Watchtower BIBLIOTEKA ONLINE
Watchtower
BIBLIOTEKA ONLINE
Tetun Dili
Á
  • Á
  • á
  • É
  • é
  • Í
  • í
  • Ó
  • ó
  • Ú
  • ú
  • Ã
  • ã
  • Ç
  • ç
  • Ñ
  • ñ
  • ʼ
  • BÍBLIA
  • LIVRU SIRA
  • REUNIAUN SIRA
  • w13 15/1 p. 7-11
  • Aten-brani bá tanba Jeová hamutuk ho ita!

La iha video neʼebé bele loke.

Deskulpa, la bele loke vídeo.

  • Aten-brani bá tanba Jeová hamutuk ho ita!
  • Livru Haklaken fó sai Maromak Jeová nia Ukun—2013
  • Subtítulu
  • Informasaun seluk neʼebé hanesan
  • JEOVÁ HAMUTUK HO JOSUÉ
  • OINSÁ ATU HETAN SUSESU
  • SIRA HO ATEN-BRANI ADORA JEOVÁ
  • SIRA TAU MORIS IHA PERIGU LARAN
  • HANOIN-HETAN, JEOVÁ HAMUTUK HO ITA!
  • “Sai aten-brani no forsa bá”
    Livru Haklaken fó sai Maromak Jeová nia Ukun—2012
  • “Sai aten-brani . . . no bá halo serbisu”
    Livru Haklaken fó sai Maromak Jeová nia Ukun—2017
  • Fó haʼu aten-brani
    “Kanta ho Haksolok” ba Jeová
  • Sai aten-brani laʼós buat neʼebé susar liu
    Moris Kristaun no Haklaken—Programa no nota—2021
Haree barak liután
Livru Haklaken fó sai Maromak Jeová nia Ukun—2013
w13 15/1 p. 7-11

Aten-brani bá tanba Jeová hamutuk ho ita!

“Sai aten-brani no forsa bá. . . . Jeová ó-nia Maromak hamutuk ho ó.”—JOS 1:9.

OINSÁ ITA HATÁN?

  • Josué presiza halo saida atu hatudu nafatin ninia fiar no aten-brani?

  • Ita gosta ezemplu saida husi Maromak nia atan sira neʼebé hatudu aten-brani?

  • Ezemplu saida deʼit mak bele ajuda ita atu kontinua halaʼo ita-nia serbisu haklaken?

1, 2. (a) Hahalok saida deʼit mak bele ajuda ita atu tahan hasoru susar oioin? (b) Saida mak fiar? Esplika toʼok.

HALAʼO Maromak Jeová nia serbisu lori haksolok mai ita. Maski nuneʼe, ita hasoru susar oioin hanesan ema seluk hotu, no ita mós dala ruma hetan ‘terus tan justisa’. (1 Ped 3:14; 5:8, 9; 1 Kor 10:13) Atu tahan hasoru susar sira-neʼe, ita presiza fiar no aten-brani.

2 Saida mak fiar? Apóstolu Paulo hatete: “Fiar mak laran-metin kona-ba rahun-diʼak sira neʼebé ita hein, hatene loloos katak buat sira neʼebé ita matan la haree ohin iha duni.” (Ebr 11:1) Tradusaun Bíblia ida hatete: “Fiar mak hanesan dokumentu neʼebé dehan katak ita mak naʼin ba buat neʼebé ita hein atu hetan.” (The Simple English Bible) Kuandu ita iha ona dokumentu kona-ba rai ka rikusoin ruma, ita hatene katak buat sira-neʼe mak ita-nian. Nuneʼe mós ho buat neʼebé Maromak promete. Tanba ita fiar katak Maromak sempre kumpre ninia liafuan, neʼe hanesan ita iha ona dokumentu neʼebé hatete katak buat neʼebé ita sei hein mak ita-nian. Sin, ita-nia fiar halo ita hatene ho loloos katak ita sei haree duni buat neʼebé Bíblia promete, no katak Maromak sei kumpre duni ninia promesa maski ita-nia matan seidauk haree.

