Koteā ʼAē ʼe Hoko Ki Te Kau Tūpulaga?

KOTEĀ ʼaē ʼe ke fia ʼuluaki logo kiai​—ko he logo kovi peʼe ko he logo lelei? Mokā fai te fehuʼi ʼaia ki te hahaʼi, ko te tokolahi ʼe nātou fili ke nātou ʼuluaki logo ki te logo kovi, ʼi tanatou fakaʼamu ʼaē ke nofo fualoa te logo lelei ʼi tanatou fakakaukau.

Koutou fakakaukauʼi age muʼa te ʼaluʼaga ʼo te temi ʼaenī ʼi takotou fakasiosio ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe hoko ki te kau tūpulaga. ʼE tautau ʼui e te hahaʼi ʼaē kua matutuʼa, ko te kau tūpulaga ʼo te temi ʼaenī ʼe mole nātou tatau mo te kau tūpulaga ʼo te temi muʼa. Kae ʼe ʼiʼita te kau tūpulaga ʼi tanatou logo ki te ʼui ʼaē ko te kau tūpulaga ʼo te temi muʼa neʼe nātou lelei age ia nātou. ʼE lototahi ʼihi hahaʼi ʼaē ʼe nātou sivisivi lelei te malamanei, ki te ʼui ʼaē ʼe kehekehe te kau tūpulaga ʼo te temi ʼaenī.

Koteā Tonatou ʼu Kehekehe?

Logope la ʼi te agamāhani ʼe manatu te hahaʼi ʼe tonu ke lelei te aga ʼa te kau tūpulaga, ke nātou fakaʼapaʼapa ki te hahaʼi pea ke nātou fakahoko tonatou ʼu maʼua, ʼe tahitahiga te hoko ʼo te faʼahi ʼaia. ʼO mulimuli ki te sivisivi ʼaē neʼe tā ʼi te nusipepa The Independent ʼo Lonitoni, ko te kau tūpulaga ʼe nātou “fakahā he ‘faʼahiga agatuʼu foʼou’ ki te mālama ʼaē ʼi tanatou manatu, neʼe mole tokoni kia nātou.” ʼE hā te “faʼahiga agatuʼu foʼou” ʼaia ʼi te sivi neʼe fai ʼe hā ai, ko te tokosiʼi ʼo te kau tūpulaga ʼo totatou temi, ʼe nātou loto ke nātou “manavaʼofa mo aga fakapotopoto.” Kae ʼe nātou loto ke nātou “fekai mo fetogi tuʼumaʼu” kia mata ʼo te hahaʼi.

Ohage la, ʼi Pilitania, neʼe tuputupu te fai fakapō​—ʼaē neʼe fai tāfito e te kau tūpulaga—​ʼo tuʼa hogofulu age tona lahi ʼi te vaha ʼo te taʼu 1950 pea mo te taʼu 1993. ʼO toe feiā aipe, kua tuputupu te kau toloke pea mo te kau konahia. Pea ʼe fakatokagaʼi e te nusipepa The Times ʼo Lonitoni, ʼe lahi ʼaupito te ʼu fenua maʼu koloā ʼaē, kua “lahi ʼaupito ai te ʼu maveuveu ʼi te maʼuli faka sosiale pea mo fakaʼatamai ʼo te kau tūpulaga, talu mai te Lua Tau Faka Malamanei.” Ohage ko tona ʼui e te polofesea ko David J. Smith ʼaē ʼe ina sivisivi te ʼu fai fakapō, ko te ʼu fihifihia ʼaia ʼe “mole pipiki ki te masiva ʼa te hahaʼi peʼe ki tanatou maʼu koloā.” ʼE hā lelei mai ʼi te ʼu sivisivi ʼaē neʼe fai, ʼe lahi te kehekehe ʼo te kau tūpulaga pea mo te hahaʼi matutuʼa.

