Te Puipui ʼo Te Fānau ʼAki Te Poto Fakaʼatua

ʼI TE ʼaho fuli, ʼe tonu ke tauʼi e totatou sino te ʼu faʼahi mai tuʼa. ʼE tonu ke nātou tauʼi te ʼu mikolope kehekehe. Kae meʼa lelei, teitei pe ko tatou fuli neʼe tou tuputupu ake mo te meʼa puipui ʼo totatou sino ki te tau ʼaia, pea mo ina hāofaki tatou mai te ʼu mahaki kehekehe ʼe pikisia gafua.

ʼE feiā mo te kau Kilisitiano, ʼe tonu ke nātou tauʼi te ʼu manatu ʼaē ʼe mole ʼalutahi mo te Tohi-Tapu, pea mo te ʼu lēkula pea mo te ʼu fakaneke ʼaē ʼe feala ke nātou maumauʼi totatou maʼuli fakalaumālie. (2 Kolonito 11:3) Ke feala hotatou puipui mai te tau ʼaē ʼe fai ʼi te ʼaho fuli ki tatatou ʼu manatu pea mo totatou loto, ʼe tonu ke tou fakamālohiʼi tatatou ʼu puipui fakalaumālie.

Ko te taʼi puipui ʼaia ʼe ʼaoga tāfito ki tatatou fānau, koteʼuhi neʼe mole nātou tutupu ake mo he ʼu puipui fakalaumālie moʼo tauʼi ʼo te ʼu manatu ʼo te malamanei. (Efeso 2:2) ʼI te lahilahi ake ʼo te fānau, ʼe maʼuhiga ki te ʼu mātuʼa ke nātou tokoni kiā nātou ke nātou fakatuputupu tonatou ʼu puipui. ʼE fakalogo kiā ai te ʼu puipui ʼaia? ʼE fakamahino fēnei ʼi te Tohi-Tapu: “ ʼE foaki e Sehova totonu ia te poto; . . . ʼe ina taupau anai te ala ʼo tana ʼu hahaʼi faitotonu.” (Tāʼaga Lea 2:6, 8) ʼE lava hāofaki e te poto fakaʼatua ia te ala ʼa te kau tūpulaga ʼaē ʼe feala ʼi he faʼahiga ʼaluʼaga pe ke nātou higa ʼi te ʼu fakakaugā kovi, peʼe ko te fakaneke ʼa ʼihi tūpulaga, peʼe ko te ʼu fakafiafia kovi. E feafeaʼi ki te ʼu mātuʼa hanatou muliʼi te takitaki ʼa Sehova pea mo fakahū te poto fakaʼatua?

Koutou Kumi He ʼu Fakakaugā Lelei

ʼE mahino kiā tatou, ko te kau tūpulaga ʼe nātou leleiʼia te fakakaugā mo ʼihi kau tūpulaga, kae ko te fakatahi ʼāteaina pe mo niʼihi ʼe mole heʼeki nātou māhani ki te maʼuli, ʼe mole ko he tokoni kiā nātou ke nātou maʼu pea mo fakaʼaogaʼi ia te poto ʼaē mai te ʼAtua. ʼE fakatokaga fēnei ʼi te tāʼaga Lea: “Ko te agavale ʼe pipiki ki te loto ʼo te tama.” (Tāʼaga Lea 22:15) Kae ʼe lava tokoni feafeaʼi ia te ʼu mātuʼa ki tanatou fānau ke nātou maʼuliʼi ia te poto fakaʼatua ʼi te faʼahi ʼo te ʼu fakakaugā?

Neʼe ʼui fēnei e te tāmai ʼe higoa ko Dona: “Neʼe lahi te temi ʼaē neʼe fakakaugā ai tamā ʼu tama mo tonatou ʼu kaumeʼa ʼe nātou taʼiake tahi, kae neʼe lahi tanatou fakatahi ki tomā ʼapi, kae ma nonofo ai. Neʼe ma faka fealagia ke fonu tuʼumaʼu pe tomatou ʼapi ʼi te kau tūpulaga, ʼo mātou kakai fakatahi pea ma tali fakafiafia ia nātou. Neʼe mole ma koviʼia ia te logoaʼa, he neʼe ma loto ke fīmālie ai tamā fānau.”

