ʼe tala lua?

²⁷ Ko te manu fekai ʼaē ʼe tala lua, ʼe ina fakahoko ia te ʼu fakaʼiloga lalahi, ʼo kaku ai mo tana fakatō ifo ʼo te afi mai te lagi. (Vakaʼi ia Mateo 7:21-23.) ʼAki te fakaʼiloga ʼaia ʼe tou manatuʼi ia Elia, ia te polofetā ʼa te ʼAtua ʼaē neʼe fihi mo te kau polofetā ʼa Paale. ʼI tana fakatō ifo ʼo te afi mai te lagi ʼi te huafa ʼo Sehova, neʼe ko he fakamoʼoni ki tona ʼuhiga polofetā moʼoni pea ko te ʼu polofetā ʼa Paale neʼe ko te ʼu polofetā loi. (1 Hau 18:21-40) Ohagē ko te ʼu polofetā ʼaia ʼa Paale, ʼe manatu e te manu fekai ʼaē ʼe tala lua, kua ina fakamoʼoni fēia ia tona ʼuhiga polofetā. (Fakahā 13:14, 15; 19:20) ʼE ina lau neʼe mālo ʼi te ʼu mālohi ʼo te kovi lolotoga te ʼu tau faka mālamanei e lua, pea ʼi te temi nei ʼe fakafeagai mālohi ki te Kominisi ʼaē ʼe ʼui ʼe mole tui ki te ʼAtua! ʼEī, tokolahi ʼe natou faka tui ko te fakafofoga ʼo te temi ʼaenī ʼo te manu fekai ʼaē e tala lua, ʼe ina taupau ia te ʼāteaina pea ʼe ko te matapuna ʼo te ʼu lelei fakakoloa.

Te Fakatātā ʼo Te Manu Fekai

28. Neʼe fakahā feafeaʼi mai e Soane ko te manu fekai ʼe mole agalelei ohagē ko tona hā mai mo tona ʼu tala e lua ohagē ko he ʼakeno?

²⁸ ʼE agalelei koa ia te manu fekai ʼaia ʼi tana hā mai mo tona ʼu tala e lua ohagē ko he ʼakeno? Neʼe toe ʼui fēnei e Soane: “Pea ʼe ina fakahēʼi ia nātou ʼaē ʼe nonofo ʼi te kele, ʼuhi ko te ʼu fakaʼiloga ʼaē neʼe fakagafua age ke ina fakahoko iā mata ʼo te manu fekai, ʼo ina ʼui kiā nātou ʼaē ʼe nonofo ʼi te kele ke natou fai he fakatātā maʼa te manu fekai ʼaē neʼe lavea ʼi te heletā kae kua toe maʼuli. Pea neʼe fakagafua age ke ina foaki te mānava ki te fakatātā ʼo te manu fekai, ke feala ki te fakatātā ʼo te manu fekai ke palalau pea ke matematehi ia nātou fuli ʼaē ʼe mole fia ʼatolasio anai ʼi hona faʼahiga ʼaluʼaga ki te fakatātā ʼo te manu fekai.”—Fakahā 13:14, 15.

29. (a) Koteā ia te fakatuʼutuʼu ʼa te fakatātā ʼo te manu fekai, pea ko ʼanafea ʼaē neʼe faʼu ai ia te fakatātā ʼaia? (b) He koʼē ʼe mole ko he fakatātā mate?

²⁹ Koteā ʼaē ʼe fakatā kiai ia te “fakatātā ʼo te manu fekai,” pea koteā tana fakatuʼutuʼu? Ko tana fakatuʼutuʼu, ʼe ko te fakahaʼele ki muʼa ʼo te tauhi ʼaē ki te manu fekai ʼulu fitu ʼaē ʼe ina fakatātā, ke ina fakahoholo atu te maʼuli ʼo te manu fekai. Neʼe faʼu te fakatātā ʼaia ʼi te toe maʼuli ake ʼo te manu fekai ʼaē neʼe lavea ʼi te heletā, ʼi te hili ʼo te ʼuluaki tau faka mālamanei. ʼE mole ko he fakatātā mate ia, ohagē ko te fakatātā ʼaē neʼe fakatuʼu e Nepukanesa ʼi te malaʼe ʼo Tula. (Taniela 3:1) ʼE foaki e te manu fekai ʼaē ʼe tala lua ia te mānava ki te fakatātā ʼaia, ke feala hana maʼuli pea mo maʼu hona tuʼulaga maʼuhiga ʼi te hisitolia ʼo te mālamanei.