3, 4. (a) Saida mak aten-brani? (b) Saida mak dalan ida atu hametin ita-nia fiar no aten-brani?

3 Aten-brani mak forsa atu koʼalia ka halo buat ruma hodi la taʼuk kuandu hasoru susar no perigu sira. Se ita iha aten-brani, ita iha forsa atu hasoru situasaun naran deʼit no prontu atu tahan terus tanba ita-nia fiar.—Mc 6:49, 50; 2 Tim 1:7.

4 Ita hotu hakarak haburas fiar no aten-brani. Maibé, se ita sente katak ita presiza fiar no aten-brani liután, ita bele halo saida? Iha Bíblia, ita bele hetan ezemplu barak kona-ba ema neʼebé hatudu hahalok hanesan neʼe. Tan neʼe, dalan ida atu hametin ita-nia fiar no aten-brani mak hodi hanoin didiʼak kona-ba ezemplu sira-neʼe balu.

JEOVÁ HAMUTUK HO JOSUÉ

5. Atu Josué hetan susesu nuʼudar ulun-naʼin, hahalok saida deʼit mak nia presiza?

5 Hanoin toʼok kona-ba buat neʼebé akontese maizumenus tinan 3.500 liubá. Husi tempu neʼebé Jeová salva ema Israel rihun ba rihun husi rai-Egiptu, tinan 40 liu tiha ona. Moisés, neʼebé serbí nuʼudar ulun-naʼin ba ema Israel, nia tinan 120 ona. Nia saʼe ba Foho Nebo no haree rai neʼebé Maromak promete nanis, depois, nia mate iha neʼebá. Entaun, ema neʼebé troka Moisés nia fatin nuʼudar ulun-naʼin mak Josué, neʼebé “nakonu ho espíritu matenek nian”. (Deut 34:1-9) Iha tempu neʼebá, tropa Israel besik ona atu manán rai-Kanaan. Atu hetan susesu nuʼudar ulun-naʼin, Josué presiza hetan matenek husi Maromak, tau fiar ba Nia, hatudu aten-brani no forsa.—Deut 31:22, 23.

6. (a) Tuir Josué 23:6, ita presiza aten-brani atu halo saida? (b) Husi Apostolu 4:18-20 no 5:29, ita bele aprende saida?

6 Josué nia hahalok matenek, aten-brani, no fiar fó forsa ba ema Israel sira durante tinan barak neʼebé sira halo funu atu manán rai-Kanaan. Maibé, aten-brani neʼebé sira presiza laʼós atu halo funu deʼit, maibé mós atu halo tuir Maromak. Kuandu Josué besik atu mate, nia hatete ba ema Israel sira: “Imi tenke sai aten-brani tebes atu halo tuir no atu halo buat hotu neʼebé hakerek iha livru Moisés nia ukun-fuan nian hodi la hasees an husi ida-neʼe ba liman-loos ka ba liman-karuk.” (Jos 23:6) Ita mós presiza aten-brani atu halo tuir Jeová iha situasaun hotu, liuliu kuandu ema koko atu obriga ita atu halo buat neʼebé kontra hasoru Maromak nia hakarak. (Lee Apostolu 4:18-20; 5:29.) Se ita halo orasaun hodi buka Jeová nia matadalan no tau fiar ba nia, Jeová sei ajuda ita atu hamriik metin ho aten-brani.

OINSÁ ATU HETAN SUSESU

7. Josué presiza halo saida atu hatudu aten-brani no hetan susesu?

7 Atu hetan aten-brani hodi bele halo tuir Maromak nia hakarak, ita presiza estuda no halo tuir ninia Liafuan. Kuandu Josué foin troka Moisés nia fatin, Jeová hatete: “Sai aten-brani no forsa tebes bá atu halo tuir ukun-fuan hotu neʼebé Moisés haʼu-nia atan mak haruka ó. . . . Livru ukun-fuan nian neʼe labele husik husi ó-nia ibun, no ó tenke lee ho lian neineik loron no kalan, atu ó bele halo tuir buat hotu neʼebé hakerek iha ninia laran; tanba hodi nuneʼe ó sei halo ó-nia dalan sai susesu no ó sei halo hahalok ho matenek.” (Jos 1:7, 8) Josué halo tuir konsellu neʼe no hetan duni susesu. Se ita mós halo hanesan neʼe, ita bele sai aten-brani liután no hetan susesu iha Maromak nia serbisu.