Ko Brian mo Mary, ko tanā ʼu tamaliki agalelei e toko tolu, kae ʼe nā fakamoʼoni fakahagatonu ʼi ʼihi temi te faigataʼa ʼo tonatou akoʼi. Neʼe nā fakamatala fēnei: “ ʼI tomatou kokelekasio, neʼe lāvaki te kau tūpulaga ʼaē ʼe taʼi tupu mo tamā taʼahine ko Jane. Kae neʼe ʼi ai tona kaumeʼa ko Susan, neʼe ko he taʼahine neʼe faʼifaʼitaliha ʼi te ʼu meʼa ʼaē neʼe loto kiai. Neʼe fefeka age tamā ako fānau ʼi tana ʼu mātuʼa. Neʼe gafua kiā Susan hana puli fualoa ʼi tona ʼapi; neʼe ina lava teu ki he ʼu vala mumutu, mo fakalogo he ʼu musika ʼe mole faʼa lelei, pea mo sio ki he ʼu ʼata ʼe kovi. Lolotoga he temi fualoa, neʼe mahino gataʼa kiā Jane tamā faʼahiga ako. Maʼa ia, neʼe lotomahino age te ʼu mātuʼa ia ʼaē ʼa Susan, kae ʼe fefeka fau tamā faʼahiga ako. ʼI te tau leva ʼa Susan mo te ʼu faigataʼaʼia, neʼe mahino ai kiā Jane neʼe ma tuku age he ʼu tuʼakoi he neʼe ma fia puipui ia ia. ʼE ma fiafia ʼaupito ʼi tamā haga taupau aipe tamā ako ʼi tamā loto ki te meʼa ʼaē ʼe totonu maʼa tamā taʼahine.”

Ohage ko Jane, tokolahi te kau tūpulaga ʼe nātou ako te poto ʼi tanatou kumi te takitaki ʼo tanatou ʼu mātuʼa ʼi te filifili ʼo tanatou ʼu fakakaugā. ʼE ʼui fēnei ʼi te tāʼaga lea: “Ko te taliga ʼaē ʼe logo ki te fakatonutonu ʼo te maʼuli ʼe nofo ia ʼi te lotolotoiga ʼo te hahaʼi popoto.” (Tāʼaga Lea 15:31) Ko te poto fakaʼatua ʼe ina taki te kau tūpulaga ke nātou faigaʼi ke nātou fakatahi mo he ʼu kaumeʼa ʼe nātou tuputupu ai ʼi te faʼahi fakalaumālie.

ʼE Nātou Teteke Te ʼu Fakaneke ʼAē Ke Nātou Tatau Mo ʼIhi Tūpulaga

ʼE ʼi ai te pikipikiga ʼo te ʼu fakanekeneke ʼaia ke tatau mo ʼihi tūpulaga mo nātou ʼaē ʼe tou fakakaugā ki ai. ʼI te temi fuli pe, ko te ʼu fakaneke ʼe nātou tauʼi te puipui ʼo tatatou fānau. Mai te ʼaluʼaga ʼaē ʼe faigaʼi tuʼumaʼu e te kau tūpulaga ke leleiʼia nātou e ʼihi ʼo tonatou taʼiake, koia ko te ʼu fakaneke ʼa ʼihi tūpulaga ʼe feala pe ke ina taki nātou ke nātou holi ki te ʼu meʼa ʼaē ʼo te mālama.​—Tāʼaga Lea 29:25.

ʼE fakamanatuʼi mai ʼi te Tohi-Tapu “e fakamole te malama-nei mo tana u holi.” (1 Soane 2:17) Koia ʼe mole tonu ai ke tuku e te ʼu mātuʼa ke lahi fau te muliʼi e tanatou fānau ia te ʼu manatu ʼa te mālama. E feafeaʼi hanatou lava tokoni ki tanatou fānau ke nātou maʼu te manatu faka Kilisitiano?

