Te Matapuna ʼo Te Lototoʼa Moʼoni

“KO TE mimisi lahi neʼe ina tāʼofi tamatou fakaōviōvi atu. Pea, neʼe feleleʼi mai te vao matuʼa ʼi tomatou toʼohema te ʼu misi e lua ʼe tafola tonā ʼu kapakau. ʼI ʼomātou muʼa, neʼe tuku ʼi te kiʼi luo ʼi te kele te ʼu fuaʼi moa e lua. Ko te ʼu misi ʼaia neʼe nā leʼoleʼo tonā ʼu fātaʼi ke ʼaua naʼa mātou moloki. ʼI te ʼu temi fuli ʼaē neʼe mātou fia fakaōvi ai ʼo toho he paki ʼo te ʼu fuaʼi moa matalelei huʼa vaisi ʼaia, neʼe toe liuga te ʼohofi ʼa te ʼu misi. ‘ ʼI lototoʼa leva,’ neʼe ko tamatou manatu ʼaia.”

Ko te meʼa ʼaia neʼe hoko ki te toko fā neʼe nātou fakaōvi ki te fātaʼi ʼo te Burhinus capensis pulepule. Ko te misi veliveli ʼosi ʼe ko te Vanellus armatus. ʼI te tohi Everyone’s Guide to South African Birds, ko te ʼu tagata ʼe nā sivi te ʼu misi ko Sinclair pea mo Mendelsohn neʼe nā fakamatala fēnei: “Ko te ʼu mātuʼa ʼe nātou leʼoleʼo tonatou ʼu fātaʼi pea ko te ʼu kiʼi ʼuhi ʼe nātou agakovi ʼosi mokā fakaōvi age he tahi. ʼI tanatou matataku ki te kau kapu manu, pea ʼaki he lotomālohi pea mo he lototoʼa ʼe nātou togi fakatatau te hahaʼi fuli māʼiape la mo nātou ʼaē ʼe ʼoʼofa kia nātou.”

Ko ʼihi neʼe nātou sio ki te ʼu elefani neʼe nātou haʼele ʼo haga ki te fātaʼi ʼo te Vanellus armatus, ʼi te temi pe ʼaia kae kamata te ʼohofi ʼa te misi. ʼI te agamāhani ko te ʼu elefani ʼe nātou fakaʼapaʼapa kiai ʼo nātou fakatafa.

ʼE maʼu koa ʼifea te lototoʼa ʼa te ʼu misi ʼaia? ʼE haʼu mai ia Ia ʼaē neʼe ina fakatupu ia nātou. Neʼe faʼu e Sehova ʼAtua te ʼu kiʼi manu lele ʼaia ʼaki te fakatuʼutuʼu ʼaia talu mai tanatou tutupu moʼo puipui ʼo nātou ʼi te ʼu manu lalahi naʼa nātou fai he meʼa ʼe kovi ki tonatou ʼu fātaʼi peʼe ko tonatou ʼu kiʼi ʼuhi.

Ko He Ako Ki Te Kau Kilisitiano

ʼE feala ke maʼu e te kau Kilisitiano te ako mai te meʼa ʼaia, tatau aipe mo kapau e ia nātou he faʼahiga lototoʼa talu mai tanatou tupu, ʼe feala pe ke ʼāsili age te lototoʼa ʼaia. Neʼe kole age kia nātou ke nātou faʼifaʼitakiʼi tonatou Pule, ko Sesu Kilisito, ia ia ʼaē neʼe fakalogo mālohi ki te ʼu folafola ʼa te ʼAtua. (Hepeleo 12:1-3) ʼE tauteaʼi e te Tohi-Tapu ia nātou ʼe fula, ʼaē ʼe mole fia kaugana ki te ʼAtua. (Hepeleo 10:39; Fakahā 21:8) Pea ʼe toe mahino pe foki Sehova ki totatou ʼuhiga agahala pea ʼe ina ʼiloʼi ʼe feala pe ʼi ʼihi temi ke tou agahala peʼe ke tou fula ʼi te fai ʼo tona finegalo. (Pesalemo 103:12-14) Koteā te meʼa ʼe feala ke fai e he tahi mo kapau ʼe haga te mataku ʼo tāʼofi ia ia ke ina fai te meʼa ʼaē ʼe totonu?

ʼE tonu ke faikole fakamalotoloto te Kilisitiano ki te ʼAtua ke ina haga ʼo fakaloto mālohiʼi ia ia, ke feala hana tauʼi ʼo tona ʼu fihifihia pea ke ina haga fai aipe te finegalo taputapu. ʼE fakahā e te Tohi-Tapu te fakapapau fakatupu loto falala ʼaenī ʼo ʼuhiga mo te tokoni ʼa Sehova: “ ʼE ina foaki te mālohi kia ia ʼaē kua gaʼegaʼe; pea ʼe ina fakatuputupu te mālohi kia ia ʼaē kua puli ʼi ai te mālohi. Ko te kau tamaliki tagata ʼe nātou gaʼegaʼe anai pea mo vaivai anai, pea ko te kau talavou ʼe nātou tūkia anai, kae kia nātou ʼaē ʼe nātou falala kia Sehova ʼe nātou toe mālolohi anai. ʼE nātou hakehake anai ohage ko te ʼu kapakau ʼo te ʼu akuila. ʼE nātou lele anai pea ʼe mole nātou vaivai anai; ʼe nātou haʼele anai pea ʼe mole nātou gaʼegaʼe anai.” (Isaia 40:29-31) Tokolahi te hahaʼi heʼe haohaoa neʼe nātou ʼio ki te moʼoni ʼo te ʼu palalau ʼaia pea ‘mai tonatou ʼuhiga vaivai kua nātou liliu ʼo mālolohi.’ (Hepeleo 11:34) Ko te ʼapositolo ko Paulo neʼe ko te faʼifaʼitaki lelei, pea neʼe ina tohi fēnei: “Neʼe tuʼu ōvi ia te ʼau te ʼAliki, ʼo ina fakafonu ʼau ʼaki te mālohi, ke feala ʼaki ia ʼau, ke katoa te fakahoko ʼo te gāue faka mafola pea ke fagono kiai te ʼatu ʼu puleʼaga fuli.”—2 Timoteo 4:17.