30, 31. (a) Koteā ʼaē ʼe fakahā mai ʼi te hisitolia ʼo ʼuhiga mo te fakatātā? (b) Neʼe ʼe ʼi ai koa ni hahaʼi neʼe matematehi ʼi tanatou mole fia ʼatolasioʼi ki te fakatātā? Kotou fakamahino.

³⁰ ʼE fakahā mai ʼi te hisitolia, ko te fakatātā ʼaia ʼe ko te kautahi ʼaē neʼe fakatuʼu, mo fakaloto mālohiʼi pea mo lagolago kiai ia Pilitānia pea mo Amelika, pea neʼe ʼuluaki fakahigoaʼi ko te Sōsiete ʼo Te ʼu Puleʼaga. Ki muli mai, iā Fakahā kāpite 17, ʼe hā mai anai te kautahi ʼaia ʼi hona tahi fakatā, ʼi te ʼu agaaga ʼo te manu fekai ʼe lanu kula ʼahoʼaho ʼe maʼuli, ʼe mānava, pea ʼe maʼuli faʼitaliha. ʼE ‘palalau’ ia te kautahi faka mālamanei ʼaia, ko tona faka ʼuhiga, ʼe ina lau ʼaki hona loto fiahā, ʼe ko ia tokotahi pē ʼaē ʼe feala ke ina ʼaumai ia te tokalelei pea mo te fīmālie ki te mālamanei. Kae ʼi tona fakahagatonu, neʼe liliu ia ko te fakatahiʼaga ʼe felau koviʼaki ai ia te ʼu fenua ʼaē ʼe kau kiai. ʼE ina fakamatakuʼi pea mo ina kapu anai ia te puleʼaga peʼe ko te hahaʼi ʼaē ʼe mole fakalogo ki tana takitaki. Ko te Sōsiete ʼo Te ʼu Puleʼaga neʼe ina kapu ia te ʼu puleʼaga ʼaē neʼe mole natou tali tana ʼu manatu. ʼI te kamata ʼo te mamahi lahi, ko “te ʼu tala” faka sōlia ʼo te fakatātā ʼo te manu fekai, ʼe natou fakahoko anai he fakaʼauha.—Fakahā 7:14; 17:8, 16.

³¹ Talu mai te Lua Tau Faka Mālamanei, neʼe mate ai ia te fakatātā ʼo te manu fekai—ʼaē ʼi te temi nei ʼe ko te kautahi ʼo te ʼu Puleʼaga Fakatahi. Ohagē lā, ʼi te taʼu 1950, neʼe kau ia te ʼu kautau ʼo te ʼu Puleʼaga Fakatahi ki te fetauʼaki ʼo Kolea Noleto pea mo Kolea Sautē. ʼE fakafuafua, ko te ʼu kautau ʼo fakatahi mo te ʼu kautau ʼo Kolea Sautē, neʼe natou matematehi te toko 1 420 000 kau Kolea Noleto pea mo te kau Siaina. ʼO toe fēia aipē, mai te taʼu 1960 ʼo aʼu ki te taʼu 1964, neʼe gāue te ʼu kautau ʼo te ʼu Puleʼaga Fakatahi ʼi Kogo (Kinshasa). Tahi ʼaē meʼa, ko te kau takitaki ʼo te mālamanei, ʼo kau ki ai ia te ʼu tuʼi tapu ko Paulo 6 pea mo Soane Paulo 2, ʼo ʼui tuʼumaʼu pē ko te fakatātā ʼaia ʼe ko te ʼamanaki tāfito pea mo lelei tokotahi moʼo fakatuʼu ia te tokalelei. ʼE natou ʼui, kapau ʼe mole fakalogo kiai ia te mālamanei, pea ʼe natou fematematehiʼaki pē anai. Koia, ʼi hona ʼaluʼaga fakatā, ko te kau takitaki ʼe natou uga ke matematehi ia te hahaʼi fuli ʼaē ʼe mole fia gāue tahi pea mo ʼatolasio ki te fakatātā.—Teutalonome 5:8, 9.