Neʼe ʼui fēnei e Richard: “Neʼe loto tuʼumaʼu e toku ʼofafine ke teuteu ohage ko ʼihi tūpulaga. Neʼe ma fakamahino lelei age ki ai te tupuʼaga ʼo tamā tali pea mo tamā fakafisi age ki te ʼu meʼa ʼaē neʼe ina kole mai. Tatau aipe peʼe neʼe ma fakafuafua neʼe lelei pe te ʼu faʼahiga lāmote ʼaia, kae neʼe ma muliʼi te tokoni neʼe ma logo kiai kua hili kiai te ʼu taʼu: ‘ ʼE ko he aga fakapotopoto tatā mole muʼa ki he faʼahiga fai teuteu pea ʼe kita muli ʼi te līaki ʼo te faʼahiga fai teuteu ʼaia.’ ”

Ko Pauline ʼe ko te faʼē neʼe ina tauʼi ʼi te tahi ʼaluʼaga ia te ʼu fakaneke ʼaē neʼe fai e ʼihi tamaliki ki tana fānau. Neʼe ina fakamatala fēnei: “Neʼe au tokaga tāfito ki te meʼa ʼaē ʼe leleiʼia e taku ʼu tamaliki, pea neʼe au tau ʼalu ʼo fai palalau mo nātou ʼi tonatou koga fale. ʼI te ʼu fai palalau loaloaga ʼaia, neʼe feala ai haku faʼufaʼu tanatou ʼu manatu, pea mo tokoni age ke nātou sio ki te ʼu ʼaluʼaga ʼaki he faʼahiga sio foʼou.”

ʼE mole puli anai te ʼu fakaneke ʼa ʼihi tamaliki, koia ʼe faigaʼi tuʼumaʼu anai e te ʼu mātuʼa ke nātou ‘holoʼi te ʼu fakakaukau fakamālama’ pea mo tokoni ki tanatou fānau ke nātou gāueʼi tanatou ʼu manatu ‘ke popūla pea mo fakalogo kiā Kilisito.’ (2 Kolonito 10:5) Kae ʼaki tanatou faikole tuʼumaʼu, ʼe fakaloto mālohi anai te ʼu mātuʼa mo tanatou fānau ke nātou kātoa ʼi te gāue maʼuhiga ʼaia.​—Loma 12:12; Pesalemo 65:2.

Te Holi Mālohi Ki Te ʼu Fakafiafia

Ko te tolu fakahala ʼaē ʼe lagi faigataʼa ki te ʼu mātuʼa, ʼe ko te ʼu fakafiafia. ʼI te nātulā ʼo te tamaliki liliki, ʼe nātou leleiʼia te gaoʼi. Kae ʼe toe ʼi ai foki mo te tamaliki kua lalahi ake. (2 Timoteo 2:22) Kae ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, kapau ʼe mole fakahoko lelei, pea ʼe feala ai ke nātou fakavaivaiʼi tanatou ʼu puipui fakalaumālie. Ko ʼaluʼaga e lua ʼaē ʼe hoko tāfito ai te tuʼutāmaki.

ʼUluaki, ʼe lahi te ʼu fakafiafia ʼe ʼiloga ai te ʼu aga heʼeʼaoga ʼo te mālama. (Efeso 4:17-19) Kae ʼe fakahāhā e te ʼu fakafiafia ʼaia he ʼu ʼaluʼaga ke tupu ai hakita fia fai kiai. ʼE feala ke fakatupu tuʼutāmaki moʼoni te kau tūpulaga, ʼaē ʼe lagi mole nātou tokagaʼi te ʼu hele ʼaia.

Lua, ko te temi ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi ki te ʼu fakafiafia ʼe feala foki ke toe fakatupu ai he ʼu fihifihia. Maʼa ʼihi, kua maʼuhiga tāfito age kiā nātou ia te ʼu fakafiafia, ʼo lahi te puli kiai ʼo tonatou temi pea mo tonatou mālohi. ʼE fakatokaga fēnei ʼi te tāʼaga lea “ ʼe mole lelei te kai lahi ʼo te meli.” (Tāʼaga Lea 25:27) ʼO toe feiā pe, ka lahi fau te ʼu fakafiafia, pea ʼe siʼisiʼi ai tatatou fia fai ki te ʼu meʼa kai fakalaumālie, pea mo tupu ai te fakapikopiko ʼo tatatou fakakaukau. (Tāʼaga Lea 21:17; 24:30-34) Kapau ko te kau tūpulaga ʼe nātou fakaʼaogaʼi lahi ia te mālama, pea ʼe mole nātou ‘puke maʼu anai ia te maʼuli moʼoni’​—ʼaē ko te maʼuli heʼegata ʼi te mālama foʼou. (1 Timoteo 6:12, 19) E feafeaʼi ki te ʼu mātuʼa hanatou tauʼi te fihifihia ʼaia?