Eskritura tinan nian ba 2013: “Sai aten-brani no forsa bá. . . . Jeová ó-nia Maromak hamutuk ho ó.”—Josué 1:9

8. Saida mak eskritura tinan nian ba tinan 2013? No oinsá mak eskritura neʼe sei ajuda ita?

8 Tuirmai, Jeová hatete ba Josué: “Sai aten-brani no forsa bá. Keta taʼuk ka nakdedar, tanba Jeová ó-nia Maromak hamutuk ho ó iha fatin neʼebé deʼit neʼebé ó bá.” (Jos 1:9) Jeová mós hamutuk ho ita. Tan neʼe, maski ita hasoru susar naran deʼit, ita lalika sai “taʼuk ka nakdedar”. Ita presiza hanoin nafatin Jeová nia liafuan iha Josué 1:9, neʼebé dehan: “Sai aten-brani no forsa bá. . . . Jeová ó-nia Maromak hamutuk ho ó.” Liafuan sira-neʼe mak sai nuʼudar ita-nia eskritura tinan nian ba tinan 2013. Eskritura neʼe no ezemplu husi Maromak nia atan sira seluk neʼebé hatudu fiar no aten-brani sei hametin ita-nia fiar durante tinan 2013.

SIRA HO ATEN-BRANI ADORA JEOVÁ

9. Iha dalan saida deʼit mak Rahab hatudu fiar no aten-brani?

9 Kuandu Josué haruka espiaun naʼin-rua atu hafuhu rai-Kanaan, feto-aat ida naran Rahab ajuda sira hodi subar sira no hatudu dalan sala ba inimigu sira. Tanba Rahab hatudu fiar no aten-brani, nia ho ninia família hetan salvasaun kuandu sidade Jerikó monu iha ema Israel nia liman. (Ebr 11:30, 31; Tgo 2:25) Klaru katak atu halo Jeová kontente, Rahab husik ninia moris nuʼudar feto-aat. Ohin loron mós, atu halo Maromak kontente no sai kristaun, ema balu hatudu fiar no aten-brani hodi halo mudansa oioin iha sira-nia moris.

10. Iha situasaun saida mak Rut hatudu aten-brani atu adora Jeová? Ida-neʼe lori bensaun saida ba nia?

10 Depois Josué mate tiha, feto Moab ida naran Rut mós hatudu aten-brani atu adora Jeová. Tanba ninia laʼen uluk neʼebé mate ona mak ema Israel, karik nia hatene buat balu kona-ba Jeová. Kuandu ninia banin-feto Noemi neʼebé mós sai faluk ona deside atu fila fali ba sidade Belém iha Israel, nia husu Rut atu fila ba ninia família iha Moab. Maibé, Rut hatete: “Labele obriga haʼu atu husik Ita, atu fila fali hodi la laʼo hamutuk tan ho Ita . . . Ita-nia povu sei sai haʼu-nia povu, no Ita-nia Maromak, haʼu-nia Maromak.” (Rute 1:16) Rut kumpre duni ninia liafuan neʼe. Ikusmai, nia kaben ho Boaz, neʼebé família husi Noemi, no sai David no Jesus nia beiʼala. Sin, Jeová fó bensaun ba Rut tanba nia hatudu fiar no aten-brani.—Rute 2:12; 4:17-22; Mt 1:1-6.