Te Fakaʼiloga ʼo Te Manu Fekai

32. Koteā ʼaē neʼe ʼui e Soane ʼo ʼuhiga mo te fakaʼaogaʼi e Satana ia te ʼu koga faka politike ʼo tana kautahi fakahāhā moʼo fakamamahiʼi te toe ʼo te hōloga ʼo te ʼohoana ʼo te ʼAtua?

³² Pea neʼe sio leva ia Soane ki te fakaʼaogaʼi e Satana ia te ʼu koga faka politike ʼo tana kautahi fakahāhā, moʼo fakamamahiʼi ʼaupitō te kau fakanofo ʼo te hōloga ʼo te ʼohoana ʼo te ʼAtua. (Senesi 3:15) Neʼe toe ʼui māʼana ʼo ʼuhiga mo “te manu fekai”: “Pea ʼe ina fakakinauʼi ia te hahaʼi fuli, ia nātou liliki pea mo nātou lalahi, te kau maʼu koloa pea mo te kau māsisiva, te hahaʼi ʼāteaina pea mo te ʼu kaugana, ke fai kiā nātou he fakaʼiloga ʼi te nima mataʼu peʼe ʼi te laʼe, pea ke mole feala ki he tahi ke ina totogi peʼe ina fakatau he meʼa, gata pē kiā ia ʼaē neʼe fai ki ai ia te fakaʼiloga, ia te higoa ʼo te manu fekai peʼe ko te nūmelo ʼo tona higoa. Ko henī ʼaē ʼe ʼaoga ai ia te poto: Ko ʼaē ʼe ʼatamai ke ina faka au ia te nūmelo ʼo te manu fekai, heʼe ko te nūmeloʼi tagata; pea ko tona nūmelo ʼe ko te onogeau onogofulu-mā-ono.”—Fakahā 13:16-18.

33. (a) Ko ai te higoa ʼo te manu fekai? (b) Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te nūmelo ono? Kotou fakamahino.

³³ ʼE ʼi ai te higoa ʼo te manu fekai, ʼe ko te nūmelo 666. Ko te nūmelo ono, ʼe ʼi ai tona pikipikiga mo te ʼu fili ʼo Sehova. Ko te tagata Filisitini ʼo te kau Lefaime neʼe “lahi ʼaupitō,” pea “neʼe taki ono tona ʼu kauʼi tuhi pea mo tona ʼu kauʼi vaʼe.” (1 Fakamatala 20:6) Neʼe lagaʼi e te Hau ko Nepukanesa te fakatātā ʼaulo, ʼe fasiga nima 6 tona laulahi pea mo fasiga nima 60 tona māʼoluga, moʼo fakatahiʼi tana kau ʼaliki ki te tauhi e tahi. ʼI te temi ʼaē neʼe fakafisi ai te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua ki te ʼatolasioʼi ʼo te fakatātā ʼaulo, neʼe lī nātou e te hau ki te gutuʼumu kakaha. (Taniela 3:1-23) ʼE veliveli age te nūmelo ono ʼi te nūmelo fitu, ʼaē ʼe ina fakatātā te ʼaluʼaga ʼaē ʼe kātoa iā mata ʼo te ʼAtua. Koia, ko ono e tolu ʼe ina fakatātā ia te heʼe haohaoa ʼaupitō.

34. (a) He koʼē ʼe ʼui ko te nūmelo ʼo te manu fekai ʼe ko “te nūmeloʼi tagata”? (b) He koʼē ʼe tāu mo feʼauga mo te tuʼu faka politike faka mālamanei ʼaē ʼe takitaki e Satana, ke fakahigoaʼi ʼaki ia te nūmelo 666?