Neʼe ʼui fēnei e Mari Carmen, ko te faʼē ʼa te ʼu taʼahine e toko tolu: “Neʼe ma loto ki tamā ʼu taʼahine ke ʼi ai hanatou ʼu fakafiafia lelei pea ke nātou maʼuli fiafia. Koia neʼe mātou tau ʼolo ʼo haʼele faka famili, pea neʼe mātou fakatahi mo tomatou ʼu kaumeʼa ʼi te kokelekasio. Kae neʼe ma fakafuafua lelei te temi ki te ʼu fakafiafia. Neʼe ma fakatatau ia te ʼu fakafiafia ʼaia ki te déssert ʼi te ʼosi kai​—ʼe kano lelei kae ʼe mole ko te meʼa kai tāfito ʼaia. Neʼe ma akoʼi age ke nātou faʼa gāue ʼi fale, mo te faleako, pea ʼi te kokelekasio.”

Ko Don mo Ruth neʼe nā faigaʼi ke ʼi ai he ʼu temi fakafiafia. Neʼe nā fakamatala fēnei: “Neʼe mātou fakatuʼutuʼu ko te Moeaki ʼe ko te ‘ ʼaho faka famili.’ ʼE mātou fai faka mafola ʼi te uhu, pea mātou ʼolo ʼo maʼanu tai ʼi te hili hoʼatā, pea mo fakaʼosi ʼi te afiafi ʼaki he meʼa kai makehe.”

ʼE fakahā e te ʼu fakamatala ʼa te ʼu mātuʼa ʼaia tanatou fakapotopoto ʼo ʼuhiga mo te ʼu fakafiafia lelei, pea mo tanatou fakatuʼutuʼu te temi ʼaē ʼe tonu ke fai ai.​—Tagata Tānaki 3:4; Filipe 4:5.

Tou Falala Kiā Sehova

ʼE feala ke loaloaga te faʼufaʼu ʼo te ʼu puipui fakalaumālie. ʼE mole maʼu fakafuanoa feiā pe te poto fakaʼatua, moʼo uga te fānau ke nātou falala ki tanatou Tāmai ʼaē ʼi selo. Kae ʼe tonu ki te ʼu mātuʼa ke nātou “fakaʼako natou ki te fakalogo mo te u fakatokaga i te malama o te Aliki.” (Efeso 6:4) Ko te “fakatokaga” ʼaia ko tona faka ʼuhiga ʼe tokoni te ʼu mātuʼa ki te fānau ke nātou maʼu te faʼahiga sio ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te ʼu ʼaluʼaga ʼo te maʼuli. E feafeaʼi ki te ʼu mātuʼa hanatou fakahoko ia te faʼahi ʼaia?

Ko he ako faka famili ʼe fai tuʼumaʼu ʼe ko he koga tāfito ʼaia ke fua lelei te maʼuli ʼa te fānau. Ko te ako ʼe ina ‘avahi te ʼu mata ʼa te fānau ke feala hanatou sio ki te ʼu meʼa taulekaleka ʼo te lao ʼa te ʼAtua.’ (Pesalemo 119:18) Neʼe fakahoko lelei e Diego ia te ako faka famili, pea neʼe tokoni ai ki tana fānau ke nātou fakaōvi kiā Sehova. Neʼe ina ʼui fēnei: “Neʼe au teuteuʼi lelei te ako. ʼAki te ʼu kumi ʼaē neʼe au fai ʼi te ʼu tohi faka Tohi-Tapu, neʼe au fakaliliu ia te ʼu hahaʼi ʼaē ʼe mātou palalau kiai ʼi te ako ohage ko he ʼu hahaʼi ʼe kei nātou māʼuʼuli. Neʼe au fakaloto mālohiʼi taku fānau ke nātou faka ʼalutahi tonatou maʼuli mo te ʼu hahaʼi ʼaē neʼe agatonu. Neʼe ko he fakamanatu lelei ʼaia ki taku fānau ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe leleiʼia e Sehova.”