Ko te kau tamaliki pea mo te kau tūpulaga, ʼe nātou tau mo te lotomamahi ʼe fakaʼāsili kovi. Ko te tokolahi ia nātou ʼe nātou faiga ke nātou fakamate, pea ko te tokolahi ʼe nātou fakahoko te faʼahi ʼaia. ʼE fakamatala e te nusipepa Herald ʼo Glasgow ʼi Ekosi, ia taʼu e hogofulu, neʼe tuputupu ʼo tuʼa lua te faiga ʼa te tamaliki ʼaē mole heʼeki taʼu 12, ke nātou fakamate. ʼE toe fai feiā mo te kau tūpulaga ʼuhi ko tanatou heʼe falala. ʼE toe ʼui fēnei e te nusipepa ʼaia: “Ko te ikuʼaga ʼaia ʼo te kovi ʼaupito ʼo te ʼu fihifihia fakaʼatamai ʼaē ʼe tau mo te kau tūpulaga, pea ʼe lagi laka age anai ʼi te tokoni ʼaē ʼe foaki kia nātou.”

ʼA Ai Te Hala?

ʼE faigafua kia nātou lalahi ke nātou tukugakoviʼi te kau tūpulaga ʼo ʼuhiga mo tanatou ʼu manatu “aga fakapikopiko.” Kae ʼi tona fakahagatonu, ʼe mole koa la ko te hala tāfito ʼaia ʼa te ʼu hahaʼi lalahi mo kapau ʼe hoko te meʼa ʼaia ki te kau tūpulaga ʼi te temi nei? ʼE tau ʼui ʼe feiā te kau tūpulaga ʼuhi ko te agamālohi, te mole tokaga ʼo te ʼu mātuʼa pea mo te mole ʼi ai ʼo he ʼu faʼifaʼitaki lelei ke nātou falala kiai. ʼE lau fēnei e te Polofesea ko Michael Rutter, te pule ʼo te Fono Faka Tōketā Fakapilitānia ʼo Te ʼu Mahaki Fakaʼatamai ʼo Te Tamaliki: “ ʼE mole lahi te lotomamahi ʼo te hahaʼi ʼi te temi nei ʼi te lotomamahi ʼa te hahaʼi ʼo te ʼu taʼu e 30 ki muʼa atu.” Pea ʼe ina hoko atu fēnei: “Kae kua ʼāsili tona lave kovi ʼi te kau tūpulaga pea mo te hahaʼi lalahi ʼaē kei nātou tūpulaga . . . ʼE mahino papau ia, ʼe tupu te faʼahi ʼaia ʼuhi ko te mavetevete ʼo te famili; ʼo mole gata ʼaki pe te mavete ʼohoana kae ʼo toe feiā pe mo te ʼu tokakovi pea mo te ʼu kē ʼa te hahaʼi lalahi.”

ʼE ʼui e te fafine fai kumi, ko te kau tūpulaga ʼe nātou “līaki te ʼu lekula” ʼaē neʼe fai e te sosiete fakatagata. Koteā tona tupuʼaga? “Koteʼuhi ʼe mole lelei kia nātou te ʼu lekula ʼaia.” Ohage la ko te ʼu fetogi ʼi te ʼu manatu ʼo ʼuhiga mo te tuʼulaga ʼo te fafine pea mo te tagata. ʼE tokolahi te kau taʼahine ʼe nātou faʼifaʼitaki ki te agamālohi ʼa te hahaʼi tagata, pea ko ʼihi kau tama ʼe hage nātou ko he ʼu fafine. ʼE kehekehe ʼaupito te ʼu aga ʼo te temi nei pea mo te temi muʼa!

Kae he koʼe ʼe tou sio ki te ʼu fetogi lahi ʼaia ʼi te temi nei? Pea ʼe ʼi ai koa he logo lelei maʼa te kau tūpulaga ia ʼaho nei? ʼE lava feafeaʼi hanatou maʼu he ka haʼu fīmālie? ʼE tou vakaʼi anai te ʼu tali ki te ʼu fehuʼi ʼaia ʼi te alatike ʼaē ka hoa mai.