Tatau aipe mo te hahaʼi ʼaē ʼe kei foʼofoʼou tanatou fagono ki te logo pea ʼe nātou fia liliu ko te kau tisipulo ʼa Sesu Kilisito, ʼe feala ke nātou maʼu te taʼi tokoni fakaloto mālohi ʼaia. Koutou fakatokagaʼi age muʼa te tagata ʼo te Potu Toga ʼo Afelika ʼe higoa ko Henry, neʼe ko te tagata taupau ʼo te paʼaga ʼo tona ʼēkelesia pea neʼe haga tona koga fale ki ʼaē ʼo te patele. Neʼe lolotoga kumi e Henry te moʼoni. Logope la ʼaē ʼo tana lagolago ki te ʼēkelesia, ʼi te tahi ʼaho neʼe ina tali te fakaafe ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ke ina ako te Tohi-Tapu. Ki muli age, neʼe ina fakahā tana fia liliu ʼaē ko he Fakamoʼoni pea neʼe ina fehuʼi pe koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe tonu ke ina fai ke hoko te faʼahi ʼaia. Neʼe fakamahino age kia ia, ʼe tonu muʼa anai ke mavae mai tona ʼēkelesia. (Fakahā 18:4) ʼUhi ko te patele neʼe vāhaʼa fale mo ia pea neʼe ko tona kaumeʼa, ʼi te manatu ʼa Henry neʼe mole feʼauga pe tana fai ʼo he tohi ke mavae, neʼe tonu ke felogoi mo te patele. Pea ʼaki te lototoʼa neʼe ina fai te faʼahi ʼaia.

Neʼe punamaʼuli te patele, pea ki muli age ko ia pea mo te pelesita ʼo te fono ʼo te kau takitaki ʼo te ʼēkelesia pea mo te tahi age ʼu hahaʼi ʼo te ʼēkelesia neʼe nātou ʼolo kia Henry. Neʼe nātou fia ʼiloʼi pe koteā te tupuʼaga ʼo tana mavae mai te ʼēkelesia pea mo tana fia kau ki te lotu ʼaia, heʼe ʼi tanatou ia manatu, ʼe mole maʼu ai te laumālie maʼoniʼoni ʼo te ʼAtua. Neʼe ʼui fēnei e Henry: “ ʼUluaki neʼe ʼau mataku ʼi te tali ki tanatou ʼu fehuʼi, koteʼuhi ʼi te agamāhani, neʼe ʼau fakalogo fakavale ʼosi kia nātou. Kae neʼe ʼau faikole kia Sehova ke tokoni mai kia ʼau, pea neʼe ina faka fealagia mai kia ʼau ke ʼau fakahā age taku tui: ‘ ʼI te ʼu lotu fuli ʼo te malamanei, ko te lotu fea ʼaē ʼe ina fakaʼaogaʼi te huafa ʼo te ʼAtua, ko Sehova? ʼE mole koa la ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova? ʼI takotou manatu, ʼe fakagafua anai koa e te ʼAtua kia nātou ke nātou toʼo tona huafa pea ʼe mole ina toe foaki foki mo tona laumālie maʼoniʼoni?’ ” Ko te hahaʼi ʼo te ʼēkelesia neʼe mole feala pe la hanatou tali ki te ʼu fehuʼi ʼaia. ʼAki he loto fakafetaʼi ki te mālama pea mo te mālohi ʼaē ʼe foaki e te ʼAtua, ʼi te temi nei ʼaki he lototoʼa ʼe kau ia Henry mo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi te minisitelio ʼaē ʼe fai ʼi te ʼu ʼapi.

ʼIo, ko he tahi ʼe fia liliu ko he Kilisitiano moʼoni ʼe tonu ke lototoʼa. ʼI te kua fakaōvi ʼo te mālama ʼaenī ki tona ʼaho fakamuli, ko te ʼu ʼahiʼahiʼi ʼo te tui ʼe ʼāʼāsili anai ia. ʼE loto ia Satana ke ina toʼo ʼi te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua tanatou falala taulekaleka ʼo ʼuhiga mo te maʼuli heʼegata ʼaki hana faigaʼi ke ina maumauʼi tanatou agatonu ʼaē kia Sehova. (Vakaʼi ia Fakahā 2:10.) Kae ʼe mole tonu ke tou mulimuli ki tana fakahala. Tatau aipe mo kapau ʼe tou lotomamahi ʼi he hala faka temi ʼuhi ko te mataku, ʼe feala pe ke tokoni mai ia Sehova kia tatou ke tou toe tutuʼu ake. Koutou haga kia te ia ke koutou mālohi ʼo haga fai tona finegalo. Koutou manatuʼi, ko ia ʼaē neʼe ina fakatupu te ʼu misi lototoʼa ʼe ko te Matapuna ia ʼo te lototoʼa moʼoni. ʼIo, ʼe tonu anai kia tatou ko te kau Kilisitiano moʼoni “ke tou lotomālohi pea mo ʼui: ‘Ko Sehova ʼe ko toku tokoni, ʼe mole ʼau mataku anai. Koteā he meʼa ʼe feala ke fai kia ʼau e te tagata?’ ”—Hepeleo 13:6.