ʼE ʼi ai foki mo te ʼu ʼaluʼaga ʼe akoʼi ai te fānau. Neʼe fakaloto mālohiʼi e Moisese te ʼu mātuʼa ke nātou palalau ki tanatou ʼu fānau ʼo ʼuhiga mo te ʼu fakamanatu ʼa Sehova, ‘mokā nātou heheka ʼi tonatou loto fale, mokā nātou haʼele ʼi te ala, mokā nātou tākokoto, pea mokā nātou tutuʼu ake.’ (Teutalonome 6:7) Neʼe fakamahino fēnei e te tāmai: “ ʼE ʼaoga ki toku foha, he temi fualoa ke ina fakahā mai te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼi tona loto. Ka ma haʼele fakatahi peʼe ma gāue fakatahi, pea ʼe faigafua kiā ia hana fakahā mai ia te ʼu meʼa ʼaē ʼi tona loto. ʼI te ʼu lakaga ʼaia, ʼe lelei ʼaupito tamā felogoi, ʼo fua lelei aipe kiā māua.”

Ko te ʼu faikole ʼaē ʼe fai e te ʼu mātuʼa ʼe toe malave mālohi ki tanatou fānau. Ka logo ia te fānau ʼe fakaōvi tanatou ʼu mātuʼa ʼaki he agavaivai ʼo kole tokoni ki te ʼAtua pea mo kole ke ina fakamolemole age, ʼe uga ai te fānau ke nātou ‘tui ʼe maʼuli.’ (Hepeleo 11:6) ʼE lahi te ʼu mātuʼa ʼe lelei tonatou maʼuli faka famili, ʼe nātou faka maʼuhigaʼi te faikole faka famili, pea ʼi te ʼu faikole ʼaia ʼe nātou fakahā ai te ʼu ʼaluʼaga ʼaē ʼe hoko ʼi te faleako pea mo te tahi ʼu meʼa ʼaē ʼe hoha kiai te fānau. Neʼe ʼui e te tāmai, ko tona ʼohoana ʼe faikole tuʼumaʼu mo tanā fānau ʼi muʼa ʼo tanatou ʼolo ki te faleako.​—Pesalemo 62:8; 112:7.

“Aua Naa Tou Lotovaivai i Te Fai o Te Lelei”

Ko te ʼu mātuʼa fuli ʼe ʼi ai tonatou ʼu lākahala, pea ʼe lagi nātou fakahemala ʼo ʼuhiga mo te ʼu ʼaluʼaga ʼaē neʼe hoko. Kae ʼe fakaloto mālohiʼi tatou ʼi te Tohi-Tapu ke tou haga faiga, kae “aua naa tou lotovaivai i te fai o te lelei.”​—Kalate 6:9.

Kae ʼe feala ke fiu te ʼu mātuʼa mokā mole nātou mahino ki tanatou fānau. ʼE faigafua te manatu ko te taʼiake muli ʼe kehe age ia pea mo faigataʼa. Kae ʼi tona fakahagatonu, ko te tamaliki ʼo te temi nei ʼe tatau ʼonatou vaivaiʼaga mo te ʼu taʼiake muʼamuʼa atu, pea ʼe tatau mo te ʼu fakahala ʼaē neʼe hoko kiā nātou, logola kua lagi lahi age te ʼu fakaneke ʼo totatou temi ki te fai ʼo te meʼa ʼaē ʼe kovi. Koia, ʼi tana ʼosi fakatonutonuʼi tona foha, neʼe mālū ifo tana ʼu palalau ʼo ina ʼui age fēnei: “Ko te meʼa ʼaē ʼe ke fia fai, neʼe ko te meʼa ʼaia ʼaē neʼe au fia fai kiai ʼi toku temi tūpulaga.” Neʼe lagi mole ʼiloʼi e te ʼu mātuʼa ia te ʼu olotinatea, kae ʼe teitei pe ke nātou ʼiloʼi te ʼu faʼahi fuli ʼaē ʼe holi kiai totatou kakano agahala.​—Mateo 26:41; 2 Kolonito 2:11.