SIRA TAU MORIS IHA PERIGU LARAN

11. Oinsá mak Jeoiada no Jeoseba hatudu aten-brani? Ida-neʼe lori rezultadu saida?

11 Ita bele hametin ita-nia fiar no aten-brani kuandu ita haree oinsá Maromak hamutuk ho ninia atan sira neʼebé halo tuir ninia hakarak no proteje sira-nia maluk. Porezemplu, hanoin toʼok kona-ba Amlulik Boot Jeoiada no ninia feen Jeoseba. Depois Liurai Acazias mate tiha, ninia inan Atália oho liurai nia oan sira no hadau liurai nia kadunan. Maibé, Jeoiada no Jeoseba tau sira-nia moris iha perigu laran hodi subar Acazias nia oan-mane naran Jeoás durante tinan neen. Ikusmai, Jeoiada fó sai katak Jeoás mak liurai no haruka ninia ema atu oho Atália. (2 Reis 11:1-16) Jeoiada mós apoia Liurai Jeoás atu hadiʼa templu. Tan neʼe, kuandu Jeoiada mate ho tinan 130, nia hakoi hamutuk ho liurai sira “tanba nia halo buat neʼebé diʼak iha Israel no ba Maromak neʼebé loos no ba Ninia uma”. (2 Crôn 24:15, 16) Liután neʼe, hahalok neʼebé Jeoiada ho ninia feen hatudu ho aten-brani, ida-neʼe proteje David nia bei-oan neʼebé ikusmai sai Mesias nia beiʼala.

12. Oinsá mak Ebed-melec hatudu aten-brani?

12 Ema-boot ida neʼebé tau matan ba Liurai Zedequias nia uma, naran Ebed-melec, nia mós tau ninia moris iha perigu laran hodi proteje profeta Jeremias. Loron ida, Zedequias saran Jeremias ba ema-boot sira iha rai-Judá tanba sira duun matak katak Jeremias mak kontra hasoru liurai, no ikusmai sira soe nia ba bee-posu ida hodi husik nia toʼo mate. (Jer 38:4-6) Maibé, Ebed-melec husu Zedequias atu salva Jeremias maski hodi halo ida-neʼe bele lori perigu ba Ebed-melec rasik nia moris tanba ema barak odi Jeremias. Zedequias simu buat neʼebé Ebed-melec husu, no haruka ema naʼin-30 hamutuk ho Ebed-melec atu salva Jeremias. Ikusmai, liuhusi Jeremias, Maromak promete ba Ebed-melec katak nia sei la mate iha tempu neʼebé ema Babilónia hadau Jerusalém. (Jer 39:15-18) Sin, Maromak fó bensaun ba ninia atan sira neʼebé hatudu aten-brani atu halo tuir ninia hakarak.

13. Oinsá mak ema ebreu naʼin-tolu hatudu aten-brani? Saida mak ita bele aprende husi istória neʼe?

13 Maizumenus tinan 600 molok Kristu, Jeová nia atan naʼin-tolu hetan bensaun tanba sira-nia fiar no aten-brani. Loron ida, Liurai Nabucodonosor halibur ema-boot sira iha rai-Babilónia no haruka sira atu adora estátua boot neʼebé halo husi osan-mean hodi hatete katak ema neʼebé lakohi hakruʼuk ba estátua neʼe sei soe ba fornu boot ho ahi lakan makaʼas. Maibé, ema ebreu naʼin-tolu neʼe hatete ho respeitu ba Nabucodonosor: “Ami-nia Maromak neʼebé ami serbí bele salva ami. Husi fornu boot ho ahi lakan makaʼas no husi Ita-nia liman, oh, liurai, nia sei salva ami. Maibé se lae, ami hakarak Ita atu hatene, oh, liurai, katak laʼós ba Ita-nia maromak sira mak ami serbí, no ami sei la adora estátua osan-mean neʼebé Ita harii.” (Dan 3:16-18) Iha Daniel 3:19-30 konta kona-ba oinsá sira naʼin-tolu neʼe hetan salvasaun. Maski ita la hetan ameasa hanesan soe ba ahi, maibé ita mós dala ruma hasoru susar oioin neʼebé koko ita-nia laran-metin, no ita bele fiar katak Maromak sei fó bensaun mai ita kuandu ita hatudu fiar no aten-brani.