³⁴ ʼE fakaʼaogaʼi he higoa moʼo hinoʼi ʼo he tahi. Kapau koia, pea ko ai ʼaē ʼe hinoʼi e te nūmelo ʼo te manu? Neʼe ʼui e Soane, ʼe ko “te nūmeloʼi tagata,” kae ʼe mole ko he tagata fakalaumālie, ʼo fakamoʼoni mai ko te manu fekai ʼe nofo ʼi te kele, ʼe ina fakatātā ia te puleʼaga fakatagata. Ohagē ko te veliveli ʼo te nūmelo ono ʼi te nūmelo fitu, ʼo toe fēia pē ko te 666 (te ʼu ono e tolu) ʼe ko he higoa ʼe tāu mo feʼauga mo te tuʼu faka politike faka mālamanei, ʼaē ʼe mole mulimuli ki te ʼu pelesepeto fakaʼatua ʼo ʼuhiga mo te maʼuli haohaoa. Koia ko te manu fekai faka politike ʼaē ʼe ina puleʼi ia te mālamanei, ʼe fakahigoa ʼaki ia te nūmelo 666. Ko te politike, mo te ʼu lotu, pea mo te fai koloa, ʼe natou haga gaohi koviʼi ia te mālamanei pea mo fakatagaʼi ia te hahaʼi ʼa te ʼAtua.

35. Koteā tona faka ʼuhiga te fakaʼiloga ʼo he tahi ʼi te laʼe peʼe ʼi te nima mataʼu ʼaki te higoa ʼo te manu fekai?

³⁵ Koteā tona faka ʼuhiga ia te fakaʼiloga ʼo he tahi ʼi te laʼe peʼe ʼi te nima mataʼu ʼaki te higoa ʼo te manu fekai? ʼI te temi ʼaē neʼe foaki ai e Sehova ia te Lao ki te kau Iselaele, neʼe ʼui māʼana kiā nātou: “ ʼE tonu anai ke kotou ʼai taku ʼu folafola ki tokotou loto pea mo tokotou nefesi, ʼo kotou nonoʼo ki tokotou nima ohagē ko he fakaʼiloga, pea ʼe tonu anai ke fakaʼaogaʼi ohagē ko he kaseti ʼi te vaha ʼo tokotou ʼu mata.” (Teutalonome 11:18) ʼE mahino mai ʼi te ʼu palalau ʼaia, neʼe tonu ki te kau Iselaele ke natou manatuʼi tuʼumaʼu ia te Lao, ke ina takitaki tanatou ʼu gāue fuli pea mo tanatou ʼu manatu. ʼE ʼui ʼo ʼuhiga mo te toko 144 000 kau fakanofo, ʼe tohi ʼi ʼonatou laʼe te huafa ʼo te Tamai pea mo te huafa ʼo Sesu. ʼO hā ʼaki mai, ʼe natou fakalogo kātoa kiā Sehova ʼAtua pea mo Sesu Kilisito. (Fakahā 14:1) ʼE toe fēia mo Satana, ʼe ina fakaʼaogaʼi ia te fakaʼiloga fakatemonio ʼa te manu fekai. Koia, ʼi tanatou ʼu gāue ʼo te ʼaho fuli, ohagē ko te totogi ʼo he meʼa peʼe ko te fakatau ʼo ni ʼu koloa, ʼe fakamālohiʼi ia te hahaʼi ke natou faʼifaʼitakiʼi ia te manu fekai, ohagē lā ko te fakafiafia ʼi te ʼu ʼaho lalahi. ʼE fakaneke nātou ke natou ʼatolasioʼi te manu fekai, ke ina puleʼi tonatou maʼuli, ke tohi kiā nātou tona fakaʼiloga.

36. Koteā ia te ʼu faigataʼaʼia ʼaē ʼe felāveʼi mo nātou ʼaē ʼe fakafisi ki te fakaʼiloga ʼo te manu fekai?

³⁶ Ko nātou ʼaē ʼe natou fakafisi ki te fakaʼiloga ʼo te manu fekai, ʼe natou felāveʼi tuʼumaʼu mo te ʼu faigataʼaʼia. Ohagē lā, ʼo kamata mai te taʼu 1930, neʼe lahi tonatou ʼu fakamāuʼi ʼi te ʼu telepinale pea mo ʼūtakiʼi tonatou tauʼi e te hahaʼi pea mo ʼihi age ʼu fakataga. ʼI te ʼu fenua ʼaē ʼe mole maʼu ai te temokalasia, neʼe ʼave nātou ki te ʼu lotoʼā fakamamahi, ʼaē neʼe mamate ai te tokolahi. Talu mai te lua tau faka mālamanei, neʼe hahaʼi ʼaupitō ia te kau tūpulaga neʼe pilisoniʼi lolotoga ni ʼu taʼu, ko ʼihi neʼe gaohi koviʼi pea mo tāmateʼi, ʼi tanatou fakafisi ki te sōlia ʼuhi ko tanatou fia taupau ia tanatou agatonu faka Kilisitiano. ʼI te tahi ʼu fenua, ʼe mole feala ki te kau Kilisitiano ke natou totogi he meʼa peʼe natou fakatau he meʼa; ko ʼihi ʼe mole feala ke natou fai koloa; ko ʼihi ʼe fakaʼalikiʼi, mo fakapōgi, peʼe kapu nātou mai tonatou fenua. Koteā tona tupuʼaga? ʼE tupu ko tanatou fakafisi te totogi ʼo he kate faka politike, ʼuhi ko tonatou leʼo ʼo loto.d—Soane 17:16.