Ko ʼihi fānau ʼe lagi mole nātou faʼa fia muliʼi te takitaki ʼo tanatou ʼu mātuʼa, peʼe nātou fakafeagai ki te akonaki ʼaē ʼe fai age kiā nātou. Kae ʼi te ʼu ʼaluʼaga ʼaia, ʼe toe maʼuhiga aipe te faʼa kātaki. Logope tanatou ʼu fakafifihi ʼi te kamata, kae ki muli age ʼe muliʼi e te fānau ia te takitaki ʼo tanatou ʼu mātuʼa. (Tāʼaga Lea 22:6; 23:22-25) Neʼe fakamatala fēnei e Matthew, ko he Kilisitiano tūpulaga ʼe gāue nei ʼi te Petele ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova: “ ʼI te kamata ʼo toku temi tūpulaga, neʼe mole au leleiʼia te ʼu faʼahi ʼaē neʼe faka tuʼakoi mai e taku ʼu mātuʼa. Pea neʼe au fakakaukau fēnei, he koʼe koa ʼe fakagafua e te ʼu mātuʼa ʼo toku ʼu kaumeʼa ke nātou fai he faʼahiga meʼa, kae mole tali ia e taku ʼu mātuʼa? Pea neʼe au ʼita ʼi te ʼu temi ʼaē neʼe fakatūʼā ai au e taku ʼu mātuʼa ke mole au kau ki te tau ʼaʼalo​—kae neʼe ko he meʼa neʼe au fia fai kiai. Kae ʼaki te temi, kua au mahino ko te akonaki ʼaē neʼe fai mai e taku ʼu mātuʼa neʼe fua lelei pea mo ʼaoga. ʼE au fakafetaʼi ki te takitaki ʼaē neʼe nā fai mai kiā au ʼi te ʼu lakaga totonu.”

Ko te faʼahi ʼaē ʼe moʼoni, logola ʼi ʼihi temi ʼe feala ke nonofo tatatou ʼu fānau ʼi he ʼaluʼaga fakalaumālie ʼe mole lelei, kae ʼe nātou lava lalahi ake ʼo liliu ko he kau Kilisitiano ʼe lelei tanatou aga. Ohage ko tona fakapapau mai ʼi te Tohi-Tapu, ʼe feala ki te poto fakaʼatua ke ina foaki age kiā nātou ia te ʼu puipui fakalaumālie. “Ka hū anai te poto ki tou loto pea ko te ʼatamai mālama ʼe liliu anai ko he meʼa ʼe leleiʼia e tou nefesi, pea ko te fealagia fakakaukau ʼe ina leʼoleʼo anai koe, ko te fakasiosio tonu ʼe ina taupau anai koe, mo hāofaki koe mai te ala ʼaē ʼe kovi.”​—Tāʼaga Lea 2:10-12.

Ko te fuafatuʼi ʼo he tamasiʼi lolotoga māhina e hiva ʼe mole ko he meʼa faigafua. Pea ko te ʼu taʼu e 20 ʼe hoa atu kiai ʼe lagi fakatupu ai he toe mamahi lahi pea mo he fiafia lahi. Kae ʼi tanatou ʼoʼofa ki tanatou fānau, ʼe faigaʼi mālohi e te ʼu mātuʼa Kilisitiano ke nātou puipui ʼaki te poto fakaʼatua. ʼE tatau te meʼa ʼaē ʼe nātou logoʼi mo te meʼa ʼaē neʼe logoʼi e te ʼapositolo matuʼa ko Soane ʼo ʼuhiga mo tana fānau fakalaumālie: “E mole lahiʼage toku fiafia ki niʼihiʼage mea i te mea aeni, i taku logo e mauli aku fanau i te mooni.”​—3 Soane 4.

[Kiʼi nota]

[Paki ʼo te pasina 24]

“Neʼe ma faka fealagia ke fonu tuʼumaʼu pe tomatou ʼapi ʼi te kau tūpulaga”

[Paki ʼo te pasina 25]

Koutou tokagaʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe leleiʼia e takotou fānau

[Paki ʼo te pasina 26]

“Neʼe au teuteuʼi lelei te ako”