14. Tuir Daniel kapítulu 6, oinsá mak Daniel hatudu aten-brani? Ida-neʼe lori rezultadu saida?

14 Daniel mós hatudu fiar no aten-brani kuandu ninia inimigu sira book Liurai Dario atu fó sai lei ida katak durante loron tolunulu ema tenke harohan ba liurai deʼit no labele harohan ba maromak ka ema seluk. Kuandu Daniel hatene kona-ba lei neʼe, nia “tama kedas ba nia uma, no janela sira iha ninia kuartu leten nakloke hela hodi see ba Jerusalém, loron ida dala tolu nia hakneʼak no harohan, no mós hasaʼe hahiʼi ba ninia Maromak, tuir ninia toman neʼebé nia halo antes lei neʼe iha”. (Dan 6:6-10) Ikusmai, ema soe Daniel ba leaun kuak, maibé Jeová salva nia.—Dan 6:16-23.

15. (a) Áquila no Priscila hatudu ezemplu saida kona-ba fiar no aten-brani? (b) Jesus nia liafuan iha Joao 13:34 katak sá? Oinsá mak ema kristaun barak hatudu ona domin hanesan neʼe?

15 Bíblia hatete katak Áquila no Priscila mós ‘hetan perigu boot’ tanba proteje Paulo nia moris. (Apos 18:2; Rom 16:3, 4) Sira naʼin-rua ho aten-brani halo tuir Jesus nia liafuan neʼebé dehan: “Haʼu fó ba imi ukun-fuan foun: Imi sei hadomi malu; nuʼudar haʼu hadomi imi, nuneʼe mós imi sei hadomi malu.” (Joao 13:34) Tuir Moisés nia Ukun-Fuan, ema Israel tenke hadomi sira-nia maluk hanesan sira-nia an rasik. (Lev 19:18) Maibé, Jesus nia ukun-fuan neʼe “foun” tanba nia haruka ita atu hadomi ita-nia maluk toʼo prontu atu saran ita-nia moris rasik hanesan Jesus halo. Ema kristaun barak hatudu ona domin hanesan neʼe ho aten-brani hodi tau sira-nia moris iha perigu laran atu proteje no salva sira-nia maluk kristaun husi inimigu sira.—Lee 1 Joao 3:16.

[Dezeñu iha pájina 10]

Ema kristaun sira iha tempu uluk la husik sira-nia fiar atu bele sai livre

16, 17. Ema kristaun balu iha apóstolu sira-nia tempu hasoru susar saida? Ema kristaun balu iha tempu modernu hasoru susar saida deʼit?

16 Hanesan Jesus, ema kristaun sira iha apóstolu sira-nia tempu adora Maromak Jeová mesak deʼit. (Mt 4:8-10) Tan neʼe, sira lakohi sunu insensu atu hanaʼi liurai Roma nian. (Haree dezeñu.) Matenek-naʼin ida naran Daniel P. Mannix hatete katak baibain iha estádiu nia klaran, iha altár ida ho ahi lakan. Buat hotu neʼebé ema kristaun iha dadur presiza halo mak foti deʼit insensu no tau iha altár neʼe. Se sira halo nuneʼe, sira bele sai livre no hetan dokumentu neʼebé hatete katak sira hasaʼe ona sakrifísiu. Ema hatete ba ema kristaun sira katak ida-neʼe laʼós atu adora liurai, maibé atu rekoñese deʼit liurai nia pozisaun neʼebé hanesan ho maromak ida. Maski nuneʼe, ema kristaun barak la simu ida-neʼe hodi bele sai livre.—Livru Those About to Die.

17 Iha tempu modernu, ema kristaun sira neʼebé tama iha prizaun iha Hitler nia ukun okos, sira mós hetan oportunidade barak atu sai livre hodi asina deʼit dokumentu ida neʼebé hatete katak sira la adora tan Jeová. Maibé, ema uitoan deʼit mak halo hanesan neʼe. Liután neʼe, durante tempu funu entre ema Tutsi no Hutu iha rai-Ruanda, Testemuña sira husi parte rua neʼe tau sira-nia moris iha perigu laran hodi proteje malu. Maromak nia povu presiza duni aten-brani no fiar iha situasaun hanesan neʼe.