37, 38. (a) He koʼē ʼe faigataʼa hakita maʼuli ʼi te mālamanei mo kapau ʼe kita fakafisi ki te fakaʼiloga ʼo te manu fekai? (b) Ko ai ia te hahaʼi ʼaē ʼe nonofo agatonu, pea koteā tanatou fakaʼamu?

³⁷ ʼI te tahi ʼu potu fenua ʼo te kele, ʼe mālohi te tauhi lotu ʼa te hahaʼi, ʼo feala ai ki he tahi ʼe fia mulimuli ki te moʼoni ʼo te Tohi-Tapu, ke liʼaki ia ia e tona fāmili pea mo tona ʼu kaumeʼa ʼāfea. Koia ʼaē ʼe ʼaoga he tui mālohi moʼo kātakiʼi ia te ʼu ʼahiʼahi ʼaia. (Mateo 10:36-38; 17:22) ʼI te mālama ʼaenī ʼaē ʼe lahi ai ia te ʼatolasio ki te paʼaga pea mo lahi ai ia te ʼu aga fakakākā, ʼe tonu ki te Kilisitiano ke falala kātoa kiā Sehova, ke tokoni age ke feala hana nofo ʼi te ʼala ʼo te faitotonu. (Pesalemo 11:7; Hepeleo 13:18) ʼI he mālama ʼe mālohi ai te ʼu aga heʼeʼaoga, ʼe tonu ke kita lotomālohi ʼaupitō ʼo nofo maʼa. Ko te ʼu tōketā pea mo te hahaʼi ʼaē ʼe gāue ʼi te ʼu lōpitali, ʼe natou tau fakaneke ia te kau Kilisitiano ʼaē ʼe māhahaki, ke natou liʼaki te lao ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te taputapu ʼo te toto; ʼe tonu ʼi ʼihi temi ke natou tauʼi ia te ʼu fakamāu ʼa te ʼu telepinale ʼaē ʼe fakafeagai ki tanatou tui. (Gāue 15:28, 29; 1 Petelo 4:3, 4) ʼI totatou temi ʼaē ʼe tuputupu ai te mole maʼu gāue, kua fakahaʼu ke faigataʼa ki he Kilisitiano moʼoni hana fakafisi ki he gāue ʼe feala ai ke ina liʼaki tana agatonu iā muʼa ʼo te ʼAtua.—Mikea 4:3, 5.

³⁸ ʼEī, ʼe faigataʼa hata maʼuli ʼi te mālamanei mo kapau neʼe mole fai mai ia te fakaʼiloga ʼo te manu fekai. Moʼo fakahā ia te mālohi ʼo Sehova pea mo tana ʼu tapuakina, ko te toe ʼo te hōloga ʼo te fafine pea mo te toko ono miliona tupu ʼo te toe hahaʼi tokolahi, ʼe natou nonofo agatonu logolā ia te ʼu mamahi fuli ʼaē ʼe fai age kiā nātou ke feala hanatou fakafeagai ki te ʼu lao ʼa te ʼAtua. (Fakahā 7:9) ʼAki he logo tahi, ʼi te mālamanei kātoa, tou fakaʼamu ke tou haga fakavikiviki aipē kiā Sehova pea mo tona ʼu ʼala faitotonu, ʼo tou fakafisi ki te fakaʼiloga ʼo te manu fekai.—Pesalemo 34:1-3.

[Kiʼi nota]

[Paki ʼo te pasina 195]

Neʼe fakagafua age kiai ke ina foaki te maʼuli ki te fakatātā ʼo te manu fekai