HANOIN-HETAN, JEOVÁ HAMUTUK HO ITA!

18, 19. Ezemplu saida deʼit mak bele ajuda ita atu kontinua halaʼo serbisu haklaken?

18 Ohin loron, ita iha oportunidade espesiál atu haklaken Maromak nia Reinu, ka Ukun, no hanorin ema atu sai dixípulu. Ida-neʼe mak serbisu boot liu hotu neʼebé Maromak fó ba ninia atan sira iha mundu tomak. (Mt 24:14; 28:19, 20) Ita kontente tebes tanba Jesus fó ezemplu diʼak kona-ba oinsá atu halaʼo serbisu neʼe. Nia “laʼo husi sidade ida ba sidade seluk no husi knua ida ba knua seluk, hodi hanorin no haklaken lia-foun diʼak kona-ba Maromak nia reinu”. (Lc 8:1) Hanesan ho Jesus, ita mós presiza iha fiar no aten-brani atu kontinua haklaken kona-ba Maromak nia Ukun. Maibé ho Maromak nia ajuda, ita bele hatudu aten-brani hanesan Noé. Nuʼudar “justisa nia manu-ain”, Noé haklaken ba “ema sira neʼebé la fiar Maromak”, neʼebé atu lakon iha rai-nabeen.—2 Ped 2:4, 5.

19 Orasaun ajuda ita atu kontinua halaʼo ita-nia serbisu haklaken. Porezemplu, kuandu Kristu nia dixípulu balu hetan terus husi ema neʼebé kontra sira, sira halo orasaun ‘atu bele haklaken ho aten-brani Maromak nia futar-lia’ no Maromak hatán ba orasaun neʼe. (Lee Apostolu 4:29-31.) Nuneʼe mós ho ita. Se ita taʼuk atu haklaken husi uma ba uma, ita bele halo orasaun ba Jeová hodi husu fiar no aten-brani, no nia sei hatán ba ita-nia orasaun.—Lee Salmo 66:19, 20.ab

20. Nuʼudar Jeová nia atan, ita hetan ajuda husi sé deʼit?

20 Maski dala ruma susar atu halo tuir nafatin Maromak nia hakarak iha mundu aat neʼe, maibé ita la mesak. Maromak hamutuk ho ita. Maromak nia Oan nuʼudar kongregasaun nia Ulun mós ajuda ita. Ita mós iha maluk Testemuña ba Jeová hamutuk naʼin-7.000.000 liu iha mundu tomak. Tan neʼe, mai ita kontinua hatudu ita-nia fiar no haklaken lia-foun diʼak hodi hanoin nafatin ita-nia eskritura tinan nian ba tinan 2013, neʼebé dehan: “Sai aten-brani no forsa bá. . . . Jeová ó-nia Maromak hamutuk ho ó.”—Jos 1:9.

a Salmo 66:19, 20: “19 Tebes duni, Maromak rona; Nia see tilun ba haʼu-nia orasaun. 20 Hahiʼi ba Maromak, neʼebé la hadook haʼu-nia orasaun husi nia, no la hadook husi haʼu ninia laran-diʼak neʼebé nakonu ho domin.”

b Atu hetan ezemplu seluk tan kona-ba Maromak nia atan sira neʼebé hatudu aten-brani, haree Livru Haklaken, 15 Fevereiru 2012, ho títulu “Sai aten-brani no forsa bá”.

    Livru sira iha lian Tetun Dili (1993-2025)
    Log Out
    Log In
    • Tetun Dili
    • Fahe
    • Organiza tuir Ita-nia hakarak
    • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Kondisaun atu Uza
    • Informasaun Privadu
    • Setting kona-ba privasidade
    • JW.ORG
    • Log In
    Fahe